Visus ceļus noteikti nevajadzētu asfaltēt, jo ceļu uzturētāji nespēj operatīvi ssalabot tos ceļus, kuri jau ir asfaltēti. Krasta ielas segums ir vienkārši drausmīgs šajā laikā, arī Ziepniekkalna ielas sākums, Ķekavas virzienā ir diezgan traks.
Par cik bieži esmu Zviedrijā, tad tur mazākas nozīmes ceļu segums ir no sīkām granīta šķembām. Ideāli meža ceļi viņiem ir.
Mūsu ceļi – bagātība un sāpe. 1. daļa
Latvijas autoceļu tīkla blīvums ir 1,077 km uz 1 km2 ko var uzskatīt par pietiekamu, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu un teritorijas lielumu.”
Grants ceļu mums daudz. Asfalta maz
www.iauto.lv/pie-stures/celu-reportieris/15013-musu-celi-bagatiba-un-sape-1-dala
Visvairāk pārsteidz, ka neasfaltēti ceļi ir pilsētās.
Te gan par Latvijas asfalta ceļiem
Mūsu ceļi – bagātība un sāpe - 2.daļa
www.iauto.lv/pie-stures/celu-reportieris/15042-musu-celi-bagatiba-un-sape-2-dala
Viss ir tieši tas pats, kas bija pirms 10 un pirms 20 gadiem- joprojām neesam tikuši no kolhoza ārā.Lai redzētu patieso stāvokli, ir jāaizbrauc uz vietas
kādas jums kur nafig šķembas- kad reku vnk uzber ne pēc tehnoloģijas sagatavotus meeslus/dubļus www.ntz.lv/novados/kandavas/vairak-neka-50-zantenieku-proteste-pret-neizbraucamo-celu-zemite-zante-foto/
reku paņem uz dullo googlē daJebkuru vecu 10g materiālu: www.tvnet.lv/zinas/regionos/274997-brauktuvju_katastrofa
Tā kā vasarā daudz braukāju ar velo pa dažādiem lauku ceļiem, tad varu droši teikt ka to ir pa daudz! Un tas ir Zemgalē. Sen tās mājas ir likvidētas un palikusi viena/ divas, kurām var piebraukt no vairākām pusēm.
Samaziniet uz pusi to ceļu klāstu, kuri tiek uzturēti, un atlikušajiem paliks 2x vairāk naudas.
Daļu nododot pašvaldībām, tās arī būs daudz vairāk ieinteresētas, lai vietējos ceļus neizdangā neatbilstošs smagais transports.
Sarkastiski sveicieni Bauskas novada pašvaldībai un valdībai (+ video)
Ceļa posms Grenctāle-Kukuči-Budberga. Brunavas pagastā ir vēl pēdējie mohikāņi kas grib, var strādāt. Bet viņiem arī drīz tas var apnikt.
Bauskā šodien lems par prasību izsludināt ārkārtas situāciju saistībā ar valsts autoceļu ar grants segumu kritisko stāvokli (+ video)
Domāju, ka ne visi ceļi ir jāuztur. Nu nevar valsts uzturēt visu ceļu tīklu, vajag nopietnu revīziju un noteikt prioritātes.
Visus ceļus vajag ar betona pamatni. Ieguldījums ilgermiņā uz 50 gadiem. Tik atjauno virsējo slāni ar noslīpēto asfaltu un ceļš kā jauns. Lēmēji domā ar nepareizo vietu.
Tukši klaigāt jau var, bet cik Tu esi interesējies par tiem betona ceļiem? Izmaksas, ērtība, tehnoloģija, klimatiskie apstākļi?
Pašreiz Eiropā ir novērota tieksme no tiem mēģināt tikt vaļā un vienīgi poļi atzinuši šos par labu esam, bet viņiem arī noteikti tāpēc, ka vietējais cementa ražotājs presē.
Tas, ka izmanto nozīmīgos augstas intensitātes ceļos, tas ir cits jautājums, bet vai mums tādi maz ir?
Kādas vel nafig [cenzēts] Prioritātes??? Te iet runa nevis par kaut kādiem tur sānceļiem vai piebrauktuvēm pie atsevišķām viensētām lauka vidū, bet gan par būtiskas nozīmes ceļiem. Būtiskiem priekš gandrīz visiem tā apgabala iedzīvotājiem- jo viņiem nav citas iespējas tikt ikdienā lidz savām mājām.
Būtiskas nozīmes ceļš ir svarīgs būtiskam novada iedzīvotāju daudzumam. Būtisks parasti ir vairāk nekā 10% vismaz.
Vai tie Bauskas pāķu ceļi ir svarīgi vismaz 3000 iedzīvotājiem? Drīzāk pat mazāk kā 300 būs. Un auto skaits dienā būs mazāks par 100. Nekā būtiska tur nav.
Dārgais Draudzinj, aizej pasaki to tur tajā Bauskas raj iedzīvotāju sabantujā- domāju ka daļu savu olu tu tur atstāsi. Tur vienu to džeku, kas tur sākumā runā tajā es personīgi pazīstu- vo aizej viņam pasaki, ka viņš ir pāķis- paskatīsimies
Svarīgi ir tomēr "cienīgi izturēties" pret kādu sabiedrības daļu un svarīgi vispār ir saprast ,par ko bazārs iet. Tā vairs NAV runa par kādu vienu aizvainoto, bet gan sen jau par attieksmi globālā mērogā.Nevajag visu celt ārā no konteksta un visur spīdēt ar savu intelektu.Nav svarīgi, vai runa par vairākiem desmitiem vai pat dažiem simtiem iedzīvotāju- jāņem vērā, ka šiem cilvēkiem NAV iespēju un alternatīvu nokļut mājās pa kādu "citu" ceļu. Tur piem tajā Brunavas apgabalā dzīvo ap 3 tūkstoši dzīvu cilvēku.Kā arī tika teikts, ka apstākļi sāk traucēt jau ne tikai atsevišķus viensētu darboņus, bet arī nopietnus saimnieciskās darbības veicējus.
Neviens viņus nespiež dzīvot tur, kur nav ceļu. Komunisms ir beidzies.
Cienīgu izturēšanos pret oponentiem no tevis šajā diskusijā nemana.
Cik esi gatavs nomaksāt nodokļos vairāk katru gadu, lai katram lauku pāķim būtu ceļš līdz viņa mājai?
Varētu padomāt ka tava pilsētas sprukstiņa, kam galvā sakāpusi dižā pilsēta, attieksme būtu labāka. Komunisms nav beidzies - vienkārši ir notikusi pāreja no astoņdesmito gadu līmeņa komunismu uz četrdesmito beigu līmeņa komunismu, kad cilvēkiem pašiem vēl kaut kas piederēja, bet valsts centās to pašu izspiest un izģērbt. Kad mudini citus dzīvot "tur kur ir ceļi", palasi teiksim, par Liānu Hiršsoni.
Es varbūt esmu kaut ko palaidis garām - vai tad pašvaldības kaut ko saņem no ceļu fonda par greiderētajiem ceļiem un uz ceļa uzbērto grantu?
Cieņa mēdz būt (diemžēl...) tikai Abpusēja. Vai ir "cienīgi" nolamāt trešdaļu LV sabiedrības par lauķiem un pāķiem- manuprāt šādus "pagodinājumus" es šeit neesmu izteicis. Taa ka laikam te būs vainīgs tas sen jau zināmais sindroms- reku mums pat 2017-tais gads ir nosaukts šajā vārdā ;D
Anonīmiķi, Tu drusku šauj pār strīpu.
Tad jau pensionārus, kas vairs neko nespēj, un kam nav naudas, arī eitanazēsim? Alkoholiķus neārstēsim, un plaušas nopīpētās arī lai katrs pats sev pērk jaunas?
Nu, nevar uzturēt tādu ceļu tīklu, kā baronu vai Ulmaņa laikos, kad galvenais bija viensētās saražotās produkcijas nogādāšana uz muižu vai pagasta centriem. Arī zirgu pajūgi ceļus bojāja daudz mazāk, kā mūsdienu fūres un kokvedēji. Tā, ka no vienas daļas ceļu uzturēšanas nāksies atteikties, lai cik nepopulāri tas arī nebūtu.
paņem lūdzu LV karti un atzīmē:
1)no kuriem ceļiem (tavuprāt) varētu atteikties
2)par kuriem ceļiem iet runa nupat saceltajā ažiotāžā
Neticēsi, bet ir tiešām daudz ceļu, no kā varētu atteikties. Protams, lielākoties tie ir zemākas kategorijas. Ciems, uz kuru ir viens valsts ceļš, viens pašvaldības ceļš un vēl turpat viens meža ceļš. 3 ceļus uzturēt - liekas, tā ir izšķērdība, bet tajā pašā laikā teikt - lai iet tas meža ceļš - tā arī var nesanākt. Kocinieks krausies un pēkšņi pa ceļu brauks operatīvais transports, kas garām netiek - ko tad? Tad vēl ir dažādi citi ceļi, kam varētu pievienot savienojumus ar kaut kādu citu ceļu, bet netiek speciāli taisīti - lai novērstu malumedības, nelegālo mežizstrādi, robežas šķērsošanu u.tml. Ir vēl dažādi ceļi uz kādreiz svarīgiem objektiem, kas vairs neeksistē - rūpnīcas, dzelzceļa stacijas u.tml.
Tā ka lieta ir visai sarežģīta...
Faktiski valstij būtu jāpārvalda galvenie un reģionālie ceļi, kā arī daļa vietējo (savienojumi novadu/agrāko rajonu robežās, savienojumi ar skolām/medicīnas iestādēm), bet pārējie vietējie jāatdod pašvaldībām, kā tas faktiski visur Eiropā arī tiek darīts. Tās tad uztur tos pēc saviem ieskatiem - nereti uz vietas labāk zināms, kur un ko vairāk vajag. Tiesa, tam visam vajadzētu zināmu finansējuma pārdali starp valsti un pašvaldību, vien ja vietējiem ceļiem naudas īsti nav valstij, tad pašvaldībai neko dižu arī neiedosi...
Paklau, vai Tu uzklausīji manu aizcinājumu padomāt par to, vai KONKRĒTI tie ceļi, par ko šobrīd sacelta jezga, tiešām ietilpst to "varbūtēji likvidējamo" sarakstā ???
Vai cilvēki vispār saprot, ka NE VISI šie te ceļi ir sabojāti tieši ar smago tehniku un pārsvaru un tamlīdzīgām eksotiskām atrunām- viņi vienkārši izjūk no jekbkuras kustības.Tur, kur kustība ir neliela, tur viņi ir krietni labāki ,nekā tur kur tiešām kāds brauc.Un, reiz ja tiek braukts- tātad IR lietotāji. Liela "vainas daļa" te ir arī pilnīgi nemākulīgā kopšanā un uzraudzībā un līdzekļu izšķērdēšanā.Paņem kaut Valsts nozīmes ceļu P106 kkur tur posmā Nīgrande-Embūte-Priekule, aizbrauc paskaties kas tur notiek ikkatru ziemu,rudeni un pavasari.To arī likvidēt? Uz pāris viensētām tas ved? Un cik vēl ir tamlīdzīgu?? Es kā godīgs nodokļu maksātājs patiesi brīnos, ka Valstij regulāri un sistemātiski "nav naudas" visu laiku kopš neatkarības atgūšanas.
Nekādu zinātni tur nevajag lai ar zemes ceļiem viss būtu kārtībā:
1.Ceļš nedrīkst būt vienā līmenī(augstumā) ar zaļo zonu.
2.Jābūt novadgrāvjiem.
3.Grants sastāvā jābūt mālam bet nav jāsatur akmeņus jo tie veido mums pazīstamo trepi.
4.Zemes ceļus ziemā arī jātīra no sniega.
Ar tiem grants ceļiem ir viena bēda - vismaz 1-2 nedēļā kāds piesaka gadījumus ar sabojātiem vējstikliem. Taisnības labad gan jāsaka, ka tādas lietas notiek arī uz asfaltētām šosejām, vai kā, piemēram, šodien atbrauca viens, kurš akmeni bija dabūjis uz Krasta ielas pretī Molam.
Reiņa piesauktajā Zviedrijā kāreiz vasarā biju - ļoti daudz mašīnas tālāk no Stokholmas/Gēteborgas ir ar akmeņiem nosētām haubēm, knapi caurskatāmiem vējstikliem utt. Man ar savu kaškaju pa tiem ceļiem bija visai bail braukt, jo ik pa laikam troksnis bija tāds, ka sāku pētīt, vai kaut kur nav treščina vējstiklā. Labi, ka pirms braukšanas uz turieni kaškajam uzliku t.s. muhoboju - arī haube netika bojāta.
Atkušņa laikā grants ceļu segas virskārta atkūst, grants segas konstrukcija pārmitrinās un tajā var sākt strauji veidoties defekti. Kamēr grants ceļš nav apžuvis, radušās bedres un negludumus nav iespējams uzreiz novērst, jo, uzbraucot ar smago tehniku un greiderējot pārmitrināto ceļu, situāciju var tikai pasliktināt un pilnīgi sabojāt ceļu. Grants segumu greiderē tikai tad, kad segums ir apžuvis.
Jā. Nabadziņi,nu taisni žēl.Ārā 24tais gadsimts, cilvēki reku raķetes kosmosā šauj un pa Marsu staigā, abet lūk priekš Grants Ceļiem jau gadus 100 nav nu itin nekādu tehnoloģiju kā tos uzlabot vai saglābt.Greideris ir vienīgais iespējamais.Vajag ar gosmeesliem noklāt, tie ir lēti un vismaz ātrāk žūst.
Kas Tev kaiš? Tik apbižots ka neviens nav asvaltu līz namdurvīm ieklājis.
Kādas tad ir tās tehnoloģijas grants ceļa uzlabošanai šādos laika apstākļos? Parādi kurš ir tas labais grants ceļš šādos laika apstākļos?
Dzīvoju nelielā pilsētā un pēdejie 300 metri līdz mājai ir ceļs ar grunts segumu, kurš tika pilnībā atjaunots pirms 4 gadiem, tiek greiderēts vismaz reizi mēnesī un piebērts pēc vajadzības, satiksme nav liela bet tāpat viss ir vienās bedrēs.
Man šķiet, daudzi grants ceļi Latvijā platuma ziņā ir kā īstas šosejas ar 4 joslām (piemēram, pirmīt liktajā Bauskas video), vai tam ir kāds iemesls? Cik auto dienā brauc pa šiem ceļiem? Tam pašam greiderim tur jābrauc, piemēram, 4 reizes, kamēr uz citiem 2 joslu ceļiem pietiek ar divām. Pēc tam jāklausās, ka nav naudas ceļu uzturēšanai.
Un otrs - pieļauju, ka ātruma ierobežojumi uz šiem ceļiem palīdzētu tos saglabāt labā stāvoklī ilgāk. Kad ceļi ir gludi, tur daudzi gāž ar 90+. Kad ir trepe, tad brauc uz 120, lai nejūt. Pēc tam ceļi tiek sapisti vēl vairāk un pašiem jābrauc uz 20. Kā būtu, ja vienmēr tiktu ievērots ātrums, teiksim, 50 km/h? Protams, pa labu, tukšu, 4 joslu ceļu grūti tā vilkties, turklāt attālumi laukos arī nav paši mazākie, bet no otras puses - arī steigties tur īsti nav kur!
Nu ja, tak par "grants ceļu projektēšanu un uzkopšanu" mums atbild pamatā dElfu un tvNet komentētāji.Tur fiksi vajag plakātus un fotoradarus.Nav ko skriet un nefig slapjā vietā dzīvot.
Tu mēģināji kaut ko pateikt?
Jaja, es Tev mēģināju telepātiski pajautāt- KURI mums šobrīd ir tie ceļi ar 2 vai vienas joslas platumu ,kuri šobrīd IR ""paraugkārtībā" ? Nosauc vienu, aizbrauksim paskatīt ;D
Es izteicu pieņēmumu, ka 4 joslu ceļi laukos nav vajadzīgi, ir dārgāki uzturēšanā, turklāt lauku pašvaldības jau tā nav bagātas. Nevaru iedomāties, kur tu manis teiktajā saskatīji apgalvojumu, ka 2 joslu ceļi ir paraugkārtībā.
Nu labilabi, te mēs 3,5 cilvēki savā starpā strīdamies un neviens no mums tajos laukos nedzīvo.Bet es personīgi kā Rīgas Kundziņš tur ne vienu vien autodetaļu esmu atkratījis.Tur būtu labi kaut ja 1 joslu tas greiders noietu, bet reāli pat ar vienu riteni pa grāvi ņemot glābiņa nav...
Ja palasīt kur vairāk cilvēku komentē- iespaids ir kā ir (es tur nekomenteeju;)...
Manuprāt, vajadzētu sākt ar to, ka to naudu, ko no autovadītājiem, it kā ceļu uzturēšanai, dažādu nodokļu veidā iekasē, nevis vienkārši izčurāt aiz stūra, kā tas patreiz tiek darīts, bet ceļu uzturēšanai arī izmantot.
Latvijā ir daudz grants ceļu, kuri kopš pagājušā gadsimta 80-tajiem praktiski nav uzturēti (tas , ka divreiz gadā pāriet greiders, nav uzturēšana). Uzturēšana nozīmē sakārtota ūdens atvade - ceļa šķērsprofila nodrošināšana, grāvju regulāra tīrīšana, caurteku tīrīšana, apaugumu noņemšana, kā arī grants kārtas 'biezuma kontrole un regular papildināšana. Mums jau tā ir iegājies, ka visus šos pasākumus veic tikai labākajā gadījumā veicot rekonstrukciju. Tas būtu tāpat kā , nopērkot jaunu mašīnu, braukt ar to ikdienā,neveicot nekādus ieguldījumus - nemazgājot, nemainot eļļu, filtrus, riepas utt. Un pēc kāda laika cepties, ka auto ir sūds, jo pēc pāris gadiem tas ir izbeidzies.
Par finasējumu. Ticiet man, ir ļoti daudz iespēju ar esošo finansējumu izdarīt, bet nauda tiek izšķiesta. Tie paši LAU (Latvijas autoceļu uzturētājs) - tur ir pavisam greizs naudas apgūšanas modelis. Kā man teica pazīstams šā uzņēmuma darbinieks - maksājam algas, prēmijas, iepērkam kruto tehniku (kuru regulāri iznomā priekšnieku privātfirmu vajadzībām, notiek tas pa smieklīgu nomas naudu. Piedevām tas vēl pamatīgi dod priekšrocību šīm firmelēm ceļu būves konkursos, radot priekšnoteikumus dempingam), apmaksājam dažādus krutos remontus un tad, ja nauda vēl paliek, rēķinam, ko varam pagreiderēt. Paliek parasti dikti maz...
Traģikomiski, bet deviņdesmitajos gados, kad ar naudām bija vissliktāk, uzturētājos bija tāda situācija, ka nauda pietika tikai priekšnieku algām un kabinetu remontiem, tehnikas iegādei jau īsti nepietika, par grants ceļu uzturēšanu vispār doma nebija. Reāli bija tā, ka visi reģionālie kantori un , protams, Rīgas galvenais kantoris, sēdēja pilni, saņemot algas un prēmijas, bet strādnieku nebija vispār...
Jā. Ļoti trāpīgi teikts.. Bet- arī rekonstrukcijas gadijumā mums "nesanāk" nekas izcils- tikvien kā tām pašām bedrēm gar malu 2m dziļš grāvis un vel ar slīpumu uz grāvja pusi ;D Ja atcerēties Kuldīga-Tukums "pirmsasfalta periodā"- tur arī kādreiz mums bija notikusi "rekonstrukcija"
Nevaru solīt, ka nauda nokritīs no gaisa un tūlīt salabosim visus ceļus, paziņoja Kučinskis un norādīja, ka valdība ceļus sakārtos pakāpeniski līdz ar valsts ekonomiskā stāvokļa uzlabošanos
Lai rastos priekšstats par uzturētāju algām (budžeta iestāde);
Deklarācijas veids: Kārtējā gada deklarācija - par 2015. gadu
Vārds, uzvārds: ARTURS IVBULIS
Darbavieta: Valsts akciju sabiedrība "Latvijas autoceļu uzturētājs"
Valsts amatpersonas amats: Jēkabpils ceļu rajona direktors
Iesniegta VID: 31.03.2016
Publicēta: 01.04.2016
Ienākumu gūšanas vieta (avots) – juridiskās personas nosaukums, reģistrācijas numurs komercreģistrā un juridiskā adrese; fiziskās personas vārds un uzvārds Ienākumu veids Summa Valūta
Krustpils novada pašvaldība, 90009118116, Latvija, Jēkabpils, Rīgas 150A Ienāk. no saimn. darbības un komercdarb 847.00 EUR
Valsts akciju sabiedrība "Latvijas autoceļu uzturētājs", 40003356530, Latvija, Rīga, Krustpils 4 Alga 59584.07 EUR
Akciju sabiedrība "SEB atklātais pensiju fonds", 40003485047, Latvija, Rīga, Antonijas 9 U.c. ienākumi 6500.00 EUR
Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "K-RDB", 45403013690, Latvija, Jēkabpils, Draudzības aleja 19 - 58 Ienāk. no saimn. darbības un komercdarb 544.50 EUR
"Deklarācijas veids: Kārtējā gada deklarācija - par 2015. gadu
Vārds, uzvārds: VLADIMIRS KONONOVS
Darbavieta: Valsts akciju sabiedrība "Latvijas autoceļu uzturētājs"
Valsts amatpersonas amats: direktors, valdes priekšsēdētājs
Iesniegta VID: 30.03.2016
Publicēta: 31.03.2016
2. Citi amati, kurus deklarācijas iesniedzējs ieņem papildus valsts amatpersonas amatam (t.sk. amati biedrībās, nodibinājumos, politiskajās, reliģiskajās organizācijās un arodbiedrībās), un citi darbi, kurus deklarācijas iesniedzējs strādā, kā arī informācija par uzņēmuma līgumiem vai pilnvarojumiem, kuros noteiktās saistības tas pilda
Amata nosaukums, darbi, informācija par uzņēmuma līgumiem un pilnvarojumiem
VALDES PRIEKŠSĒDĒTĀJS Valsts akciju sabiedrība "Latvijas autoceļu uzturētājs" 40003356530 Latvija, Rīga, Krustpils 4
Direktors Valsts akciju sabiedrība "Latvijas autoceļu uzturētājs" 40003356530 Latvija, Rīga, Krustpils 4
3. Deklarācijas iesniedzēja īpašumā (kopīpašumā), valdījumā vai lietošanā esošie nekustamie īpašumi (arī tie, kurus tas nomā no citām personām un kuri atrodas tā valdījumā sakarā ar nodibināto aizbildnību vai aizgādnību)
Bezskaidrās naudas uzkrājumu turētāja vai norēķinu kartes izdevēja nosaukums
1400.00 EUR "Swedbank" AS 40003074764 Latvija, Rīga, Balasta dambis 15
83900.00 EUR "NORDEA BANK FINLAND PLC LATVIJAS FILIĀLE" 40003486767 Latvija, Rīga, Krišjāņa Valdemāra 62
7. Visi deklarācijas iesniedzēja pārskata periodā gūtie ienākumi, piemēram, darba alga, piemaksas pie darba algas, prēmijas, honorāri, ienākumi no saimnieciskās un komercdarbības, apdrošināšanas izmaksas, kompensācijas, ienākumi no kustamās un nekustamās mantas realizācijas un nomas (īres), laimesti un dividendes, mantojumi, dāvinājumi, saņemtie pabalsti un citi ienākumi
"Swedbank" AS, 40003074764, Latvija, Rīga, Balasta dambis 15 Procenti 0.08 EUR
Valsts akciju sabiedrība "Latvijas autoceļu uzturētājs", 40003356530, Latvija, Rīga, Krustpils 4 Alga 108366.55 EUR
AS "Nordea Latvijas atklātais pensiju fonds", 40103331798, Latvija, Rīga, Krišjāņa Valdemāra 62 U.c. ienākumi 9552.80 EUR
AS "Nordea Latvijas atklātais pensiju fonds", 40103331798, Latvija, Rīga, Krišjāņa Valdemāra 62 U.c. ienākumi 210.82 EUR
Nordea Bank AB Latvijas filiāle, 40103749473, Latvija, Rīga, Krišjāņa Valdemāra 62 Procenti 1783.20 EUR : "
Manuprāt , pa naudu, ko samaksā vienam šitādam fruktam, tīri labi var uzturēt visus Brunavas ceļus gada garumā. Deklarācija jau neuzrāda vēl visus saistītos izdevumus - dienesta auto, dienesta dzīvokļi, pieredzes apmaiņas Dubajā, Taizemē utt.
Portālā publicētie autoru viedokļi var atšķirties no iAuto redakcijas viedokļa.
Latvija ir daudz grants un šķembu ceļi, kā tos uzturēt!
Latvijā ir liela kilometrāža ar grants, šķembu jeb minerāl materiālu ceļi, kā tos uzturēt kārtībā? Vai to ir par daudz? Vai tos vajadzētu asfaltēt!