Par cukurfabriku likvidāciju "mums" no EU bija paredzēta kompensācija kādu apm 45 milj eur apmērā.Jelgavai kā lielākajai laikam kādi 29m vai kaut kā tā.Vai ir (ticamas) ziņas, kur un kā šī kompensācija sadalījās un izlietojās? 500+ cilvēku strādāja pa visām kopā,plus vēl zemnieki audzēja "reģionam raksturīgo" produktu.Bet nee, tas viss izrādījās slikti.  

www.apollo.lv/5315030/cukurfabrikas-drupas

Pēc vecām googles ziņām , pat misters Kalvītis mums savulaik bija/Par! cukura nozares saglabāšanu.Kas tomēr piespieda likvidēt? Tā bij kāda aizkadra maksa/par, vai ko?

Kā tagad var pierādīt nepierādāmo, ka "mūsu" cukurs būtu bijis konkurēt nespējīgs un visādi citādi slikts? Vai "vecās" ražošanas iekārtas tiešām nevarēja atjaunot? Krievu laikos iedzīvotāju bija krietni vairāk, visi kko vārīja, dažkārt vasarā bija deficīts, taču pa lielam iztikt varēja.Kā gan var "pierādīt", ka tagadējie iedzīvotāji savu pašu ražojumu nepirktu, pat ja tas būtu dārgāks? Kur tad reklāma, kur PatriotiZms un stimuls? Tagad reku pērk (poļu) sintētisko ievārījumu lidlā un rimī.Dāņu zuckeru ieber krūzē, tas neliekas pat īsti salds.Dravnieki toreiz stāstīja- ar Jelgavs cukuru visu ceļu baroja bites,bet reku tas dāņu suuds tām "negaršojot". Hmm.

Kādi vēl "braļukas"? Dansukker Latvijā varēja nopirkt godmani un tā aizklapēt ciet Latvijas cukurfabrikas - Lietuvā viņiem nācās pirkt pašas cukurfabrikas. Tātad, man zināmais par abu valstu cukura ražošanu - Latvijā cukurfabrikas piespieda aizvērties valsts [lasīts komentārs nesen purnagrāmatā no liepājnieces kas tolaik laikam Liepājas cukurfabrikas kantorī strādājusi, ka tolaik katru dienu zvanīts no kaut kādas iestādes par šo tēmu - atalgojums par to skaidrs - vienā Liepājas ITešņiku čatā viens reiz minēja - radu rads strādā Dānijā dansukker fabrīķī, vienreiz šiem jāsatīrās, jo nāks akcionāri - a tur, starp citiem, godmanis... Rūpnīcu īpašnieki vienkārši izvēlējās saņemt kompensācijas un aizklapēties, nevis gadu vēlāk aizklapēties dēļ bankrota, jo neviens priekš viņiem kvotas izsist netaisītos - kompensācijas bijušas labas - pazīstams čalis stāstīja ka pazīst vienu bijušo Liepājas cukufrabrikas strādnieku, tas tolaik, saņēmis gan kompensāciju, gan arī naudu par lūžņiem [demontēja un veda uz tolmetu sliežu ceļus utt, teica, gaziki esot no teritorijas braukuši ar atsperēm otrādi], esot nopircis jaunu hujdaja tarakānu naļikā.

Attiecībā par Lietuvu - Lietuvā bija četras cukurfabrikas, tagad ir divas. Cukurfabrikas bija Kuršēnos, Paņevežā, Kedaiņos un Marjampolē - Dansukker deviņdesmito beigās nopirka pirmās trīs, un nullto beigās aizklapēja ciet pirmās divas, atstājot strādāt Kedaiņu rūpnīcu - Marjampoles rūpnīca pieder kaut kam citam. Kuršēnu rūpnīca stāv kā grausts, Paņevēžas rūpnīca ir arhitektūras piemineklis; tur nojauca to, kas nebija ierakstīts pieminekļos - tāpēc arī ir tā ironiskā situācija ka cukuru, ko ražo Kedaiņos, Lietuvā fasē kā "Panevežios Cukrus" To pašu Kedaiņu cukuru pie mums arī Dansukker tirgo, kā Jelgavas cukuru vai kā savādāk [neatceros]; man patīk atšķirība uzrakstos uz pakām - Latvijas Maximās nopērkamajām pakām virsū ir filosofija ka cukurs salds , Lietuvas Maximās nopērkamajam cukuram virsū rakstīts ka ražots Lietuvā no Lietuvā audzētām cukurbietēm...

Nu jā, un tad jautājums, ko tas cilvēciņš darīs nesezonā? Nu labi, ies kaut kur citur pastrādāt un vasarā atgriezīsies, bet cik ilgi tā mētāsies? Kaut kādu stabilitāti gribas. 

Par izstādēm 100% piekrītu.