Reaģējot uz traģiskajām vasaras avārijām, satiksmes ministrs Kaspars Briškens paziņoja, ka Latvijā esot ‘’ātruma pandēmija’’ un rosināja noteikt naudas sodu par atļautā braukšanas ātruma pārkāpšanu jau no pirmā kilometra stundā.
Saeima vismaz pagaidām šo priekšlikumu neatbalsta, bet nolemjam eksperimentā pārbaudīt - ko nozīmētu pa Latvijas ceļiem pārvietoties precīzi ar atļauto braukšanas ātrumu?
Diemžēl reālajā pasaulē viss ir savādāk. No tādiem “godīgajiem”, vai “likumpaklausīgajiem” utml. es turos pa gabalu, jo man no viņiem ir bail. Kādēļ? Pirmkārt jau tādēļ, ka lielākā daļa no šiem personāžiem braucot garās distances nemāk vai negrib izmantot kruīzkontroles priekšrocības. Tad nu ej un pabrauc aiz tāda. Realitātē viņu ātrums vienkārši visu laiku “peld”. Tad bez iemesla nokrīt uz gandrīz 80 km/h, bet tad atkal aizskrien līdz 96 km/h. Būtībā tas ir nogurdinoši un nav arī droši braukt aiz šādiem braucējiem. Un vēl kas. Praksē esmu pārliecinājies, ka turpat 90% gadījumu viņu darbības un manevri ir neprognozējami. Nesavlaicīga pagriezienu ieslēgšana, pārspīlēti strauja nevajadzīga bremzēšana, vāja kustības uzsākšana krustojumos utt. Un visbeidzot, kurš ir teicis, ka šī “pareizā” braucēja spidometrs rāda pareizu ātrumu.