Lai gan daudzi auto īpašnieki aizvien cenšas veikt automašīnu tehnisko apkopi pašu spēkiem, patiesībā ar jaunām automašīnām tas ir teju neiespējami. Laiki, kad īpašnieks pats varēja veikt apkopi bez speciālām diagnostikas iekārtām, ir pagājuši.
Pašu spēkiem šobrīd, iespējams, var nomainīt lampiņas. Automašīnas apkopi visdrošāk ir uzticēt speciālistam un darīt to vismaz reizi gadā. Ja auto ir vecāks par desmit gadiem, iespējams, pat biežāk. Svarīgi atcerēties, ka retāka auto atrādīšana speciālistam, vēloties ietaupīt, beigās var izmaksāt dārgāk.
Negaidīt problēmas, bet rīkoties preventīvi
“Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indeksa” dati liecina, ka aptuveni trešdaļa (31%) autovadītāju neved auto pie speciālista, bet paši cenšas sekot līdzi automašīnas tehniskajam stāvoklim, vēl 5% uzskata, ka pietiek tikai ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas tehniski apskati. Patiesībā ar auto tehnisko apkopi ir ļoti līdzīgi kā ar veselības pārbaudi pie ārsta – ļoti ieteicams vismaz reizi gadā aizvest automašīnu uz apskati, turklāt, nav nepieciešams gaidīt, kamēr parādās kādas problēmas, trokšņi utt., bet rīkoties preventīvi. Tas palīdz pamanīt problēmas jau pašā sākumā, kad remonts var būt ne tikai lētāks, bet arī var aizņemt mazāk laika.
Vidējais auto vecums – 10 gadi
Jo vecāka automašīna, jo biežāk to ieteicams vest uz tehnisko apkopi. Pēdējās desmitgadēs Latvijā bijis ierasts, ka vidējais pirmo reizi reģistrēto lietoto auto vecums bija 9 – 10 gadi, taču kopējā situācija ir daudz bēdīgāka. Manuprāt, aptuveni 80% automašīnu, kas piedalās satiksmē, būtu jāatrodas auto kapsētās. Daudzi spēkrati vairs nav remontējami, taču īpašnieki to nav gatavi atzīt. Visbiežāk, ja secinu, ka auto remonts izmaksās kā puse no auto vērtības, informēju klientu un aicinu vēlreiz pārdomāt, vai tiešām viņš vēlas remontu. Šādas situācijas rodas tāpēc, ka obligātajā tehniskajā apskatē ir salīdzinoši minimālas prasības, bet daudzi autoservisi mēdz virspusēji noslēpt defektus un problēmas, lai automašīna izietu tehnisko apskati.
Automašīnas kļūst sarežģītākas, bet drošākas
Salīdzinoši liela daļa autovadītāju joprojām cenšas tikt galā ar auto tehnisko apkopi pašu spēkiem gan tādēļ, ka vēlas ietaupīt, gan tādēļ, ka vēl pirms desmit vai divdesmit gadiem tas bija izdarāms. Automašīnās bija daudz mazāk elektronikas un īpašniekiem nebija nepieciešamas speciālas diagnostikas iekārtas, lai atrastu un novērstu problēmas. Savulaik, automašīnas īpašnieku rokasgrāmatās bija arī informācija, kā remontēt motoru, jo tas bija iespējams. Šobrīd automašīnas ir kļuvušas daudz sarežģītākas, tiek izmantoti automatizēti risinājumi, bet vienlaikus tās ir arī drošākas un ērtāk lietojamas. Stūres pastiprinātāji ļauj daudz ērtāk vadīt auto bez fiziskas piepūles, ABS sistēmas padara bremzēšanu ātrāku un efektīvāku. Dažādas asistentu sistēmas palīdz “nolasīt” ceļazīmes, atvieglo auto parkošanu u.tml.
Videi atbilstošs auto un izvairīšanās no agresīvas braukšanas
Regulāra automašīnas apkope un apskate neaizņem daudz laika – ja jābrauc uz servisu nomainīt eļļu vai riepas, iesaku ieplānot arī papildus 30 minūtes, lai veiktu apskati. Papildus tam ir vairākas lietas, ko auto īpašnieks var darīt ikdienā, lai spēkrats kalpotu pēc iespējas ilgāk un tā uzturēšana izmaksātu mazāk. Piemēram, izvēlēties apstākļiem un infrastruktūrai atbilstošu automašīnu. Patiesībā Latvijā ceļi ir pietiekami labā stāvoklī, tāpēc, dzīvojot pilsētā, ir vērts padomāt, vai tiešām ir nepieciešams liels džips? Lielākas automašīnas nepieciešamas gadījumā, ja ikdienā bieži jāmēro lieli attālumi vai jābrauc pa lauku ceļiem un bezceļiem. Mazlitrāžas automašīnām nereti arī apkopes un remonta izmaksas būs zemākas. Vēl noteikti iesaku pēc iespējas izvairīties no braukšanas pa bedrēm, izvēlēties atbilstošu braukšanas ātrumu, neveikt pārgalvīgus manevrus, izvairīties no straujas braukšanas uzsākšanas un bremzēšanas, kas veicina bremžu sistēmas un ritošās daļas dilšanu.
Nu, lielai daļai cilvēku kas klenderē apkārt un patērē medicīniskos pakalpojumus, pēc dabas likumiem arī sen būtu jāguļ kapsētā.