Ar šo sākam dažādu, kā saka, tipisku avāriju analīzes „seriālu”, kuru esam iecerējuši turpināt ilgi. Visi tā sižeti balstīti uz reāliem satiksmes vēstures faktiem, animēti, izmantojot tiesu ekspertīzē lietotas datorprogrammas.
Oskars Irbītis, RTU pasniedzējs, tiesu eksperts. Tiem, kuri pārlieku pietuvojušies soda punktu normai, pazīstams arī kā CSDD „piespiedu mācību” lektors.
- „Aiz trejdeviņām jūrām un trejdeviņiem kalniem, kādā karaļvalstī, kas ļoti līdzinās mūsu republikai, notika avārija. Kravas automobilis tuvojās (pa galveno ceļu) krustojumam. Bet vieglā automobiļa vadītājs, kas krustojumam piebrauca pa mazāk svarīgu ceļu, novēloti reaģēja uz kustības bīstamību un ar bloķētiem riteņiem daļēji ieslīdēja krustojumā. To ieraugot, kravas automobiļa vadītājs grieza stūri pa kreisi un iebrauca pretējās kustības joslā. No sadursmes ar vieglo automobili pilnīgi izvairīties tomēr neizdevās, un trieciena rezultātā kravas automobiļa priekšdaļa vēl vairāk tika atsista uz kreiso joslu.
Bet pretīm kravas automobilim brauca apvidus auto - pa savu joslu, ar atļauto kustības ātrumu, neko nepārkāpjot. Ieraudzījis, ka viņa braukšanas joslā iebrauc kravas automobilis, apvidus automobiļa vadītājs nekavējoties uzsāka bremzēšanu, bet attālums starp abiem auto bija pārlieku mazs. Pēdējā brīdī apvidus automobiļa vadītājs mēģināja izvairīties no sadursmes ar kravas auto, braucot uz pretējās kustības joslu, bet bija jau par vēlu. Arī kravas automobiļa vadītājs beidzot pamanīja pretim braucošo apvidus automobili un centās atgriezties savā kustības joslā, bet nu jau abi auto virzījās uz vienu punktu. Gandrīz frontāla sadursme. Kravas automobilis nostūma no ceļa apvidus auto. Apvidus auto vadītājs gāja bojā.
Vai kravas auto vadītājam vajadzēja mainīt kustības virzienu, vai bremzēt taisnvirzienā un ietriekties vieglajā automobilī, kas bija primārais CSNg izraisītājs? Iespējams vieglā auto vadītājs šajā gadījumā būtu bijis apvidus automobiļa vadītāja vietā. Varbūt apvidus auto vadītājam bija jābrauc labās puses grāvī?
No klasiska satiksmes drošības viedokļa vienmēr priekšroka tiek dota bremzēšanai attiecībā pret manevru, jo bremzēšanas laikā tiek dzēsta automobiļa kinētiskā enerģija, tādējādi samazinot iespējamās sadursmes sekas, kā arī tiek dodot papildus laiku citiem satiksmes dalībniekiem izkļūšanai no bīstamās zonas. Arī šajā gadījumā - ja kravas auto vadītājs būtu uzsācis bremzēšanu nekavējoties un būtu bremzējis taisnvirzienā, tad līdz sadursmei ar vieglo automobili viņa ātrums būtu samazinājies un vieglā auto saņemtais trieciens būtu mazāks, izredzes izdzīvot lielākas, bet apvidus automobilis vispār netiktu apdraudēts.”
Animācijas autors - O.Irbītis
iAuto redakcija savu viedokli par konkrēto negadījumu (iespējams, mazliet atšķirīgu no „klasiskā”) precizēs, izmantojot arī jūsu komentārus. Nākamajās divās nedēļās esam aicinājuši par šo situāciju runāt arī „Stūres kluba” biedrus – autosportistus Ivaru Cauni, Didzi Kalnieti, DBS vadītāju Artūru Priednieku, satiksmes ekspertu Ēriku Griģi un citus. Mērķis – kopīgiem spēkiem veidot pareizus satiksmes dalībnieku „kritisko situāciju algoritmus”.
Tātad – „Avārija 1”. Kā būtu bijis, ja... Kā būtu bijis labāk? Turpinājums sekos.
Ivara Caunes viedoklis šeit>>>
Didža Kalnieša viedoklis šeit >>>
Bremzēt,samazināt ātrumu,bet nelīst ārā no savas joslas.
Savādi sanāks kā Solvitai Ziemelei Jēkabpils pusē.
www.apollo.lv/zinas/avarija...ulacija/560734
113. Ja izveidojas ceļu satiksmei bīstami šķēršļi vai citas briesmas, kuras transportlīdzekļa vadītājs spēj pamanīt, viņam jāsamazina braukšanas ātrums vai pilnīgi jāaptur transportlīdzeklis, vai, neradot bīstamību citiem ceļu satiksmes dalībniekiem, šķērslis jāapbrauc.
Fūres vadītājam bija tikai jābremzē un pa sāniem zilajam bez sirdsapziņas pārmetumiem.