esi nopircis Mēness sertifikātu?
- Sludinājumi
- Ziņas
- Vīriem
- Tehnoloģijas
- Sports
- Video&TV
- Forums
- Lasītāju pieredze
- Akcijas
- Jautā ekspertam
Gauss rakstīja: Kāds VID's pārbauda nekustamā īpašuma esamību ārzemēs?
Sistemātiski vai pēc "viena tante teica" sūta pieprasījumu attiecīgajai valstij?
Jā, pārbauda, EU sistemātiski, jeb vienots reģistrs gan par nekustamo, gan par kapitālu, par pārējām valstīm laikam tikai pēc pieprasījuma.
Tad cik ir eiribors?
DekstersFF rakstīja: Tad cik ir eiribors?
Būsim ka nu modri - varot būt vēl viens nekustamo burbulis
nu gan uzrakts šausmīgi vecs topiks. pie kam zem sadaļas tūnings! 
kas tev tur ir par blusu vai blakti iekodusi?
Nu nez nez... prasīt jau var kaut ļimonu, bet vajag atrast arī kādu, kas par to ļimonu būtu gatavs pirkt. Man šķiet, ka bāleliņi ir iedomājušies, ka uz tiem viņu hruščenes pritoniem krievi un ķīnieši rindās stāv.
Lai nu kā, nedomāju, ka NĪ burbulis tik ātri būs, ņemot vērā banku kreditēšanas politiku šobrīd un, ja pieņems grozījumus maksātnespējas likumā, tad tā visticamāk kļūs vēl piesardzīgāka. Vismaz kādu laiku, kamēr pielāgosies.
burbulis var uzrasties tikai tad, ja tas tiek kreditēts. Ar reālu naudu tāds parasti nesanāk, jo tie, kam nauda tiešām ir, mazliet domā ar galvu. Tie, kam naudas nav, bet cer dabūt kredītu un ātri uzvārīties, domā daudz švakāk. Baņķieri pa lielam vispār nekad nedomā.
Izskatās, ka sabiedrībā un medijos tie krīzes cēloņi nav
īsti apzināti.
Tipa ļaunie tēli kaut ko ir sashēmojuši un nozaguši, bet vidējais kredītņēmājs nemaz tos miljardus nav aizņēmies un nemaz ekonomiku nečakarē.
raimondsm rakstīja: Izskatās, ka sabiedrībā un medijos tie krīzes cēloņi nav
īsti apzināti.
Tipa ļaunie tēli kaut ko ir sashēmojuši un nozaguši, bet vidējais kredītņēmājs nemaz tos miljardus nav aizņēmies un nemaz ekonomiku nečakarē.
Aizņemties ir iespējams tikai tad, ja dod un ja likumdevējs to pieļauj. Te ir jāsaprot, ka vainīgas ir visas 3 puses - kredītņēmēji, kuri gribēja dzīvot pāri saviem līdzekļiem īsti nedarēķinot, bankas, kuras savā alkatībā svieda kredītus pakaļ un valsts, kas neko nedarīja, lai to visu marasmu kaut kā ierobežotu. Bet, ja vēl kredītņēmējus varētu saprast (kam gan negribas labāk dzīvot, pie tam, teju visi saka, ka būšot tikai labāk, ne visiem ir ekonomiskās izglītības vai sapratnes par ekonomiskajiem procesiem), tad bankas un valsts insitūcijas, kuras sastāv no ekonomiski izglītotiem risku analītiķiem, ekonomistiem, pētniekiem utt... nu nekā nevaru izdomāt attaisnojumu viņiem. Diemžēl šobrīd ir tā, ka lielākais cietējis diemžēl ir palicis kredītņēmējs vulgaris, jo valsts pusē, kā vienmēr, neviens ne par ko neatbild, plus vēl stutē visādus veiksmes stāstus uz visa šī, bankas pēc pāris gadiem mīnusos atkal jau kuro gadu pelna miljonus, bet kredītņēmējs tā arī ir palicis ar pliku d3,14u plus vēl ir palicis parādu verdzībā... nu, labi, ir maksātnespējas likums, kas dažiem atvieglo visu to procesu.
GB12 rakstīja: Diemžēl šobrīd ir tā, ka lielākais cietējis diemžēl ir palicis kredītņēmējs vulgaris, jo valsts pusē, kā vienmēr, neviens ne par ko neatbild.
Šim nu gan nevarētu piekrist. Valsts pusē atbildība ir, tikai diemžēl ne jau vainīgajiem. Valsts (demokrātiska) ir tāds interesants veidojums, kurā pārstāvjis ievēl nodokļu tērētāju vairākums, pārstāvji pieņem bezatbildīgus lēmumus, bet sekas apmaksā nodokļu maksātāji.
GB12 rakstīja: uz visa šī, bankas pēc pāris gadiem mīnusos atkal jau kuro gadu pelna miljonus,
Vai tev ir iebildumi, ka uzņēmumi darbojas ar mērķi nopelnīt? Vai tu pats investētu savu, teiksim, pensiju fondu bezpeļņas organizācijā?
sarashkins rakstīja:
GB12 rakstīja: uz visa šī, bankas pēc pāris gadiem mīnusos atkal jau kuro gadu pelna miljonus,
Vai tev ir iebildumi, ka uzņēmumi darbojas ar mērķi nopelnīt? Vai tu pats investētu savu, teiksim, pensiju fondu bezpeļņas organizācijā?
Nē, man nav iebildumu pret mērķi nopelnīt. Man ir iebildumi pret nesamērību šajā visā. Starp citu, nesamērība ir arī tajā, ka, piemēram, ja kredītņēmējs pakāš bankas iedoto naudu, tad viņu ģērbj ārā pēc pilnas programmas, bet, ja to izdara banka - pakāš pensiju fonda naudu, iebraucot mīnusā, kā tas pirms dažiem gadiem izdevās swedbankai, tad - ups, tā sanāca, piedodiet...
GB12 rakstīja:
Nē, man nav iebildumu pret mērķi nopelnīt. Man ir iebildumi pret nesamērību šajā visā.
Par pieminētajiem miljoniem runājot - nav īsti korekti pārmest miljonu peļņu tagad vs "pāris gadu mīnusos", jo, raugi, tajos pāris gados daža laba banka "pakāsa" visas līdzšinējās darbības peļņas apjomus - kopumā tuvu pie pāris miljardiemwww.bankasoc.lv/... 
sarashkins rakstīja:
GB12 rakstīja:
Nē, man nav iebildumu pret mērķi nopelnīt. Man ir iebildumi pret nesamērību šajā visā.
Par pieminētajiem miljoniem runājot - nav īsti korekti pārmest miljonu peļņu tagad vs "pāris gadu mīnusos", jo, raugi, tajos pāris gados daža laba banka "pakāsa" visas līdzšinējās darbības peļņas apjomus - kopumā tuvu pie pāris miljardiemwww.bankasoc.lv/...
Pirmkārt, es nepārmetu, otrkārt, bet, ja pārmestu, tad būtu gan korekti. Jo bankas šobrīd atkal ir uz strīpas, ko gan nevar teikt par lielāko daļu kredītņēmējiem, kuri arī, starp citu, pakāsa visus uzkrājumus un īpašumus. Un vēl joprojām turpina pakāst.
Tas gan. Un bija jau izpatikšana bankām pēc krīzes un nebija jau tā beztabildība sadalīta vienmērīgi starp izsniedzējiem un ņēmājiem.
Kas te ar datumiem sākumā?
www.diena.lv/latvija/zinas/ar-nolikto-atslegu-principu-sagrauta-nakotne-veselai-paaudzei-14073374
bankas atkal grib kampt.
"Banku galvenā baža - hipotēkā ņemtā nekustamā īpašuma vērtības iespējamā pazemināšanās nākotnē. Tas nozīmē, ka klienta maksātnespējas gadījumā, kad viņš dzīvokli atdod bankai un atbrīvojas no saistībām, kredītiestāde var ciest zaudējumus, jo tai atdotais dzīvoklis, iespējams, zaudējis sākotnējo vērtību.'
respektīvi - prognozē, ka tagad īpašumu vērtība ir uzpūsta(vai tuvākajā periodā kļūs).
Tieši tā arī ir. Šitā doma jādabū medijos iekšā.
Ar zviedriem uzmanīgi staburags.diena.lv/forums/politika/latvija-tas-zviedru-draugi-un-vinu-bankas-28023
un - pirkt dzīvokli daudzstāvenē, ņemot krītu uz 40 gadiem...kas būs ar to māju pēc 40 gadiem? pabeigsi maksāt kredžu un varēsi noskatīties, kā nojauc...
Jā un arī nē - tagad īres cenas ir ārkārtīgi augstas. Reāli to garo hipotekāro kredītu var uzskatīt par "garo īri" arī!
Tikai neviens nečakarēs prātu un arī būs lētāk nekā īrēt (pārbaudīts uz sevis). Es nebūtu tik ļoti pret statusu "Latvietis praktiskais kreditētais" 
kasinsh79
Augustā mainījās TUA noteikumi . Plus jaunais maksāt nespējas likums . Vismaz tāda vidusslāņa segmentā cenām būtu jākrīt .
Būtu jā, bet ieguvēji būs tie, kas varēs tos dzīvokļus sapirkt bez banku pakalpojumu izmantošanas, jo kurš varēs atļauties to lielo pirmo iemaksu? Es gan nedomāju, ka tas būs uz ilgu laiku. Galu galā, bankām hipotekārie kredīti ir ļoti gards kumoss un gribēsies tač to n-miljonu peļņu arī nākotnē saglabāt. Nu, sliktākajā gadījumā, ienāks jauni spēlētāji. Lai nu kā, Lielbritānijā MN likums ir vēl liberālāks, ASV vairākos štatos darbojas NA princips. Neesmu dzirdējis, ka tur bankas prasītu 40% pirmo iemaksu.
Es uzskatu, kopumā izmaiņas MN likumā ir pozitīvs signāls patērētājiem un drošība tam, ka bankas turpmāk rūpīgāk izvērtēs, kam dod kredītus un uzņemsies arī savu daļu atbildības. Varbūt varēja iztikt bez tā NA principa, bet drīzāk ieviest normu, ka līdz tiem 100 000 maksātnespējīgais atdod visu mantu, iziet bankrota procedūru un tad arī viņam viss beidzas, lai viņš var ātrāk atgriezties normālā ekonomiskā apritē. Jo šī brīža regulējums nepavisam nemotivē legāli pelnīt, uzrādīt ienākumus, nodarboties ar uzņēmējdarbību u.tml.
Parakstījos uz 5 gadiem uz ukrājošo dzīvības apdrošināšanu. Nu jācer, ka vismaz pa nullēm izbraukšu cauri.
Kaut kā tās bankas LV strādā ļoti dīvaini.
Jaunie profesionāļi. Cik no viņiem apkalpo Eiropas fondus un strādā nozarēs, kuru daļu pagaidām uztur šie fondi?
www.makroekonomika.lv/dzive-bez-eiropas-savienibas-fondiem
play24.lv/birka/kur-tas-suns-aprakts Rungainis izsakās par nekustamo krīzi (pēdējais raidījums vēl nav ielikts)
Bija tādi, kas 2006.gadā teica, ka nebūs.
---------
""Cilvēku interese par kredītu sava mājokļu iegādei katru gadu stabili pieaug. Pozitīvo dinamiku stimulējuši vairāki faktori - vajadzība pēc mājokļa, zemās procentu likmes, kā arī ALTUM valsts atbalsta programma, kas ļauj ievērojami samazināt pirmās iemaksas apmēru mājokļa iegādei. Tomēr fakts, ka aptuveni 40% no mājokļu kredītiem tiek izsniegti šīs programmas ietvaros, norāda arī uz to, ka pirmās iemaksas uzkrāšana cilvēkiem ir šķērslis sava mājokļa iegādei."
Hipotekārie kredīti ir bankām ļoti vajadzīgi - tur viss gardais kumoss ilgtermiņā 
Jā, tā arī ir, ka pirmā iemaksa ir problēma vairumam klientu. Man, piemēram, nekādu grūtību veikt maksājumus, toties sakrāt - neprotu un viss 
Pieķeru sevi pie domas, ka obligātais maksājums (kredīts) ir reāls veids, kā uzkrāt. Saņemu summu X un to netērēju. Bet, maksāju katru mēnesi līdz viss izmaksāts utt.
Tagad briestam lielajam hipokredītam, mana situācija mazliet grūtāka, jo gribu iegādāties dārgu zemes gabalu uz kā būvēt māju. Bankai tas ir risks - naudu vajag pirms reāla NĪ utt. LUMINOR sakārtos visu arī tā. SEB, piemēram, paprasīja ~70k eur pirmo iemaksu 
Kas ir nereāli jau saknē, ar visu ALTUM atbalstu utt.
70?! A*ueļi...
Es personigi vispār brīnos, uz kurieni Latvija iet, ja jau Ogrē īres cenas tuvojas Rīgas . Kā cilvēki,kuri nav uzņēmēji,Rīgā dzīvo, man vispār nav saprotams.
Labi,ka es jau esmu iegādājies nelielu zemes gabalu ārpus pilsētas, kur kaut kad gaišākā nākotnē būvēt māju. Ir radies iespaids,ka uzbūvēt pašam ir lētāk nekā mēģināt diedelet bankai.
Ir pieprasījums, ir piedāvājums.
Ja neviens nespētu aizmaksāt, neviens tādu cenu neprasītu. Pačīkst, pačīkst, maksā.
Nu, krīzes laikos jau tā arī plus mīnus bija - īrnieki pateica saimniekiem - sorī, nevaru maksāt, vai nu laid cenu zemē, vai arī es eju pie mammas dzīvot. Daudzi, īpaši tie, kam bija kredīti, pavilkās, lai vismaz kaut ko dabūtu. Man viens paziņa šitā krīzes laikā gandrīz dubultā ar 2 piegājieniem nosita dzīvokļa cenu. Tiesa gan, pats pēc tam aplauzās. Pēc krīzes saimnieks vienkārši lauza līgumu.
Banka tev vispirms mēģinās iesmērēt 10 gadus vecu pusbūvētu objektu, nevis finansēt jaunu māju. Pašam ir lētāk, ja nav kredīta vispār. Ja vienlaicīgi kautko īrē- labāk kredīts, ātra celtniecība, ievācies.
Kā dzīvo? Dzīvokļos, gan parastos, gan komunālos. Grūtāk ir saprast tos, kas dzīvo privātmājās, zinot kāds NĪN dižajā pilsētā izriet no zemes pleķīša cenas - vienu personīgi pazīstu, maksā gadā virs štukas - nu vismaz ir pie kā atstāt mašīnu, aizbraucot uz dižo pilsētu... 
Jaunākais forumā
- Krievijas iebrukums Ukrainā! (7914)
- Latvijā jauns Ķīnas auto dīleris - Dongfeng pārstāvēs Wess (4)
- Citroen Berlingo 2024 / 2025 auto tests, atsauksmes un iespaidi (4)
- Vai var pirkt Ķīnā ražotas ziemas riepas? (24)
- Visādas sarunas par pasaules politiku (3675)
- iAuto.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju testēt jaunākos automobiļus (242)
- Kuriem jaunajiem modeļiem ir glāžu turētājs pie stūres? (1)
- Transports un īsta ekoloģija. (7325)
- Kādas ziemas riepas pirkt 2024 - 2025 ziemas sezonā? (9)
- Benzīna bāka (7)
- iAuto čats - aktuālā dienas diskusija (5463)
- Lūdzu izvērtēt un dzēst šo komentāru (1050)
- Kia EV9 2024 / 2025 auto tests, atsauksmes un iespaidi (5)
- Golf 7.5 parking sensori (5)
- BMW i7 elektroauto 2023 / 2024 auto tests, atsauksmes un iespaidi (5)
- Apple automobilis, kad mēs to ieraudzīsim? (2)
- Renault Espace 2024 / 2025 auto tests - atsauksmes (8)
- Citroën ë-C3 2024 / 2025 auto tests, atsauksmes un iespaidi (8)
- Hyundai Santa Fe 2024 / 2025 auto tests, atsauksmes un iespaidi (9)
- Kas ir koronavīruss Covid-19? Kādas pazīmes? Kā izsargāties? Tagad arī Latvijā (20252)
Portālā publicētie autoru viedokļi var atšķirties no iAuto redakcijas viedokļa.
Latv. praktiskais kreditētais!
Vakar ziņās teica, ka auto kredīti Latvijā kopā esot laikam 320 miljoni, tas ir 50 000 tūkstoši pa 6 K katrs. Savukārt vakardienas Domburšovā par nekustamajiem tika pieminēts, ka nekustamo īpašumu kreditēšana esot dižākā Latvijas ražošanas nozare un patēriņa - apēšanas kredīti esot par kārtu lielāki, nekā ražošanas līdzekļiem un modernizācijai ņemtie. Savukārt iegādāto dzīvokļu cena ir uzpūsta un daudzi no tiem nekad par tādu cenu netiks pārdoti, ja nu pēkšņi kas notiek. Daudzi no kredītņēmājiem esot ar problēmām samaksāt tos jau pēc vienas algas nesaņemšanas. Un ja nu šitas burbulis plīst!!!