Drošu ātrumu jums visiem! 63

Strīdi par ātrumu, limitiem, kontroli, par sodiem, protams, vienmēr būs satiksmes drošības diskusiju centrā. Ne vēsturē aizgājušais „radaru gads”, ne 2014., praktiski bez tiem, diemžēl nav nesis vienprātību šajā jomā.

Gluži otrādi – tas sašķēlis braucošo sabiedrību grupās, kuru viedokļi krasi atšķirīgi. Par to liecina lasītāju vēstules „Latvijas Avīzei” un komentāri internetā. Mēģinām ieklausīties.

Vispirms kāds bardzības piekritējs P.Dz.

- Daudz avāriju ar smagām sekām.  Kāds tam  iemesls? Manuprāt, tie ir pārāk mazie sodi par ātruma pārsniegšanu, kuri nedisciplinē autovadītājus un nemotivē ievērot atļauto ātrumu. Par ātruma pārsniegšanu līdz 20 km/h ārpus apdzīvotām vietām sods ir smieklīgi mazs! Rezultātā autovadītāju vairākuma apziņā ir iesēdusies ļoti kaitīgā doma, ka mēreni pārkāpt ātrumu, braucot ar 100-110 km/h (tā sakot, ,,piecīša robežās”), ir normāli un nav nekas nosodāms. Vēl vairāk - daudzi autovadītāji savā prātiņā nonāk līdz tam, ka ātrumu ievērojošus vadītājus lamā un uzveļ viņiem vainu par avārijām.

 Tomēr patiesībā braukšana ar 109 km/h pa šoseju, kur drīkst 90 km/h, nav maznozīmīgs, bet ir rupjš un bīstams pārkāpums. Tādas braukšanas dēļ vadītājs pierod pie lielāka ātruma, un tad, kad tiešām veidojas bīstama situācija, nepietiekami to samazina, riskē. Turklāt jebkuras avārijas sekas, braucot ar 109 km/h, ir daudz smagākas, nekā braucot ar 90 km/h. Ātra braukšana izraisa vēlmi biežāk apdzīt normālos braucējus, bet, jo vairāk apdzīšanu, jo vairāk riska.

 Tāpēc mums ir steidzami ir jāmaina sabiedrības apziņa ātruma ievērošanas jautājumā. Ar bargiem sodiem ir jāmaina sabiedrības priekšstatus par to, kāds ir optimālais, vēlamais ātrums braucot pa šosejām. Jāpanāk, lai cilvēku vairums domātu, ka ir OK braukt starp 75 un 90 km/h, bet nav pareizi braukt starp 90 un 110 km/h.

Mani priekšlikumi par sodu apmēru: par ātruma pārsniegšanu līdz 10 km/h 100 eiro ārpus apdzīvotām vietām un 50 eiro apdzīvotās vietās, no 10 km/h līdz 20 km/h visur 200 eiro, 20-30 km/h visur 400 eiro. Lielo kravas auto ātruma ierobežojumu (80 km/h) var paaugstināt līdz 85 km/h, bet papildus visiem satiksmes dalībniekiem ieviest ātruma ierobežojumu tumšajā diennakts laikā ar tuvajām gaismām - 80 km/h. 

Pārkāpumu fiksēšanai valstij vajag nopirkt kādus 30 pārvietojamos fotoradarus, kuru atrašanās vietas katru dienu vai vairākas reizes dienā mainīt, nekad neziņojot, kur tie atradīsies. Fotoradarus slēpt! Būtu jāpanāk situācija, lai visā valstī autovadītāji tiktu pieradināti, ka fotoradars var būt jebkurā vietā.

BRAUKSIM vai LAMĀSIM viens otru?

Gatavojot „P.Dz.” vēstuli publicēšanai, to krietni īsinājām. Svītroti tika galvenokārt par autoru ātrāk braukt gribošajiem veltītie nievājošie un rupjie epiteti. Kā kulturālu cilvēku sadzīvē nepieņemami. Kā atmosfēru vairāk par aplami izvietotiem radariem bojājoši.

Un tā - mēģinām vien otru saprast, nevis lamāties. Pasmaidām arī! Lūk, dažu „Gada auto” žūrijas un „Stūres kluba” biedru viedoklis.

Oskars Irbītis:

- Pilnīgi piekrītu P.Dz.! Ko tie ļaudis iedomājušies - kaut kur skriet un, vēl trakāk, braukt!? Nav taču kur steigties! Būtu tik skaisti ceļot no Rīgas uz Daugavpili divas dienas. Kā attīstītos viesnīcu bizness Līvānos, kā augtu tautsaimniecība reģionos starp lielajām pilsētām!

Automobiļus jātaisa daudz lētākus - tādus, kuru maksimālais ātrums nepārsniedz 50km/h. Mazi, ekonomiski motori, atkrīt vajadzība pēc drošības sistēmām – vienkārši samazinām „plūsmas ātrumu” tik tālu, ka pirms bīstamas situācijas katrs var droši izlēkt no auto un iemukt krūmos...

Lai to īstenotu, vajadzētu visur izvietot radaru un ložmetēju apvienotos agregātus (kādu piecus tūkstošus vismaz, lai sanāk kaut viens uz katriem Latvijas ceļu 100 km) – un visus, kas pārsniedz atļauto ātrumu kaut vai par vienu kilometru stundā, nošaut uz vietas - par cik km pārsniedza, tik lodes pakaļā. Protams, sākumā būs neapmierinātie... Bet tas jau tikai sākumā - ātri paliks tikai lojālie un likuma prasības absolūti ievērojošie

Joks, protams, bet citādi nevaru  tāda P.Dz viedokli  uztvert...

Ir jāiet uz attīstību, nevis regresu. Ātrums nenogalina, nogalina strauja apstāšanās. Lai normalizētu satiksmi un padarītu to drošu, ir jāsamazina potenciālās straujās apstāšanās potenciālie iemesli. Jau tagad mēs automobilī pavadām bezjēdzīgi ilgu laiku (es nerunāju par braukšanu prieka pēc). Neizskatās, ka tuvākajā laikā tas varētu mainīties. Es neatbalstu ātruma pārsniegšanu un likuma neievērošanu, bet uzskatu, ka ir jādara viss, lai atsevišķos ceļa posmos varētu atļauto ātrumu palielināt. Pilsētā veidot infrastruktūru, kas nodala satiksmi no gājējiem vai gājējus no satiksmes, atdalīt pretēja virziena plūsmas, modernizēt krustojumus utt.

Nupat gatavoju šādus tādus mācību materiālus, pāršķirstīju kaudzi gudru grāmatu, citu informācijas  avotu. Viena no labākajām teorijām ir tā, kas saka - nav jācīnās par absolūtu visu satiksmes dalībnieku iedzīšanu striktā ātruma rāmī. Ir „jāizgriež” ekstrēmie (gan mazie, gan lielie).

Es tādēļ par sodīšanas pieejas maiņu - ekstrēmos sodam, sadodam šiem soda punktus (ko nespēj radari) un atņemam tiesības. Kaut kā esam piemirsuši šo sistēmu un tās efektivitāti. Es strādāju ar „sodapunktniekiem” jau no pašas sistēmas sākuma un redzu, kā tā darbojas. Kad tuvojas bīstamais 16. punkts, tad 99% kļūst ļoti rātni...
Mazos pārkāpējus ierosinu brīdināt un piešķirt šiem „sodalaiku” - 10min, kas aizpildītas ar pamācošu lekciju no labi sagatavota policista puses... Iedarbosies  labāk nekā 150 eiro sods...

Didzis Kalnietis:

- Sodi... Ir naivi domāt, ka sodu lielums  pēkšņi atturēs no likuma (nesakārtota un daudzviet apšaubāma) pārkāpumiem. Turklāt, kā  Zivtiņa kungs reiz teica – katram autovadītājam blakus ceļu policistu nenoliksi...

Pārspīlēti sodi ir aicinājums braukt ar 75 km/h arī tur, kur atļautais un drošais ātrums ir lielāks. Bet šādu (nepamatoti  lēnu) braukšanu būtu nevis jāveicina, bet par to jāsoda ar piespiedu nosūtīšanu uz autoskolu profesionālo prasmju uzlabošanai, jo dažu „vilkšanās” rada citiem daudz  ekstrēmākus piedzīvojumus nekā pārvietošanās pa tukšu šoseju ar 120 km/st.

Lūk, te kopš remonta beigām ir noņemtas uz laiku uzstādītās ātruma ierobežojošās zīmes 70 km/st. Ceļš gan ir sanācis pašaurs, kustība ļoti intensīva . Un „lasītāji”, kuri mierīgi pārvietojas ar 70 km/st...  Turklāt – liela daļa no viņiem pieplakuši ass līnijai, un distance līdz nākamajam transporta līdzeklim ap 10 m.

Jautājums – ja braucu ar normālu automobili, kam ar stūrēšanu, bremzēšanu, apgaismojumu un vadāmību, kā arī riepām viss ir kārtībā, vai man ir jāpārvietojas minētajā ceļa posmā ar tiem pašiem 70 km/h tikai tādēļ,  ka kādam ātrums 90 km/h  sagādā problēmas? Un ne tikai janvārī,  bet jau rudenī, gan pa sausu, gan slapju asfaltu.

Nebūtu gan jums par skādi atkārtoti pamācīties kādā labā autoskolā....

Jānis Grīnhofs:

 - Parasti šie 75 - 80 km/st braucēji ir neizlēmīgi un nedroši arī citās transporta kustības situācijās (izbraukšana uz galvenā ceļa, apdzīšana, bremzēšana u.c.), kas kļūst ir par iemeslu satiksmes negadījumiem. Un sliktākais - ar nožēlu jākonstatē, ka šim (un droši ne vienīgajam) kungam ir gluži vai apbrīnojama pārliecība par sava viedokļa pareizību, aizmirstot par CSN punktu par transporta kustības apzinātu kavēšanu...

Ģirts Avotiņš:

- Tos, kas velkas ar 70 – 80 km/h, nu ir spiesti apdzīt smago automašīnu šoferi, kuriem nav laika izbaudīt burvīgās Latvijas ainavas. Manuprāt, nav nekā bīstamāka kā 16 metrus garš vilcējs ar puspiekabi, kas ir iebraucis pretējā joslā. Diemžēl šobrīd situācija ir tāda, ka fotoradaru iebaidītie (tie, kuriem vēl bailes nav pārgājušas) un principiālie (kā šis P.Dz.) ir ļoti bieži sastopami uz Latvijas divjoslu šaurajiem "lielceļiem". Kādreiz fūres, kas apdzen vieglos, bija reti novērojama parādība, bet nu katrā braucienā redzu desmitiem šādu situāciju. Šķelšanās ātruma izvēlē sasniegusi kritisku līmeni...

Tādi viedokļi. Jūsu personiskās pārliecības zinātniskai veidošanai pievienoju tabulu, kurā apkopoti faktiskās ātruma izvēles dati četros Latvijas ceļu posmos. Trijos no tiem šogad ātruma limits tika paaugstināts no 90 līdz 100 km/h. Ceturtais ir P80 no Tīnužiem uz Koknesi, jaunākais un modernākais valsts autoceļš. Datu avots - LVC.