Vai uzlādes infrastruktūra ir pietiekami laba, lai Baltijā varētu pāriet uz elektriskajiem automobiļiem: eksperti kliedē šaubas 11

Pēdējā laikā sabiedrībā ir aktualizējušās diskusijas un šaubas par elektrisko automobiļu nākotni. Vai nākotne patiešām ir elektriska un vai uzlādes infrastruktūra ir pietiekami laba, lai iegādātos elektroauto? Šie un citi jautājumi tika aplūkoti Moller Baltic Import nesen rīkotajā vebinārā “Elektroauto uzlādes infrastruktūra Baltijas valstīs”.

Pāreja uz elektriskajiem transportlīdzekļiem Baltijā uzņem apgriezienus, sekojot pasaules tendencēm ilgtspējīgas mobilitātes jomā. Tomēr, lai gan Lietuvā, Latvijā un Igaunijā elektrisko transportlīdzekļu skaits strauji pieaug, šo transportlīdzekļu atbalstam nepieciešamā infrastruktūra ir tikusi kritizēta, jo elektroauto skaits ir pieaudzis straujāk, nekā publiskā uzlādes infrastruktūra. Autoražotāju un uzlādes infrastruktūras attīstītāju aktīvais darbs šo plaisu ir ievērojami mazinājis, padarot patērētājiem vieglāku izvēli par labu elektroauto iegādei.

Elektrisko automobiļu popularitātes pieaugums

Moller Baltic Import izpilddirektore Ilze Grase-Ķibilde par elektrisku nākotni ir pārliecināta. Neskatoties uz nesen notikušajām diskusijām, elektrisko automobiļu pārdošanas apjoms Baltijā 2024. gada pirmajos četros mēnešos, salīdzinājumā ar pagājušo gadu, ir samazinājies tikai nedaudz, līdzīgi kā jauno automobiļu tirgus kopumā. Taču kopējā tendence ir pieaugoša, un pagājušajā gadā tika sasniegti jauni rekordi. “Mēs, kā Audi importētājs Lietuvā un Latvijā, kā arī Volkswagen importētājs Baltijā, ticam, ka izaugsme gaidāma arī turpmākajos gados. Paralēli iekšdedzes dzinēju automobiļu jaunumiem, mūsu zīmoli veic vērienīgas investīcijas ilgtspējīgā mobilitātē. Piemēram, Audi nākamajos 18 mēnešos tirgū laidīs zīmola vēsturē lielāko jaunu modeļu skaitu, bet Volkswagen nodrošinās elektrisko automobiļu pieejamību ar 25 000 eiro vērtu modeli 2025. gadā un 20 000 eiro vērtu Volkswagen līdz 2027. gada beigām. Cena ir viens no iemesliem, kāpēc daļa jauno automobiļu pircēju vēl nav gatavi pāriet uz elektriskajiem automobiļiem. Pieejamāki e-automobiļi šo situāciju mainīs,” situāciju raksturo Ilze Grase-Ķibilde.

Ir vēl citi šķēršļi – reāli vai iedomāti, kāpēc klienti atliek pāreju uz elektriskajiem automobiļiem. Lai tos risinātu un veicinātu izpratni, pēc Moller Baltic Import iniciatīvas, ir izveidota Baltijas Ilgtspējīgas mobilitātes alianse (Baltic Sustainable Mobility Alliance), kurā apvienojušies visi lielākie automobiļu importētāji reģionā. Šīs organizācijas mērķis ir paātrināt ilgtspējīgas mobilitātes attīstību Baltijā. Aliansei ir visaptveroši mērķi, to vidū arī elektroauto masveida ieviešana visos transporta veidos, plašas un pieejamas elektroauto uzlādes infrastruktūras izveides veicināšana, sadarbība ar valstu valdībām un pašvaldībām, lai izveidotu labvēlīgu politiku un atbalstus elektromobiļu ieviešanai, un kopā ar pilsētu plānotājiem un pašvaldībām integrēt e-mobilitāti ilgtspējīgas pilsētu attīstības stratēģijās.

Baltijā sagaidāms elektroauto popularitātes lēciens

“Elektrisko automobiļu popularitāte Baltijas valstīs pieaug un tuvākajos gados ir gaidāms vēl straujāks pieaugums,” seminārā norādīja Moller Baltic Import e-mobilitātes vadītājs Matīss Zemītis.

Pagājušajā gadā Lietuvā, Latvijā un Igaunijā kopā elektromobiļi veidoja jau 7,1% no jaunu automobiļu pārdošanas apjoma, kas ir ievērojami vairāk nekā 2020. gadā, kad tie bija tikai 1,4%. Pasaules pieredze rāda, ka tad, kad elektroauto īpatsvars jaunu automobiļu pārdošanā sasniedz 5%, izaugsme turpinās ļoti strauji. “Visas valstis, kas sasniegušas 5% elektroauto īpatsvaru no visiem pārdotajiem jaunajiem auto, četru gadu laikā sasniedz 25% un pat vēl vairāk, liecina Bloomberg Green analīze. Tie ir vairāk nekā desmit Eiropas tirgi, tostarp Somija, Zviedrija, Dānija, Beļģija un citi, kas ir pieredzējuši ievērojamu izaugsmi pēc tam, kad elektroauto īpatsvars bija sasniedzis 5%. Šis ir slieksnis, kas ļauj straujāk attīstīt un ieviest visas nepieciešamās tehnoloģijas un infrastruktūru,” skaidro Moller Baltic Import e-mobilitātes vadītājs Matīss Zemītis.

Progress uzlādes infrastruktūras jomā

Vēl 2022. gadā elektroauto skaits pieauga krietni straujāk, nekā uzlādes infrastruktūra – tie bija 23 elektroauto uz vienu uzlādes punktu Baltijā, kamēr pērn – 17. Taču  šogad ir noticis ievērojams izrāviens un tagad publiskā uzlāde ir vēl pieejamāka un uz vienu uzlādes punktu ir vien 11 reģistrētu elektroauto. Pasaules pieredze rāda, ka veselīgs balanss ir ap 15 elektroauto uz vienu uzlādes punktu jeb spraudni.

Pagājušajā gadā Moller Baltic Import uzsāka sadarbību ar Elektrum Drive, lai šī gada laikā pakāpeniski kopējā tīklā pieslēgtu Baltijas Volkswagen un Audi Latvijas un Lietuvas dīleru uzlādes stacijas. Kopā tās ir 26 Moller Baltic Import partneru lokācijas ar vairāk nekā 100 uzlādes spraudņiem. Rezultātā ne tikai Audi un Volkswagen dīleru uzlādes stacijas būs pieejamas Elektrum Drive lietotnē, bet visas Elektrum Drive tīkla uzlādes stacijas jau ir integrētas Volkswagen un Audi platformās We Charge un Audi Charging, kas klientiem nodrošina pieeju vairāk nekā 600 000 uzlādes punktiem visā Eiropā ar vienu uzlādes karti vai lietotni.

Elektrum Baltijas elektrotransporta uzlādes direktors Ansis Valdovskis seminārā atklāja, ka līdz 2026. gadam uzlādes staciju skaits Baltijas valstīs, salīdzinot ar šodienu, trīskāršosies un pārsniegs 2000, un tajās tiks izmantota tikai zaļā enerģija. Aptuveni 360 tīkla stacijās būs pieejama uzlāde, kas nodrošinās līdz pat 300kW jaudu. Intensīvi paplašinās arī citi uzlādes pakalpojumu sniedzēji. Taču pats tīkls nav vienīgais veiksmes rādītājs – Elektrum Drive koncentrējas uz to, lai uzlādes stacijas būtu pieejamas 97% gadījumu – tas nozīmē, ka uzlādes stacijas klientiem ir uzticamas. Un līdz pat 3% gadījumu, kad stacijas nedarbojas, ir pieejams diennakts atbalsts, un vairums darbības traucējumu tiek novērsti 15 minūšu laikā ar telefona konsultāciju palīdzību.

Elektriskās braukšanas ekonomiskie ieguvumi

Vebinārā elektroauto lietotāji, iepazīstinot ar savu automašīnas izvēles un lietošanas pieredzi, visvairāk akcentēja ekonomiskos ieguvumus. Elektromobiļu salīdzināšanas platformas Bestev4me līdzdibinātājs Tads Ratkevičs no Lietuvas dalījās pieredzē, kā viņš bez sarežģījumiem nobrauc 33 000 kilometru gadā ar Volkswagen ID.4 GTX. Viņš uzsvēra, ka, neraugoties uz augstāku elektromobiļu sākotnējo iegādes cenu, salīdzinājumā ar tradicionālajiem automobiļiem, ar tiem saistītās izmaksas ir zemākas.

“Jā, elektromobiļi maksā par 20-40% dārgāk nekā tradicionālie modeļi tajā pašā segmentā, taču iegādes izmaksas nav vienādas ar ekspluatācijas izmaksām. Es esmu baņķieris, un man patīk paskatīties uz skaitļiem. Tāpēc es apsēdos un aprēķināju, cik man piecu gadu periodā izmaksātu elektromobilis salīdzinājumā ar iekšdedzes dzinēja automobili,” sacīja Ratkevičs.

Viņš iekļāva degvielas un elektroenerģijas cenas, valsts atbalstu elektromobiļa iegādei un iespējamās remonta izmaksas. Galu galā Volkswagen ID.4 GTX iegāde un uzturēšana piecu gadu laikā izmaksās aptuveni 60 000 eiro, salīdzinot ar 82 000 eiro līdzīgam auto ar iekšdedzes dzinēju.

Tomēr Ratkevičs norādīja, ka vislielāko ietaupījumu var panākt, ievērojot trīs noteikumus: uzlādēt elektromobili mājās, izmantot saules enerģijas ģenerēto elektroenerģiju un izmantot viedos risinājumus, kas ļauj veikt uzlādi, kad elektroenerģijas cena tirgū ir zemākā.

Labāka izpratne par infrastruktūru

Aptaujas liecina, ka uzlādes infrastruktūra vairs nav būtisks šķērslis elektroauto lietotājiem. Šī gada sākumā Kantar veiktajā aptaujā patērētājiem tika lūgts desmit ballu skalā novērtēt, cik lielā mērā viņi piekrīt apgalvojumiem, ka trūkst ātrās uzlādes punktu gan pilsētās, gan tālākos braucienos ārpus pilsētas. Aptaujas rezultāti atklāja, ka elektroauto lietotāji jeb tie autobraucēji, kuri aktīvi lieto uzlādes infrastruktūru, ir ievērojami mazāk skeptiski nekā tie autovadītāji, kuri ikdienā pārvietojas ar iekšdedzes dzinēja automašīnām.

Mārtiņš Labāns, sociālo mediju kontu @dzive_ar_elektroauto uzturētājs, kurš ikdienā brauc ar Audi e-tron, sacīja, ka bez bažām ar elektroauto dodas arī garos braucienos. Tostarp šogad ar Audi Q8 e-tron devās uz Ostravu Čehijā atbalstīt Latvijas hokeja valstsvienību. Mājupceļš izvērties par nelielu sacensību ar draugiem, kas brauca ar iekšdedzes dzinēja automašīnu. Rezultātā Labāns 1022 km garo distanci paveicis 14 stundās un nepilnās 47 minūtēs, kas bijis par divām stundām vēlāk, nekā draugu ekipāža. Un to viņš vērtē drīzāk kā sabalansētu braukšanas – atpūtas režīmu, ne zaudējumu sacensībā.

“Ar pilnībā uzlādētu Q8 e-tron akumulatoru ikdienas pārbraucienos iespējams nobraukt 400 kilometrus, bet uz ātrgaitas šosejas tie būs aptuveni 300. Tas nozīmē, ka man ir jāplāno apstāšanās aptuveni ik pēc 250 kilometriem, un esmu pārliecināts, ka šajā attālumā atradīšu pieturvietu,” sacīja Labāns.

Gan statistika, gan eletroauto lietotāju pieredze liecina, ka Baltijas valstis uzrāda labu progresu, veidojot uzlādes infrastruktūru, kas nepieciešama, lai atbalstītu pieaugošo elektroauto skaitu. Autoražotāju un enerģētikas uzņēmumu kopīgie centieni, kā arī ekonomiskie ieguvumi un arvien lielāka izpratne par uzlādes infrastruktūru, padara elektroauto arvien pievilcīgākus patērētājiem. Infrastruktūrai turpinot paplašināties, videi draudzīga pārvietošanās Baltijas valstīs kļūst aizvien pieejamāka.