Ķīna elpo pakausī Eiropai elektroauto ražošanā, vai Eiropai ir izredzes uzvarēt? 13

Ja vēl pirms kāda laika vienīgais Ķīnā ražotu elektroauto trumpis bija tikai un vienīgi to zemā cena, tad tagad ķīnieši pamazām kļūst (vai pat ir kļuvuši?) sacensties spējīgi arī ar kvalitāti un inovācijām.

Eiropas Savienība sper soļus, lai pasargātu savu elektroauto tirgu no pārpludināšanās ar Ķīnas ražojumiem, taču vai ar tiem būs pietiekami, lai uzvarētu šajās sacensībās par elektroauto tirgu?

Ķīna ir lielākais elektroauto ražotājs pasaulē - gadā vien tā izgatavo 9,3 miljonus ar elektrisko dzinēju aprīkotus automobiļus. Pērn no Ķīnas tika eksportēti 900 tūkstoši elektroauto, no kuriem lielākā daļa (530 tūkstoši) tirgū nonāca ar Rietumu elektroauto zīmoliem. Otrajā vietā pasaulē pēc saražoto elektroauto skaita ierindojas visas Eiropas valstis kopumā, bet trešājā vietā - Ziemeļamerika, liecina “EV Volumes” dati.

Ķīnas trumpji – zemās cenas, bet ne tikai

Lielā mērā tas Ķīnai ir bijis iespējams, pateicoties savai elektroauto subsīdiju politikai un milzīgiem resursiem, kas ir ieguldīti R&D (pētniecība un attīstība). Turklāt ja gadu laikā Ķīnas uzņēmumu fokuss bija "nokopēt un uztaisīt lētāk", tad  pēdējos gados novērojamas "inovāciju līdera" statusa pārņemšana no ASV un Eiropas Savienības (ES) autouzņēmumiem.

Pēdējās paaudzes elektroauto dizainu ķīniešu ražotāji bieži ir radījusi, piesaistot Eiropas profesionāļu palīdzību, līdz ar to daudziem potenciālajiem pircējiem svarīgais dizaina jautājums ir sakārtots. Savukārt, jau pieminēto R&D ieguldījumu rezultātā Ķīnā ražotie elektroauto ir inovāciju un “gadžetu” pārblīvēti un to kvalitāte un ilgizturība sāk pietuvoties konkurentiem Rietumu pasaulē.

Tikmēr vājā vieta Ķīnas elektroauto joprojām ir apkope un uzturēšana, rezerves daļas un reizēm – aizvien tomēr arī to kvalitāte. Taču šīs problēmas katrā nākamajā modelī tiek novērstas arvien efektīvāk.

Jāņem vērā, ka Ķīna ir arī pasaulē lielākā elektrobateriju ražotāja, un laika gaitā ir pierādījusi, ka māk to darīt efektīvi un lēti.

Vēl kāds būtisks, ja ne būtiskākais, Ķīnas trumpis elektroauto ražošanā ir subsīdijas, ko piešķir Ķīnas valdība. Faktiski tā ir dempinga cenu politika, kas nodrošina iespēju piedāvāt par 20% zemāku cenu un papildus labumus 8000 eiro apmērā – piemēram, bezmaksas uzlādi un jaunas riepas.

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta sagatavoto datu apkopojumu, kopumā kopš 2021. gada Ķīnas elektroauto imports Eiropā ir pieaudzis par 361%.

Ķīnā patlaban tiek ražoti tādi automašīnu modeļi kā MG (MG4(Mulan)), NIO (et5, el6, et7), BYD (Seal, Dolphin, Atto, Han, Tang)  Geely - Zeekr (Zeekr0, ZeekrX), Huawei - Seres (Aito M5, Aito M7), Geely – Volvo, u.c.

 Ko var darīt un ko dara Eiropa?

Vai Eiropa tikai sērīgi noskatīsies kā elektroauto vilciens aizripo gar degunu? Visticamāk, ka ne! Šā gada marta sākumā Eiropas Savienība pieņēmusi regulējumu, kas nosaka palielināt muitas tarifu precēm no Ķīnas. (“Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2024/785 (2024. gada 5. marts), ar ko nosaka reģistrēšanu jaunu akumulatoru elektrisko transportlīdzekļu importam, kas ražoti Ķīnas Tautas Republikā”). Patlaban šis muitas tarifs ir noteikts 10% apmērā.

Tiek paredzēts, ka tādā veidā cenu līmeņi tiktu sabalansēti un Eiropas ražotāji varētu strādāt ar peļņu. Eiropai šis solis ir nepieciešams, lai nekropļotu elektroauto tirgu, jo Ķīnas elektroauto cenas ir būtiski (vidēji par 20% zemākas, pateicoties Ķīnas valdības subsīdijām to ražošanai.

Brīvā tirgus ekonomikas principi nav pretrunā ar godīgas konkurences ievērošanu, savukārt trešo valstu subsīdijas var nepamatoti kropļot Eiropas savienības tirgu apdraudēt konkurences apstākļu vienlīdzību.

Atliek secināt, ka sacensībā ar par elektroauto ražotāja līdera vietu uzvarētāju rādīs tikai laiks, taču patlaban skaidrs ir tas, ka Ķīnai ir milzīgi iekšējie resursi - sākot ar bateriju ražošanai nepieciešamajām izejvielu atradnēm, beidzot ar izglītotu un pieejamu darbaspēku, kā arī milzīgām valdības investīcijām R&D un subsīdijām. Tāpat arī Ķīnas centralizēti pārvaldītajai ekonomikai ir priekšrocības lēmumu pieņemšanas ātrumā, salīdzinot ar sadrumstaloto ES valstu interešu pārstāvību un lēmumu pieņemšanu.

—-

Atsauces uz viedokļrakstā pieminētajiem avotiem:

EV-Volumes dati - elektroautotirdzniecība pasaulē: https://www.ev-volumes.com/#:~:text=China%20is%2C%20by%20far%2C%20the,(530k)%20by%20Western%20brands

Eiropas - Ķīnas tirgus attiecības (2023. gada oktobra plenārsēde, Eiropas Parlaments): https://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/ATAG/2023/753952/EPRS_ATA(2023)753952_EN.pdf

Pamatojums par  brīvā tirgus ievērošanas principiem: https://competition-policy.ec.europa.eu/foreign-subsidies-regulation/legislation_en?prefLang=lv

ES regula: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:32022R2560