Kad šķietami esam pieraduši pie slidenajiem apstākļiem uz ceļa, tomēr arvien lasāmas jaunas ziņas par kārtējiem ceļu satiksmes negadījumiem ar upuriem. Tie diemžēl notiek pat uz sausa asfalta teicamos laika apstākļos, kur nu vēl ziemā. Lai, kādi būtu apstākļi, kritiskās situācijās var glābt vienīgi auto vadītāja meistarība un zināšanas.
Jau trešo gadu CSDD piedāvā autovadītājiem apmeklēt drošas ziemas braukšanas nodarbības – arī šogad. Sadarbībā ar “Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju” un “Drošas Braukšanas Skolu”, šogad pusotru stundu garas praktiskās konsultācijas notiek gan Biķernieku kompleksās sporta bāzes trasē, gan arī reģionos. Lai arī citus gadus nācās attapties par vēlu, kad visas vietas aizņemtas, iAuto šogad izdevās piedalīties 2017. gada pašā pirmajā nodarbībā.
Kā tas notiek?
Par pieejamajiem nodarbību laikiem iepriekš jāzvana uz CSDD norādīto tālruni 20777222, vienojoties par vēlamo nodarbību. Sākotnējā pulcēšanās vieta ir stāvlaukums pie Biķernieku kompleksās sporta bāzes biroja. “Drošas Braukšanas Skola” piefiksē atbraukušos un laiž iekšā trasē. Droši vien liela daļa domā, ka nu tik būs slidināšanās. Stop! Atbraucām mācīties braukt, nevis slidināties. Pirmā instruktāža par pareizu sēdēšanu – pedāļu attālumu, roku pozīciju uz stūres, atzveltnes slīpumu. Šīs lietas ir ne vien svarīgas, lai mēs bez aizķeršanās un komfortabli varētu izjust un kontrolēt automobili, bet arī lai kritiskās situācijās un sadursmju gadījumos veiksmīgāk absorbētu enerģiju un neiedzīvotos smagās traumās. Tas ir ļoti būtiski!
Pa to laiku konsultāciju rīkotāji ir paspējuši nomērīt atbraukušo automobiļu riepu protektoru – tas vairāk statistikai, bet uz aci izskatījās, ka neviens no atbraukušajiem negrēko. Tā kā dalībnieki ierodas ar saviem automobiļiem, tad trasē ir redzami dažāda vecuma un dažāda kalibra automobiļi – no 90. gadu vidus līdz pat teju tikko no salona izbraukuši automobiļi, bulku vāģi, krosoveri, kompaktklases vieglie automobiļi, kā arī pasvaigs S-Klases Mercedes un pilnpiedziņas Subaru Impreza.
Tiekam sadalīti divās grupās – apmēram pa 7 automobiļiem katrā. Katram dalībniekam tiek iedota rācija, lai dzirdētu, ko stāsta instruktors, un mēs dodamies uz starta-finiša taisni, otrai grupai tāda pati nodarbība notiek kartodromā. Taisnē ir ar konusiem izveidota trase trim etapiem – slaloms, strauja apstāšanās un strauja šķēršļa apbraukšana bremzējot.
Šķietami sīkumi, kas kritiskās situācijās kļūst ļoti būtiski.
Slaloma etaps skaidri un gaiši parāda – jo mierīgāk stūrēsi, jo labāk būs. Strauja stūres griešana arvien vairāk veicina saķeres samazināšanos un automobilis arvien lielākā amplitūdā tiek mētāts no vienas puses uz otru un tas kļūst arī grūtāk vadāms. Protams, saķeres kontrole cenšas cik spara, lai auto atgrieztu normālā stāvoklī, taču tas izpaliks, ja laicīgi jau stūrēsim mierīgi un ne lielā amplitūdā. Šeit arī svarīga ir gāzes pedāļa pareiza lietošana. Ja spiežam, kad stūri esam pagriezuši, tas arvien vairāk veicina izslīdēšanu un novirzi no iecerētā kursa – instruktors saka, lai iztaisnoju stūri un tad dodu virsū. Paklausu un izdodas labāk.
Nākošais etaps – pilnīga apstāšanās. Klasisks variants – konusi, pie kuriem sākt bremzēt, un tālāk vēl divas konusu rindas, lai orientējoši varētu noprast attālumu. Pirmais brauciens – 30 km/h. Neskatoties, ka ABS to pedāli sit atpakaļ, jādod pretī, cik spēka. Instruktors saka, ka nolauzt bremžu pedāli vēl nevienam nav gadījies. Pie šāda ātruma liekas - kas te ko neapstāties? Nedaudz paslīdēju, bet pirmos konusus tā arī nesasniedzu. Nākamajā aplī uzdevums tāds pats, tikai ātrums jāpalielina līdz 40 km/h. Nu ir vāks – tikai 10 km/h vairāk, bet automobilis stājas krietni lēnāk un tālāk. Bremzēšanas attālums pārsniedz automašīnas garumu un apstājos jau gabalu aiz pirmajiem konusiem. Konusi, tad konusi, bet kādas sekas, ja priekšā gadās cilvēks, transporta līdzeklis vai cits šķērslis? Lieki teikt, ka pie 50 km/h bremzēšanas ceļš ir vēl garāks. Gribi negribi, top skaidrs, kādēļ tie ātruma ierobežojumi tādi ir. Jā, varam automobili komfortabli vadīt arī krietni lielākos ātrumos, bet vai spēsim apstāties? Vai tas 1998. gada auto, vai 2016. - šeit arī lielas starpības bremzēšanas ceļa garumā nav, visi stājās līdzīgi. Un tas vēl ar labām riepām!
Ar bremzēšanu saistīts arī trešais etaps – strauja šķēršļa apbraukšana jeb t.s. “aļņa tests”. Šeit bremzēšanas un stūrēšanas kombinācija. Tas pats kas iepriekš – jāstūrē maigi, bet bremzes jāspiež grīdā cik spēka, apbraucot priekšā radušos šķērsli. Svarīgi bremzēt arī tad, kad jāstūrē. Automašīnās ar ABS sistēmu to var atļauties. Arī šeit pat minimāls ātruma pieaugums situāciju krasi izmaina, kas dzīvē var beigties vai nu vien ar spoguļa nolaušanu vai sānu saskrāpēšanu, vai arī smagākām sekām, ielidojot tieši šķērslī. Ar katru reizi sokas labāk un saproti, ko no automašīnas sagaidīt, to provocējot šādiem manevriem.
Secinājumi
Lai cik mēs ikdienā būtu pārliecināti par savām spējām, šādas nodarbības ātri saliek visu pa plauktiņiem. Protams, mēs nevaram gaidīt, ka pēc pusotras stundas nodarbībām mēs visu pratīsim. Nebūt nē! Tas ir vien neliels ieskats tajā, kas katram auto vadītājam regulāri būtu jātrenējas, ne tikai ziemai iesākoties, bet visa gada garumā. Ja iesākumā ir iespēja bez maksas drošā vidē un zinošu instruktoru vadībā pamācīties, tas noteikti ir to vērts! Tiesa, jāatceras, ka pat vienreiz izieti drošas braukšanas kursi nebūs garants, ja iemaņas regulāri neatsvaidzinās. Iepriekš par šo tēmu runājot, publicējām ziemas autotrases, kur pārbaudīt savas un sava auto spējas. Taču pašam vienkāršākajam – kā apstāties un kā izvairīties no šķēršļa, pietiek jau ar tukšu stāvlaukumu. Pamēģiniet laicīgi, lai uz ceļa nav negaidītu pārsteigumu!
Lasi vēl par šo tēmu portālā iAuto:
Patiesībā, ne tikai tiem, kas tādi nejūtas, bet arī tiem, kas jūtas pārliecināti - nenāk par skādi atcerēties, ka slīd un kā slīd. Ja akurāt ik uz soļa ar ārkārtas situācijām nesaskaras (kā gan būtu jābrauc, lai tā notiktu?), tad jau tās lietas piemirstas.