Šodien, 12. jūnijā biedrība „Latvijas Ceļu būvētājs”, pārstāvot ceļu būvnieku intereses Saeimas Tautsaimniecības komisijā, ir panākusi, ka izskatīšanai Saeimā tiks virzīti labojumi jaunajā Būvniecības likuma normā, kas nosaka būvatļauju 30 dienu apstrīdēšanas periodu.
Ceļu nozares pārstāvji uzskata, ka šo normu nevar attiecināt uz transportbūvēm un tā rada nopietnu kaitējumu nozarei, tāpēc mudināja Tautsaimniecības komisiju steidzamības kārtā pārskatīt šo Būvniecības likuma normu, to atceļot vai papildinot ar punktu, kas nosaka izņēmumus būvniecības nozarēm, kuru darbībai ir izteikti sezonāls raksturs.
Patlaban jaunā Būvniecības likuma norma (30.1 pants), kura stājās spēkā ar šī gada 1. jūniju, paredz: “Būvatļauju var sākt izpildīt pēc tam, kad beidzies tās apstrīdēšanas termiņš un būvatļauja nav apstrīdēta, vai beidzies administratīvā akta pārsūdzēšanas termiņš un tas nav pārsūdzēts." Ceļu būvētāji jau ir saskārušies ar šīs likuma normas, kas aptur jebkuru valsts vai pašvaldību pasūtījumu izpildi uz 30 dienām kādreizējo 10 dienu vietā, negatīvajām sekām.
Kā stāsta biedrības „Latvijas Ceļu būvētājs” valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš, ir saprotama šīs normas būtība un jēga jaunu būvju gadījumā, kur būve, iespējams, izmaina būvējamās teritorijas un tai blakus esošo būvju un iedzīvotāju dzīves kvalitāti, kur tā dimensionāli ietekmē jau iepriekš būvēta objekta robežas. Taču tas nekādi nebūtu attiecināms uz transportbūvēm (ceļiem, ielām un tiltiem), kuras šīs dimensijas nemaina, kur darbiem ir izteikti sezonāls raksturs, bet kuras dzīves kvalitāti pēc būvniecības darbu veikšanas tikai uzlabo.
„Ceļu inženierbūvju celtniecība Latvijā ir izteikti sezonāla, tāpēc būvniecības darbu aizkavēšana būvniecības sezonas laikā var būtiski ietekmēt veikto darbu kvalitāti un savlaicīgumu,” stāsta A.Bērziņš. Viņš arī uzsver: „Ja ceļu finansēšanā valsts pielietotu ceļu būves un uzturēšanas ilgtermiņa, stabilu finansēšanas modeli, tad ceļu būves un remontu konkursi tiktu izsludināti vismaz iepriekšējā gada rudenī, kas ļautu jaunieviestajai normai funkcionēt pretstatā esošajai kārtībai, kad Saeima valsts budžetu apstiprina decembra beigās, bet konkursi par darbu izpildi ievelkas līdz pat maijam-jūnijam.”
Ceļu būves nozares pārstāvji savu viedokli pamatoja arī ar to, ka šāds nepamatoti ilgs „gaidīšanas laiks” būtiski saīsina ceļu būvniecības sezonu, apdraudot iespējas būvniekiem, uzņemoties saistības laikā, pirms gaisa temperatūras nav pazeminājušās un nav sācis snigt, izpildīt visus darbus labā kvalitātē un nobeigt attiecīgajā budžeta gadā.
Pēc ekspertu vērtējuma, jaunieviestās normas darbības rezultātā var rasties aptuveni 30 - 45 miljonu latu zaudējumi valsts un pašvaldību budžetu programmu izpildei, palielināsies iespējamo soda sankciju daudzums nozares uzņēmumiem, par vairākiem desmitiem procentu punktu pazemināsies preču un pakalpojumu, kā arī darbaspēka mobilitātei nepie
Ceļu nozares pārstāvji uzskata, ka šo normu nevar attiecināt uz transportbūvēm un tā rada nopietnu kaitējumu nozarei, tāpēc mudināja Tautsaimniecības komisiju steidzamības kārtā pārskatīt šo Būvniecības likuma normu, to atceļot vai papildinot ar punktu, kas nosaka izņēmumus būvniecības nozarēm, kuru darbībai ir izteikti sezonāls raksturs.
Patlaban jaunā Būvniecības likuma norma (30.1 pants), kura stājās spēkā ar šī gada 1. jūniju, paredz: “Būvatļauju var sākt izpildīt pēc tam, kad beidzies tās apstrīdēšanas termiņš un būvatļauja nav apstrīdēta, vai beidzies administratīvā akta pārsūdzēšanas termiņš un tas nav pārsūdzēts." Ceļu būvētāji jau ir saskārušies ar šīs likuma normas, kas aptur jebkuru valsts vai pašvaldību pasūtījumu izpildi uz 30 dienām kādreizējo 10 dienu vietā, negatīvajām sekām.
Kā stāsta biedrības „Latvijas Ceļu būvētājs” valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš, ir saprotama šīs normas būtība un jēga jaunu būvju gadījumā, kur būve, iespējams, izmaina būvējamās teritorijas un tai blakus esošo būvju un iedzīvotāju dzīves kvalitāti, kur tā dimensionāli ietekmē jau iepriekš būvēta objekta robežas. Taču tas nekādi nebūtu attiecināms uz transportbūvēm (ceļiem, ielām un tiltiem), kuras šīs dimensijas nemaina, kur darbiem ir izteikti sezonāls raksturs, bet kuras dzīves kvalitāti pēc būvniecības darbu veikšanas tikai uzlabo.
„Ceļu inženierbūvju celtniecība Latvijā ir izteikti sezonāla, tāpēc būvniecības darbu aizkavēšana būvniecības sezonas laikā var būtiski ietekmēt veikto darbu kvalitāti un savlaicīgumu,” stāsta A.Bērziņš. Viņš arī uzsver: „Ja ceļu finansēšanā valsts pielietotu ceļu būves un uzturēšanas ilgtermiņa, stabilu finansēšanas modeli, tad ceļu būves un remontu konkursi tiktu izsludināti vismaz iepriekšējā gada rudenī, kas ļautu jaunieviestajai normai funkcionēt pretstatā esošajai kārtībai, kad Saeima valsts budžetu apstiprina decembra beigās, bet konkursi par darbu izpildi ievelkas līdz pat maijam-jūnijam.”
Ceļu būves nozares pārstāvji savu viedokli pamatoja arī ar to, ka šāds nepamatoti ilgs „gaidīšanas laiks” būtiski saīsina ceļu būvniecības sezonu, apdraudot iespējas būvniekiem, uzņemoties saistības laikā, pirms gaisa temperatūras nav pazeminājušās un nav sācis snigt, izpildīt visus darbus labā kvalitātē un nobeigt attiecīgajā budžeta gadā.
Pēc ekspertu vērtējuma, jaunieviestās normas darbības rezultātā var rasties aptuveni 30 - 45 miljonu latu zaudējumi valsts un pašvaldību budžetu programmu izpildei, palielināsies iespējamo soda sankciju daudzums nozares uzņēmumiem, par vairākiem desmitiem procentu punktu pazemināsies preču un pakalpojumu, kā arī darbaspēka mobilitātei nepieciešamo infrastruktūras pakalpojumu iespējas. Tādēļ ceļu būves nozare sagaida Saeimas deputātu atbalstu, aicina izprast nozares specifiku un pieņemt loģisku lēmumu par likuma piemērošanu transportbūvju celtniecībai.
ciešamo infrastruktūras pakalpojumu iespējas. Tādēļ ceļu būves nozare sagaida Saeimas deputātu atbalstu, aicina izprast nozares specifiku un pieņemt loģisku lēmumu par likuma piemērošanu transportbūvju celtniecībai.
