Dzīvojamā zona – kā visiem sadzīvot? 12

Eiropas mobilitātes nedēļas ietvaros Latvijas Automoto biedrība (LAMB) rīkoja diskusiju “Viens ceļš visiem. Piebremzē!”, kurā eksperti pārrunāja, kā tad labāk visiem sadzīvot dzīvojamajā zonā. Tas nav vienkārši, jo kopīga valoda ir jāatrod gan automašīnām, gan citiem, tostarp mazaizsargātiem satiksmes dalībniekiem.

Eksperti ir vienisprātis, ka liela loma drošībai dzīvojamās zonās ir infrastruktūrai, un, kā atklājās diskusijā, daļa no dzīvojamām zonām šobrīd nemaz neatbilst noteikumiem.

Noteikumi zināmi, bet pārkāpumu daudz

Gandrīz visi autovadītāji jeb 95% zina, ar kādu ātrumu nepieciešams pārvietoties dzīvojamās zonās, un 84% esošos noteikumus uzskata par atbilstošiem, taču lielākā daļa (75%) arī atzīst, ka mēdz tos pārkāpt. Tādi dati iegūti LAMB veiktajā aptaujā. “Tāpēc mēs gribējām atgādināt mūsu līdzcilvēkiem - autovadītājiem - par nosacījumiem, kas ir likumā noteikti attiecībā uz dzīvojamo zonu,” diskusijā atklāja LAMB prezidents Juris Zvirbulis. “Mums ir svarīgi, ka dzīvojamā zona ir humāna vide, kur mums visiem ir jāsadzīvo. Turklāt jāatgādina, ka tur ir priekšroka mazaizsargātiem gājējiem - likumā ir noteikts, ka viņi drīkst pārvietoties pa brauktuvi. Tajā pat laikā gājējiem ir aizliegts nepamatoti traucēt transporta kustību.” J. Zvirbulis arī norāda, ka bieži problēmas rada nesakārtotā infrastruktūra.

Kas ir dzīvojamā zona?

Dzīvojamās zonas apzīmē īpašas ceļazīmes, ko nepieciešamības gadījumā uzstāda pašvaldības. “Tiek izvērtēta ielas funkcija - ko tā savieno un kas ir izvietots pie šīs ielas. Reizēm iedzīvotāji no apkaimēm paši nāk ar savu iniciatīvu, jo uz ielas, kas šķērso dzīvojamo zonu, transportlīdzekļi ātri brauc, savukārt gājējiem nav ietves. Solījums, ka mēs kādreiz kaut ko uzbūvēsim - tas iedzīvotājiem neder. Ir vajadzīgs risinājums šeit un tagad. Un satiksmes organizācijas līdzeklis ir ceļazīme, kas lielākoties Rīgā ir risinājums,” situāciju skaidro Rīgas pašvaldības ārtelpas un mobilitātes departamenta direktors Kristaps Kauliņš.

Kādiem principiem vajadzētu atbilst dzīvojamajai zonai? “Ja tā ir dzīvojamā apbūve, tur nevajadzētu būt veikaliem, stāvlaukumiem un citiem objektiem, kas piesaista lielu transportlīdzekļu skaitu. Tur nevajadzētu būt ne kravas, ne sabiedriskajam transportam. Ir jābūt iespējai apbraukt šo teritoriju. Līdz ar to dzīvojamajai zonai ir jābūt ielai, kuras funkcija tiešām ir uzturēšanās, dzīvošana. Tas būtu galvenais princips, kas būtu jāņem vērā,” skaidro CSDD Ceļu drošības analītikas departamenta vadītāja Beāte Dambīte.

5961 pārkāpumu vienā apkaimē

Bieriņi ir viena no teritorijām Rīgā, kur ir ļoti daudz šādas dzīvojamās zonas. “Viena gada laikā no 2025. gada 1. augusta Bieriņos ir fiksēti 5961 pārkāpums. Kāpēc tā?” jautā Bieriņu apkaimes attīstības biedrības valdes priekšsēdētāja Sanita Dika - Bokmeldere un pati arī atbild: “Pirmkārt, mums pašiem ir jāuzņemas atbildība. Mēs paši esam tie, kuri pārkāpj noteikumus. Mēs katrs uz savas ielas redzam kaimiņus, kas lielā ātrumā pārvietojas pa šīm ielām. Otrkārt, mainās personas, kas ir atbildīgas par pilsētplānošanu. Katrs savas izpratnes un kompetences līmenī kaut ko ir sadarījis. Ja mums būtu pareizi sakārtota transporta sistēma, mūsu dzīvojamās zonas ielas nekļūtu par tranzīta ielām. Satiksme virzītos pa lielajām maģistrālajām ielām, un mēs dzīvotu mierīgi.”

Izmanto dzīvojamo zonu kā tranzītceļu

Valsts Policijas Reaģēšanas pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis stāsta, ka gan apkaimes biedrības, gan atsevišķi cilvēki un iedzīvotāju grupas vēršas pie likumsargiem un aicina policiju veikt uzraudzību īpaši attiecībā uz ātruma pārkāpumiem. “Daļa no pārkāpējiem ir paši iedzīvotāji. Daļa izmanto dzīvojamo zonu kā tranzītceļu. Tādējādi, ekonomējot laiku, viņi apzināti neievēro noteikto ātruma ierobežojumu. Turklāt parasti dzīvojamās zonas ir garas - autobraucēji līdz tās beigām jau brauc kā pa ierastu teritoriju, neievērojot ātruma ierobežojumu. Nevarētu teikt, ka ir tendence pieaugt negadījumiem dzīvojamajās zonās, bet, ja tie notiek, tad sekas ir smagas,” saka J. Jančevskis papildinot, ka visbiežāk ātruma ierobežojumus pārkāpj autovadītāji vecumā no 18 līdz 30 gadiem.

Kā tad situāciju uzlabot? K. Kauliņš saka - attiecībā uz Rīgu tur, kur dzīvojamās zonas ir pamatotas, Rīgā tās ir jau noteiktas. Ir vietas, kur vēl ir iespēja samazināt atļautā braukšanas ātruma ierobežojumu. Un viņš arī ir pārliecināts, ka jāturpina reaģēt un vērtēt iedzīvotāju ziņojumus. S. Dika - Bokmeldere norāda, ka atsevišķos gadījumos vajadzētu lielāku politisko gribu un izpratni. Savukārt B. Dambīte norāda uz infrastruktūras uzlabošanas svarīgumu: “Ja parādīsies risinājumi, kas cilvēkiem ir vairāk saprotami un patīkami, aizvien vairāk viņi tos gribēs īstenot savā rajonā. Līdz ar to mans aicinājums būtu izmantot mazāk, bet pārdomātus un kvalitatīvus risinājumus.” Šim viedoklim piekrīt arī J. Zvirbulis: “Esošā infrastruktūra ir jāpārbūvē par saprotamu ikvienam. Tai ir jābūt tādai, lai tā spētu labot kļūdas vai arī tās nepieļaut.”

Kampaņu “Viens ceļš visiem. Piebremzē!” organizē LAMB un atbalsta Obligātā civiltiesiskā transportlīdzekļu apdrošināšana (OCTA), Valsts policija un Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD).

Foto: Publicitātes attēls

Foto: Publicitātes attēls