Kā solīts – sestdienā par apdzīšanu „kā tādu” un apdzīšanu krustojumā runā mūsu pastāvīgie komentētāji. Oskars Irbītis brīvdienās gatavo stāstiņu par moderno ekspertīžu iespējām, Atis Jansons cenšas salīdzināt dažādu Eiropas valstu satiksmes noteikumus. Tātad – šodien divi viedokļi. Turpmāk – vēl.
Ivars Caune:
- Nu ko teikt... Situācija vienkārša un idiotiska. Ej tā relaksēti ap mājas stūri, un viens pēkšņi tev „močī” ar kulaku starp acīm. Skaidrs, ka izvairīties nav iespējams.
Kretīns, protams, ir traktorists, kurš nepaskatās spogulī un rauj pa kreisi. Taču – ja tu brauc ar kādiem 90 stundā un redzi, ka fūre ripo tikai 30 vai 40, tev sevišķi uzmanīgi jāvēro visas nianses, jāredz VISU. Arī to, kas it kā smagā slēpts, bet iespējams tomēr saskatāms zem viņa, starp riteņiem utml. Tikai tā tu varbūt vari sevi pasargāt.
Man pašam ir bijis līdzīgs gadījums. Tikai fūres vietā bija autobuss, un pa kreisi griezās zaporožecs. Biju pietiekami mobilizēts, ātrumu samazinājis, sānceļš bija plats, un izdevās no sadursmes izvairīties, griežoties šim līdzi, blakus.
Tātad – šādās situācijās labāk mazliet lēnāk, krietni uzmanīgāk, modrāk! Sevišķi, ja piedalās traktori – tiem pat krustojumu, sānceļu nevajag, tie var griezt arī pļavā vai tīrumā.
Didzis Kalnietis:
Nekad neesmu piekritis un nepiekritīšu slēdzienam, ka kādā negadījumā vai traģēdijā pie vainas bija ātrums vai tā pārsniegšana. Tāpat kā ķīmijā - ir vajadzīgs vēl kāda komponente, lai notiktu reakcija un būtu rezultāts. Biežākās komponentes ir neprasme, situācijas neapzināšanās, iemaņu trūkuma dēļ. Vēl ļaunāk, kad tas ir totāls nihilisms apvienojumā ar augstprātību, pārējo satiksmes dalībnieku nicināšanu un "Nemirstīgā Kašķeja"sindromu. Ja tas viss vēl apvienojas, tad rezultāts būs graujošs un traģisks. Ātrums kā tāds ir nekaitīgs un "drošs ātrums" katram savs - manam draugam Ivaram (Caunem) kādā situācijā arī 140 km/h vēl nav pārsniegtā drošā ātruma robeža, man šķiet, taču daudziem satiksmes dalībniekiem jau atļautie 90 ir par daudz.
Mazai atkāpei gadījums iz manas prakses. Skaistā, sausā, saulainā vasaras pēcpusdienā braucu pa Daugavpils šoseju Rīgas virzienā. Aiz dendroloģiskā parka pirms saucamās "Velna bedres" noķēru izveidojušos lēni braucošu auto kolonnu (neorganizētu, bez policijas bākugunīm priekšā un aizmugurē). Ātrums ap 50 km/h un priekšā galu neredz. Sāku apdzīšanas manevrus (neskaitāmus), jo neviens mani nevar piespiest braukt bez īpaši saskatāma iemesla pa labu šoseju ar ātrumu 50 km/st. Bija gana daudz ekstrēma - galvenokārt pateicoties tiem, kas salipuši viens otram "astē" pa trim metriem uzskatīja par personīgo apvainojumu laist kādu atpakaļ rindā, kad pretim brauca kāds transporta līdzeklis. Tādējādi gadījās pa asākai izjūtai, tomēr ar pretimbraucošo veselību neriskēju. Astes "autoru" apdzinu tieši pirms Lielvārdes. Tātad apdzīšana apmēram 15 km garumā. Astes garums, domājams, kādi 4-5 km. Kurš vainīgs? Es - kurš apdzen ar 90 km/st, un, brīžiem, netiekot ielaists atpakaļ rindā, radu asākas izjūtas uz ceļa, tie, kas nelaida, vai jaukais busiņš, kas mierīgi čunčina uz 50, pilnīgi ignorējot pārējos satiksmes dalībniekus?
Un tagad par pašu multeni, pēcāk arī viena konceptuāla "gatavā recepte" tiem, kas grib saprast, kā īsti jārīkojas.
„Likumīgi nevainīgais” vieglā auto vadītājs, vēl 10 sekundes iepriekš saldi čučēja, aizpīpēja, vai nodarbojās ar vēl ko citu tā vietā, lai novērtētu, kas īsti priekšā notiek, kāpēc smagais samazina ātrumu, vai pat sācis bremzēt. Atvainojiet - traktors "nenovēlās no gaisa" dažas sekundes pirms sadursmes. Arī sānu ceļš bija redzams labu gabalu iepriekš.
Smagā auto vadītājs varēja ar dažādām savām darbībām aizmugurē braucošajam vieglajam likt saprast, ka ieplānotais manevrs nebūs labs, jo traktorists, varbūt pat neieslēdzis pagriezienu rādītāju, tomēr manāmi rosās uz ceļa vidu un nomet ātrumu, tādējādi skaidri likdams noprast, ka tūdaļ "raus" pa kreisi.
Tātad – manuprāt, iztirzāšanai atvēlētajā fragmentiņā likumīgi vainīgais ir traktorists, jo pārkāpa pašu galveno likumu - nenogriezties, ja tuvojas ātrāk braucošs transporta līdzeklis, kas jau sācis apdzīšanu (es pat teiktu - nav vēl sācis, bet to noteikti darīs, jo to ātrumu, ar kādu tas tuvojas, vairs "nav kur likt")!
Kā jau komentāru autori precīzi piebilda - pagriezienu rādītāju ieslēgšana nedod pilnīgi nekādas manevra priekšrocības! Gluži otrādi - par manevra drošību ir jāatbild manevra veicējam. Viņam jāpārliecinās, vai veiktais manevrs neizraisīs avāriju.
Tomēr neformālie līdzvainīgie ir arī pārējie, kuri varēja izvairīties, ja sekotu līdzi situācijai un domātu, tad arī spētu paredzēt, ar ko tas viss var beigties. Šī avārija nesākās pēkšņi, bet vismaz 10 sekundes iepriekš - tātad bija gana laika, lai vispār nekas slikts nenotiktu!
Apdzīšana, manuprāt, ir pats bīstamākais un teju sarežģītākais manevrs. Jo tas aizņem mazāk laika, jo drošāk, tāpēc pats, atzīšos, apdzenot gana bieži pārsniedzu atļauto ātrumu (protams - saprāta robežās), lai cik iespējams ātri pazustu no pretējās braukšanas joslas un turpinātu kārtīgi ceļu savā joslā atļautā ātruma robežās. Bet - ja neesi pārliecināts (par savām un sava auto spējām, nav skaidra situācija, rodas mazākās šaubas par pārējo kustības dalībnieku rīcību) - neapdzen! Pagaidi! 5, 10 sekundes, pat minūte un divas neko neizšķirs! Lūk, arī viena no gatavajām receptēm tiem, kam tas bija piemirsies.
Citas iAuto avāriju analīzes:
AVĀRIJA 1. Iebrauca pretējā joslā un... šeit >>>
Ivara Caunes viedoklis šeit>>>
Didža Kalnieša viedoklis šeit >>>
AVĀRIJAS 2 un 3. Instinktīvi un – stulbi šeit >>>
AVĀRIJA 4. Grāvī labāk nekā morgā ... šeit >>>
AVĀRIJA 5. Apdzīšana krustojumā šeit >>>
Šīs ir situācijas, kad vainīgi ir abi - abi veica manevru, nepārliecinoties par satiksmes drošību (CSN 70.). Taču nevainīgs izrādīsies tas, kurš sapiķos vai būs labākās attiecībās ar ekspertu vai policistu. Redz, ja multenītē būtu uztaisīts, ka pa kreisi grieza Lexus, bet dzina žigulītis, tad visi kā viens mestos virsū vājākajam - žigulīša šoferim. Šeit arī - vietējais traktorists Ješka būs pataisīts par vainīgu, lai arī CSN paredz arī "lidoņa" vainu.
Savulaik lasīju poļu rallista grāmatu Drošs ātrums - kur viņš rakstīja par ieteikumiem drošai braukšanai. Viņa uzstādījums bija, ka tieši apdzinējs ir atbildīgs par visa apdzīšanas manevra drošību, jo viņš taču to veic - gan par tā veikšanu pēc iespējas īsākā laikā, gan par piemērotu apdzīšanas trajektoriju, gan par pārliecināšanos, kādi tr-ta līdzekļi tiek apdzīti. Tāpēc es negribētu šoreiz piekrist ekspertiem - vaina ir vismaz abpusēja un tas arī izriet no CSN.