...Vai tomēr analīzi? III 43

Oskars Irbītis, Valsts tiesu ekspertīžu biroja Vecākais tiesu eksperts Foto: Atis Jansons

15% CSNg epizožu ir konstatēts, ka transporta līdzekļa vadītājs ir iebraucis pretējās kustības joslā vai arī veicis manevru pa neatbilstošu trajektoriju. Šie gadījumi bieži ir saistāmi ar neadekvātu transporta līdzekļu vadītāju reakciju uz bīstamām situācijām, vadāmības zaudēšanu, nogurumu utt. Katrā atsevišķā gadījumā iemesli ir citi, bet vienojošais faktors ir nespēja tikt galā ar automobiļa vadību. Šeit atkal ir jārunā par transporta līdzekļu vadītāju sagatavotības līmeni.

Nākamais CSNg iemesls ir tāds, kuru nevar novērst un ietekmēt ar asiņainiem plakātiem ceļu malās. Šis CSNg iemesls ir konkrētajiem ceļa un laika apstākļiem neatbilstoša kustības ātruma izvēle – 9% no pētījuma izlases. Šajos gadījumos atļautais kustības ātrums nav pārsniegts, bet negadījums vienalga ir noticis. Parasti šajos gadījumos ātrums nav bijis izvēlēts atbilstoši auto tehniskajam stāvoklim un ceļa segumam, redzamībai (apledojuši ceļi, kombinācijā ar ne pārāk kvalitatīvām riepām, slikti redzamības apstākļi, kas neļauj sekot līdzi situācijas izmaiņām uz ceļa utt.). Šeit ir jāatceras, ka atļautais kustības ātrums nesakrīt ar drošu kustības ātrumu – atļautais kustības ātrums negarantē kustības drošību. Māka noteikt drošu kustības ātrumu jebkuros apstākļos raksturo tiešām labu un profesionālu autovadītāju. Pārējiem ir uz to jātiecas un jāmācās.

7. izplatītākais (8%) CSNg iemesls ir kustības virziena maiņas manevrs, rodoties kustības bīstamībai, jeb tā sauktais „atgrieziena” manevrs. CSN un kustības drošības principi nosaka, ka, rodoties kustības bīstamībai, transporta līdzekļa vadītājam ir nekavējoties jāuzsāk bremzēšana, nemainot kustības joslu. Ja pretstatā iepriekš teiktajam, transporta līdzekļa vadītājs veic manevru, visbiežāk uz pretējo kustības joslu, tad tiek provocēts cits ceļu satiksmes negadījums, visbiežāk ar smagākām sekām nekā tas, no kura transporta līdzekļa vadītājs mēģināja izvairīties. Bieži kā attaisnojums šādai rīcībai tiek minēta „instinktīva rīcība”. Transporta līdzekļu vadītāji ir speciāli apmācīta tautas daļa, kuriem ir jāprot rīkoties bīstamās situācijās, šāds attaisnojums neder.

8. vietā (5%) ierindojas divi negadījumu iemesli  - agresīva brukšana un uzbraukums gājējam uz neregulējamas gājēju pārejas. Par agresīvu braukšanu jau izteicos iepriekš, bet kas attiecas uz uzbraukumu gājējam uz neregulējamas gājēju pārejas, tad jāsaka, ka šeit praktiski vienmēr ir divi vainīgie – transporta līdzekļa vadītājs , kurš nedeva ceļu gājējam, un gājējs, kurš pirms iziešanas uz brauktuves, nepārliecinājās par kustības drošību, par to vai viņam tiek dots ceļš. Bieži ir situācija, ka automobiļa vadītājs vienkārši  tehniski nevar apturēt automobili, kad ir pamanījis gājēju pie gājēju pārejas (slidens ceļš, ātri skrienošs gājējs utt.).

9. vietu (4%) dala divi CSNg iemesli  - transporta līdzekļa vai tā vadītāja neatbilstošs tehniskais stāvoklis – neatbilstošs transporta līdzekļa tehniskais stāvoklis un transporta līdzekļa vadīšana apreibinošo vielu iespaidā.  Šie ir nihilistiskas attieksmes pret satiksmes drošību piemēri. Nav pieļaujams, ka nepievēršam pietiekamu vērību transporta līdzekļa tehniskajam stāvoklim tādējādi apdraudot apkārtējos, kā arī nav pieļaujams pie stūres sēsties stāvoklī, kas neļauj pilnībā kontrolēt savas darbības. Diemžēl aizvien vairāk kombinējas šie abi gadījumi – transporta līdzekļa vadītājs brauc ar automobili bez tehniskās apskates, bez tiesībām un apreibinošo vielu iespaidā, biezi šie gadījumi ir ar recidīva raksturu.

3% gadījumu par CSNg iemeslu ir uzskatāmi šādi iemesli:

-          Luksoforu signālu neievērošana;

-          Pasažieru pārvadāšanas noteikumu neievērošana (neskaitot drošības jostu nelietošanu);

-          Apdzīšanas manevra veikšana neatbilstoši CSN prasībām.

Iebraukšana krustojumā pie aizliedzoša luksofora signāla ir tiešs satiksmes drošības apdraudējums un avārijas situācijas radīšana. Efektīvas zāles pret šādiem pārkāpumiem ir kameras krustojumos, kas fiksē iebraukšanu pie aizliedzoša signāla. Domāju, ka neviens neiebildīs pret šādu kameru uzstādīšanu.

Ir ļoti daudz situāciju, ka transporta līdzekļu vadītāji noziedzīgi nolaidīgi attiecas pret saviem pasažieriem un viņu drošību – pasažieri tiek pārvadāti kravas nodalījumā, bērniem tiek atļauts kustības laikā stāvēt automobiļa salonā utt.

Apdzīšanas manevrs ir viens no bīstamākajiem manevriem satiksmē, jo ir saistīts ar ilgstošu braukšanu pa pretējo kustības joslu palielinātā ātrumā. Drošu satiksmes plūsmu raksturo vienmērīgums. Jo vienmērīgāka plūsma, jo drošāka satiksme. Bīstama ir ne tikai ātra braukšana, bet arī nepamatoti lēna braukšana, kas provocē bīstamus apdzīšanas manevrus.

2% gadījumu par CSNg iemeslu ir bijis pārkārtošanās manevrs, kas veikts neatbilstoši CSNg prasībām un nepārliecinoties par kustības drošību. Šie negadījumi bieži ir saistīti ar neatbilstošu spoguļu regulējumu, netīriem auto stikliem.

Salīdzinoši reti (1%)par CSNg iemeslu ir bijuši:

– Apgriešanās braukšanai pretējā virzienā neatbilstoši CSN prasībām;

- Uzbraukums gājējam uz regulējamas gājēju pārejas;

- Apgaismes ierīču lietošana/nelietošana atbilstoši CSN prasībām;

- Stāvēšanas noteikumu pārkāpums.

Būtiskākais vispārējais secinājums - CSNg apstākļi Latvijā tiek izmeklēti nepietiekamā apjomā. Nepietiekams ir darbs notikuma vietā. Tādēļ aprakstītajos negadījumu iemeslos neparādās tādi faktori kā ceļa seguma stāvokļa ietekme uz notikušo CSNg, uzstādīto ceļazīmju un horizontālā ceļu apzīmējuma ietekme, kā arī  citi satiksmes drošībai būtiski faktori, kurus būtu jāfiksē notikuma vietā.

Latvijā uz šo brīdi ir tikai 10 sertificēti tiesu eksperti (aktīvi praktizē tikai 8). Šie cilvēki ir praktiski vienīgie, kas var pilnvērtīgi izvērtēt negadījuma apstākļus un noskaidrot negadījuma patiesos iemeslus un apstākļus. VTEB esam uzsākuši projektu, kura ietvaros ir paredzēts veikt smagu un/vai biežu negadījuma vietu izpēti, lai noskaidrotu visus tehniski konstatējamos CSNg ietekmējošos faktorus – redzamības apstākļus, ceļa seguma stāvokli, ceļa profila ietekmi, ceļa infrastruktūras un aprīkojama ietekmi. Šādi pētījumi Latvijā līdz šim nav veikti. Šī projekta laikā būtu iespējams realizēt zinātniski pamatotu pētījumu un noskaidrot negadījumu iemeslus, identificēt veicamos pasākumus situācijas uzlabošanai, tai skaitā noteikt vietas stacionāro fotoradaru izvietošanai. Mēs ļoti ceram uz satiksmes drošības padomes finansiālu atbalstu šāda apjomīga projekta realizācijā. Es esmu pilnībā pārliecināts, ka pamatīgi izmeklējot negadījumus, izpētot to apstākļus, mēs īsā laikā varam mūsu valstī panākt strauju progresu satiksmes drošības jomā – ne tikai samazināt bojāgājušo skaitu, bet arī samazināt ievainoto skaitu, kas spītīgi piedējos gados nekrītas, kā arī samazināt negadījumu skaitu kā tādu.

1.daļa

2. daļa