CP dzenas pakaļ BMWPower.lv vadības BMW 541

Naktī no sestdienas uz svētdienu ap plkst. 2:00 es (Bimmer) ar Edzuli braucām pāri Vanšu tiltam virzienā uz Pārdaugavu. „Rullējām” ar Edzuļa izslavināto BMW 323i E21, pie stūres sēdēju es (pilnīgi skaidrā), visi dokumenti kārtībā, braucām atbilstoši CSN. Bet tad notika pārpratums ar CP un tam sekojoša pakaļdzīšanās.

Ceļu policijas patruļa stāvēja vidējā, sadalošajā joslā uzreiz pēc vantīm, lieki laikam būtu pieminēt (ņemot vērā „statistiku”), ka nedega zilās bākugunis, ko prasa CSN, ja CP patruļa stāv neatļautā vietā. Acīmredzami CP ieturēja taktiku „apturēt visus pēc kārtas”, jo satiksme nebija „dzīva”. Apturēja priekšā braucošu „parastu” automobili, jo mēs parādījāmies CP redzamības zonā brīdī, kad tika apturēts priekšā braucošais automobilis, policists mūs vēl tā žēli nolūkoja, ka neapstādināja tieši mūs, jo uz BMW priekšējā vējstikla bija liela „BMWPower.lv” uzlīme, kā arī sacensību kārtas numurs, kas varētu šo to liecināt par vadītāja ikdienas braukšanas stilu. Acīmredzami policists domāja, ka dodamies uz nakts streetrace pie t/c „Spice” (kā tas faktiski nebija).

Šis policists, kā redzēju atpakaļ skata spogulī, mūs turpināja vērot arī tad, kad bijām pabraukuši garām, laikam domāja, ka abi esam dzēruši, tādejādi būdami laba „medusmaize” viņiem, tāpēc atlika ar nožēlu noskatīties, ka neapturēja mūs. Tajā brīdī blakus sēdošais Edzulis, kurš bija „vieglā” alkohola reibumā, izdomāja pa atvērto logu izbāzt roku un tvert nakts dzestro vēju. Vietā, kur atļauts braukt ar 70 km/h, mēs arī braucām uz 70 km/h, pretvējš šķietami bija tik spēcīgs, ka tas izveidoja no Edzuļa vējā plandošajiem pirkstiem kaut kādu kombināciju, ko policists acīmredzami interpretēja kā rupju (aizskarošu).

Tā kā tobrīd skatījos atpakaļ skata spogulī, pamanīju, ka policists, kurš to vēroja, rāda izmisumā ar pirkstu uz mūsu automobili un kaut ko nobļaujas savam kolēģim, kas „apkalpoja” apstādināto automobili, un pats ātri ielēca iepriekšējās paaudzes Ford Mondeo patruļmašīnā ar valsts numuru DN-4692 (DN4892 - redakcijas korekcija) un ieslēdza zili-sarkanās bākugunis. Sapratu, ka dzīsies pakaļ, tāpēc turpināju braukt atbilstoši CSN un paralēli vērot situāciju atpakaļ skata spogulī. Daudzi noteikti brēks komentāros – esat taču „bembisti”, vajadzēja „mīt” pedāli grīdā! Kāpēc, ja neesmu pārkāpis nekādu CSN, tā es tikai radītu patiesu iemeslu dzīties pakaļ.

Kamēr policists (turpmāk tekstā – aktīvais policists), kurš nolēma mums dzīties pakaļ, sēdēja patruļmašīnā un gaidīja, tikmēr viņa kolēģis (turpmāk tekstā – pasīvais policists) laikam atdeva apturētā automobiļa vadītājam tā dokumentus. Kad pievienojās arī otrs policists, patruļmašīna sāka lielā ātrumā mums dzīties pakaļ, taču uzreiz pēc kustības uzsākšanas, bākugunis tika izslēgtas, tāpēc varu droši apgalvot, ka viņi pārkāpa CSN, jo pārsniegt ātrumu bez ieslēgtām bākugunīm viņi nedrīkst, taču tik strauji pietuvoties bez ātruma pārkāpšanas arī nevarēja, jo es braucu ar maksimālo atļauto ātrumu. Tobrīd mēs bijām kāda nepilna 1 km attālumā no viņiem.

Kad viņi bija mūs panākuši (bez ieslēgtām bākugunīm), uzreiz neapstādināja, bet turpināja neuzkrītoši sekot, laikam domāja, ka neesmu viņus pamanījis, un gaidīja situāciju, kad pārkāpšu kādu CSN, lai būtu pamats kaut kam „oficiāli” piesieties, taču tāda pamata neradās, jo braucu kā „eņģelis”. Neesmu drošs, bet, iespējams, patruļmašīnai viņi izslēdza arī priekšējos lukturus, jo uz mirkli nespēju viņus „atrast” atpakaļ skata spogulī, jo bija tumšs.

Kad griezām iekšā kādā klusā Pārdaugavas šķērsieliņā, sākās, kā saka režisori, sākot filmēt dubli,- action. Uzreiz tika ieslēgtas zili-sarkanās bākugunis un sirēna, kā arī pa rāciju tika paziņots, lai stājamies ceļa labajā pusē, ko arī izdarījām. Aktīvais policists veikli izleca no patruļmašīnas un pieskrēja pie Edzuļa puses durvīm un pa atvērto logu viņam uzbļāva: „Fiksi kāp laukā!” Edzulis izkāpa, pēc kā sekoja komanda krievu valodā: „Ruki na kapot!” (rokas uz motora pārsega! – tulk.). Iepriekšminētais notika, vēl pirms no manis tika paprasīti dokumenti...

Kamēr pienāca pasīvais policists, neatsprādzēju drošības jostu, lai viņš redz, ka biju arī piesprādzējies, citādāk vēl piesietos, ka nebiju piesprādzējies. Kad pienāca policists, viņš nomurmināja kaut ko līdzīgu šim: „Labvakar, jūsu dokumentus, lūdzu!” Nedz viņa vārds, nedz uzvārds netika nosaukts, kur nu vēl amats un apturēšanas iemesls, kā to prasa likums. Nemaz neprasīju iepriekšminētās lietas, jo negribēju „kasīties”, bija jau vēla nakts, un kam zvanīsi pēc palīdzības, ja „ieberzīsies”.

Kamēr viņš pēta dokumentus, aktīvais policists runā ar Edzuli: „Kāpēc rādīji f**k you, a? Gribi es tev to pirkstu tagad izlauzīšu?” un sāk nedaudz lauzt atpakaļ Edzuļa vidējo pirkstu. Pasīvais policists to padzirdējis, klusu nomurmina: „Žora, Žora, Žora,” lai tas pārāk neaizraujas ar Edzuļa „pāraudzināšanu”. Edzulis atcērt, ka nekādu f**k you nav rādījis, bet vienkārši „čau” uzmetis, policists acīmredzami būs kaut ko pārpratis. Aktīvais policists paliek pie sava un turpina sarunu ar Edzuli, pa starpai kaut ko dzirdēju no policista puses: „Vot (lūk – tulk. no krievu val.), satikšu tevi kādreiz uz ielas, kad būšu ģērbies „civilajā”, tad arī pa īstam parunāsimies!”

Tikmēr pasīvais policists pārliecinās, ka ar „papīriem” viss kārtībā, piesieties nav kur. Pūst caurulītē nelika, jo redzēja, ka neesmu dzēris, tā būtu tikai lieka laika un protokolu ķēzīšana, jāmeklē piesiešanās iemesls citur. Viņš man prasa: „Gribi, lai tavu auto nogādāju policijas stāvvietā uz kādu mēnesi, lai pastāv, ko?” Es tāds neizpratnē: „Par ko, interesanti???” Viņš: „A man ir aizdomas, ka šis automobilis ir zagts!” Man uzreiz skaidrs, ka tiek vilkts laiks, lai aktīvais policists vēl varētu parunāties ar Edzuli, vai arī iebiedēt mani, lai sāktu viņam piedāvāt dienišķo „piecīti”, ko ne mirkli negrasījos darīt. Es savukārt atbildu, ka, manuprāt, ja ir aizdomas, ka automobilis ir zagts, jāsazinās caur rāciju ar centrāli un jānosauc dati, kur apstiprinās vai noliegs, vai automobilis būtu zagts. Pasīvais policists uzreiz: „Taisi vaļā kapotu (motora pārsegs – tulk. no krievu val.)!”

Kad tika atvērts motora pārsegs, policists nemaz neskatījās šasijas numuru, tikai papētīja, kāds tam BMW „rulzīgs” motors. Uzreiz pievienojās aktīvais policists, viņš papētīja motora telpu un pamanīja, ka tā ir balta, atšķirībā no sudraba perlamutra virsbūves krāsas. Piebilde – motora telpa ir baltā krāsā, jo BMW tika pilnībā profesionāli pārkrāsots, un šī baltā krāsa ir grunts krāsa. Aktīvais policists ironiskā balsī: „O, te ir balts... Kāpēc te ir balts, a ārpuse sudraba? Pēc zagšanas „purns” mainīts, ja? Nē, būs jādzen uz stāvlaukumu, lai pārbauda.” Edzulis uzreiz parāda, kur ir šasijas numurs, lai salīdzina ar tehniskajā pasē esošo, arī tehniskā apskate ir izieta, kur to visu pārbauda, apliecībā ir īpašnieka vārds, viņš arī īpašnieks, ir līdzi personību apliecinošs dokuments, bet to, protams, policisti neprasa, jo tad aizdomas uzreiz tiktu kliedētas, un viņiem nāktos mums atdot dokumentus.

Ķeras pie pēdējā salmiņa: „Attaisi bagāžnieku!” Ja nekļūdos, tad pirms bagāžnieka apskates ir jāsastāda automobiļa kratīšanas protokols, kur uzskaita tur atrastās lietas. Protams, tāds protokols netika sastādīts. Attaisu bagāžnieku, arī tur nekā aizdomīga nav – subvūfera kaste ar subvūferu, pastiprinātājs, kaut kādi krāmi... Aktīvais vēl joprojām nevar nomierināties ar savu f**k you, uz ko pasīvais policists viņam atbild: „Žora, pietiks, miers.” Pirms man tiek atdoti dokumenti, policists pasaka: „Kad nākamreiz brauksiet uz nakts dragrace, padomājiet ar galvu!” Kā jau minēju, tad aizdomas par to, ka mēs braucam uz t/c „Spice”, radīja BMWPower.lv uzlīme un sacīkšu starta numurs uz priekšējā vējstikla, taču ar šo BMW nepiedalās kaut kādos apšaubāmos streetrace pasākumos, bet gan oficiāli organizētās, īrētā trasē notiekošajās sacensībās.

Noslēgums. Lai arī šķīrāmies samērā draudzīgi (cik nu tas varēja būt šādā situācijā), nepieņemama bija aktīvā policista rīcība. Ja arī viņš saskatīja Edzuļa vējā plandošo pirkstu kombinācija kaut ko nepiedienīgu, tā ir tikai viņa problēma, jo likums nekādus „nepiedienīgos” žestus neatrunā. Vienkārši šis policists sirgst no hronisku mazvērtības kompleksu, jo cilvēkam, kuram ar savu pašapziņu viss ir kārtībā (nav jānonāk arī pretējā galējībā - pārpašpārliecinātībā), tad tādi sīkumi nevar izsist no līdzsvara. Varu iedomāties, kas notiktos, ja viņam paprasītu, vai gadījumā viņš nav kamielis, un lai pierāda pretējo (kā tajā fabulā), ja nav kamielis. Arī viņa minētajam f**k you žestam ir vairākas interpretācijas, jo atsevišķi avoti dažādi skaidro tā izcelsmi un nozīmi, viena no tām, ka vienam bargam Romas imperatoram bija tikai viens rokas pirksts – vidējais. Grūti cilvēkam, kam ir tukša garīgā bagātība (inteliģence), pieklibo interpretācijas, iesaku palasīt filosofiskos tekstus.

Sods? Ko līdz viena elementa sodīšana, ja pilna sistēma ar tādiem? Protams, nenoliedzam, ka ir arī t.s. labie policisti, taču negatīvi aspekti atstāj lielāku iespaidu nekā pozitīvie. Pret pasīvo policistu mums abiem ar Edzuli nav pretenziju, viņš šajā situācija bija tikai „palīgs” savam kolēģim, vilka laiku, bet tik un tā to var saukt par līdzdalību, kas neatbrīvo no atbildības. Bet beigu beigās, kurš tad šajā visā starpgadījumā pārkāpa likumu? Mēs vai policija? Varbūt Edzuļa rīcība bija neētiska, taču ne pretlikumīga. Nedod Dievs – mea culpa (mana vaina – tulk. no lat. val.)!?

Bimmer, BMWPower.lv