Ilgtspējīgas domāšanas lakmusa papīrs: automašīnas remonts 1

Vides aizsardzības kontekstā aktuālais jautājums – salabot vai nomainīt? – skar teju visas sadzīves jomas. Tas attiecas tiklab uz tējkannu vai gludekli, kā uz automašīnu vai tās detaļām. Remonts prasa zināmu pacietību un spēju sadzīvot ar faktu, ka “nav jau vairs gluži kā jauns”.

“Ikdienā redzam, ka daudzi runā par atbildīgām izvēlēm, taču praksē, vismaz auto jomā, tādas veic vien retais, Būtiski minēt, ka tas nav tikai nezināšanas vai negribēšanas dēļ. Nereti paši pakalpojumu sniedzēji ierobežo savu klientu iespējas veikt atbildīgas izvēles, piedāvājot ilgtspējīgas ierasto produktu alternatīvas par krietni augstākām cenām,” norāda BALTA Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs Kristaps Liecinieks.

Starp izplatītākajām auto kaitēm, kuras var efektīvi novērst videi un budžetam draudzīgā veidā, tomēr to īpašnieki – kā privātpersonas, tā arī organizācijas – dod priekšroku dārgākiem un mazāk ilgtspējīgiem risinājumiem, ir vējstikla bojājumi, viegli apskādētas auto virsbūves detaļas, kā arī riepu un disku bojājumi.

Ieplīsis vējstikls

Pietiek ar sīka olīša trāpījumu, lai radītu vējstiklam nopietnus bojājumus, jo pat vismazākā plaisa gaisa temperatūras izmaiņu, auto vibrācijas un deformācijas ietekmē var izplesties. Mūsdienu tehnoloģijas ļauj efektīvi novērst nelielus bojājumus vējstiklā, to salīmējot ar īpašu polimēru. Rūpējoties par klientu labklājību un vides ilgtspēju, BALTA ir iekļāvusi šādu iespēju savās atlīdzībās, tomēr tā tiek izmantota kūtri.

“Vējstiklu bojājumiem ir izteikti sezonāls raksturs – tiklīdz sākas vasara un ceļu remontdarbi, pieteikumu skaits strauji pieaug. Tie ir tūkstošiem gadījumu katru gadu, un nekas neliecina, ka pārskatāmā nākotnē kaut kas varētu mainīties, jo izvairīties no grants ceļiem vai ceļa posmiem, kuros notiek remontdarbi, Latvijā ir gandrīz neiespējami,” uzsver BALTA eksperts. “Ar bojātu vējstiklu piedalīties satiksmē ir bīstami, jo pat šķietami kosmētiski bojājumi var ietekmēt redzamību un liegt iespēju iziet ikgadējo tehnisko apskati.  Lai arī vējstikla remonts ir daudz mūsdienīgāks, videi draudzīgāks un ekonomiski izdevīgāks problēmas risinājums nekā pilnīga tā nomaiņa, šo risinājumu izmanto tikai 15% mūsu klientu.”

Viņš piebilst, ka kvalitatīvs vējstikla remonts iespējams vien tad, ja uzsituma diametrs nepārsniedz 2 eiro monētas izmēru, un vislabākais rezultāts sagaidāms, ja remonts tiek veikts uzreiz pēc bojājuma rašanās. Šādi tiek samazināta iespēja, ka bojājums izpletīsies vai piepildīsies ar netīrumiem, kas būtiski apgrūtina remontdarbus.

Nenozīmīgi virsbūves bojājumi

No mazliet apskrāpētu detaļu labošanas auto īpašniekus nereti attur KASKO polisē iekļautais klienta pašrisks. Piemēram, situācijā, kad viegli apskādētas virsbūves detaļas sagatavošana krāsošanai un pati krāsošana izmaksā vidēji 200 eiro, bet polisē norādītais klienta pašrisks ir 140 eiro, klients izvērtē, kas viņam svarīgāk, – samaksāt pašrisku un braukt ar skaistu auto vai tomēr pieciest bojājumu un remontēt spēkratu, kad  konkrētā detaļa tiks apskādēta vēlreiz.

“Apdrošinātāji ar KASKO polises cenu tomēr cenšas motivēt savus klientus izvēlēties polises ar iekļautu pašrisku. Tas samazina autoservisu noslodzi un patērētos resursus, kā arī ietaupa laiku, jo klientam nav jāgaida vairākas dienas, līdz bojātā detaļa tiks nokrāsota,” tā Kristaps Liecinieks.

Riepu un disku bojājumi

Autobūvē jau vairākas desmitgades vērojama tendence samazināties vieglo automašīnu riepu augstuma attiecībai pret riteņa diska diametru – jo jaunāks ir auto, jo lielāks tā riteņa diska diametrs un zemāka riepa. Diemžēl šis ir gadījums, kad jāsaka, ka ne visas inovācijas ir ilgtspējīgas. Lielāka izmēra riteņu diski maksā dārgāk, un tos ir vieglāk sabojāt nekā mazākus diskus. Tas savukārt palielina apdrošinātāju redzeslokā nonākušo gadījumu skaitu.

“Jauna diska ražošana, piegāde un nomaiņa prasa papildu resursus un palielina mūsu “CO2 pēdu”. No tā var izvairīties, ja auto īpašnieks izvēlas labot, nevis mainīt noskrāpētu vai bojātu riteņa disku. Mūsdienu tehnoloģijas to ļauj paveikt ātri un droši, turklāt tas izmaksā krietni lētāk: disku var saremontēt par dažiem desmitiem eiro, kamēr diska maiņa mērojama simtos. Mums neizprotamu iemeslu dēļ – vai tas būtu informācijas trūkums, aizspriedumi vai kas cits – klienti labprātāk izvēlas otro jeb dārgāko variantu,” atklāj BALTA eksperts.

Globālas pārmaiņas sākas ar maziem, taču apzinātiem soļiem, tostarp ar savu atbildības robežu apzināšanos, attieksmes maiņu un jaunu, ilgtspējīgu paradumu veidošanu ne vien individuālā, bet arī organizāciju līmenī. Lai izzinātu šādu soļu ietekmi uz korporatīvo autoparku pārvaldības efektivitāti un Latvijas ceļu satiksmes drošību, BALTA jau 11 gadus īsteno sociālo iniciatīvu “Drošākais uzņēmuma autoparks”.

Par sociālo iniciatīvu “Drošākais uzņēmuma autoparks”

Iniciatīvu "Drošākais uzņēmuma autoparks" īsteno BALTA sadarbībā ar Satiksmes ministriju. Tā uzsākta 2013. gadā ar mērķi ne vien godināt Latvijas uzņēmumus, valsts un pašvaldību iestādes, kuras īsteno savu autoparku pārvaldību, ievērojot augstākos korporatīvās atbildības principus, bet arī:
• sekmēt korporatīvajā vidē izpratni par droša uzņēmuma autoparka izveides un pārvaldības principiem;
• sekmēt droša autoparka pārvaldības labo praksi;
• informēt uzņēmējus par autotransporta nozares tendencēm un jaunākajiem, inovatīvākajiem risinājumiem ceļu satiksmes drošības uzlabošanai.