AVĀRIJA 5–3. Vai noteikumi pasargās? 62

Piektās avārijas trešā sērija un vēl viena kādreiz „Auto akadēmijas” semināros lietota bildīte papildinās ieskatu bīstamības komplektā, ko rada apdzīšana krustojumos. Un divi mūsu pastāvīgie autori – kā brīvā diskusijā klājas – būs krietni atšķirīgi uzskatos par satiksmes noteikumu spēku.

Kādā krāsā ir noteikumu grāmatiņa?

Oskars Irbītis, tiesu eksperts

Satiksmē nedrīkst būt nostāja - „es visu mūžu esmu tā darījis un darīšu turpmāk, jo uzskatu, ka man ir taisnība…”. Satiksmi reglamentē Satiksmes noteikumi, un patīk vai nepatīk mums tur rakstītais, piekrītam vai nepiekrītam tur rakstītajam, vienalga mums ir tie jāievēro.

Savās lekcijās par satiksmes drošību es dažreiz uzdodu auditorijai jautājumu – kādā krāsā ir Satiksmes noteikumu grāmatiņa? Pareizi atbild tikai kādi 20% klausītāju. Tas liecina par to, ka lielākā daļa satiksmes dalībnieku neseko līdzi Satiksmes noteikumu izmaiņām un brauc pēc kaut kādiem sen mācītiem un pa pusei aizmirstiem noteikumiem. Satiksmes noteikumi laika gaitā evolucionē un mainās, tāpēc reizi gadā vajadzētu izlasīt jaunāko redakciju – tas palīdzēs nenokļūt vainīgā statusā. Pretējā gadījumā mēs agri vai vēlu nodzīvosim līdz tam brīdim, kad mēs visi pārliksim autovadītāja eksāmenus ik pēc pieciem gadiem piespiedu kārtā – iespējams būs nepieciešamība noteikt autovadītāja apliecības derīguma termiņu uz pieciem gadiem un atjaunošanu tikai pēc eksāmenu nolikšanas. Pašreiz tas tiek regulēts ar soda punktu sistēmu, bet, ja situācija neuzlabojas, tad, iespējams, būs jādomā drastiskākas metodes.

Satiksmes noteikumi ir visiem kopīgi, nevis katrs brauc pēc savējiem – šajā jomā strīdiem nevajadzētu būt.

Stāstā par apdzīšanu ir jāpiebilst, ka Satiksmes noteikumi ir veidoti pēc principa, ka apdzīšanas manevru veicošajam (ja tas tiek darīts atļautā vietā un laikā) ir priekšroka. Tas ir darīts tāpēc, ka apdzīšanas manevrs ir viens no bīstamākajiem manevriem un ir saistīts ar palielinātu ātrumu (ne jau vienmēr ar pārsniegtu atļauto kustības ātrumu – klipos redzamais apvidnieks, starp citu, brauc ar kustības ātrumu 70km/h, traktors un kravinieks – 40km/h), ar braukšanu pa pretējo kustības joslu. No drošības viedokļa ir jādara viss, lai apdzenošais pēc iespējas ātrāk atgrieztos savā kustības joslā. Apdzīšanas manevrs ir normāla darbība satiksmē, tas nav nekas nosodāms. Tas, protams, nekādā mērā neatbrīvo apdzīšanas manevru veicošo no pienākumā pārliecināties par satiksmes drošību.

 Spoguļi ir izvirzītākā transporta līdzekļa daļa, tāpēc tam, kurš gatavojas veikt manevru – griezties pa kreisi, uzsākt apdzīšanu utt., ir vieglāk pamanīt transporta līdzekli, kas jau atrodas apdzīšanas manevra izpildes laikā. Protams, ja viņš skatās spoguļos.

Noteikumi un „laba prakse”

Atis Jansons, „Latvijas Avīze”

Pirms gadiem pieciem, kad biju jau kādu miljonu km diezgan veiksmīgi nobraucis un šo to citiem mācīt sācis, manas zināšanas satiksmes noteikumos bija Oskara pieminētā Latvijas vidusmēra līmenī. Tad nāca izaicinājums – kāds no „Auto akadēmijas” dižklientiem (ap 400 skolnieku ik gadu, jau trešo ziemu pēc kārtas) pieprasīja mācību programmā iekļaut CSN zināšanu pārbaudi un atsvaidzināšanu. Saukt palīgā speciālistus? Kauns – paši dumji, vai? Un skopums arī – šiem taču būs jāatdod honorāru, ko varētu pievākt pats...

Pamēģināju CSDD virtuālo eksāmenu. 14 kļūdas ...  Sāku mācīties. Divu mēnešu laikā sasniedzu kvalifikācijai nepieciešamo līmeni. Un secināju – ja šādi vienas dienas nodarbībā testēšu skolniekus, rezultāts būs nulle. Sagatavoju „ekspresbiļetes” – 15 tiešām būtiski jautājumi. Miniet, kāds bija pirmās ziemas vidējais rezultāts! Septiņas kļūdas. Labākais kursants (kā vēlāk atklājām – bijušais ceļu policijas darbinieks) kļūdījās divreiz.

Divu atbilžu analīzes stundu laikā es centos ļaudis vest pie apskaidrības vismaz šādā, limitētā zonā. Cerēju – izdodas. Tad pēc saspringtās dienas pie manis pienāca pasūtītāja pārstāvis un teica – forši jau tu skaidro. Bet manējiem tas ir par daudz un par gudru. Vajag vienkāršāk un skarbāk. Dari tā! Nedari šitā! Punkts.

Toreiz gandrīz apvainojos. Tagad, pēc gadiem, saprotu – laikam jau pulkvedim bija taisnība. Mūsu noteikumi tiešām ir baigi gari un sarežģīti. Oskara cerība, ka tos VISI SATIKSMES DALĪBNIEKI reizi gadā izlasīs un iegaumēs – utopija. Nelasīs. Kaut vai tāpēc, ka grāmatiņa pārāk dārga...

Un drošību tās pārzināšana un ievērošana negarantē. Pārāk sapinušies ir Latvijas noteikumu džungļi. Pazūd tajos būtiskais. Avārijas 5. versijas to apliecina.

Mūsu noteikumos teikts:

123. Aizliegts apdzīt šādās vietās:

123.1. regulējamos krustojumos;

123.2. neregulējamos krustojumos, izņemot gadījumus, kad apdzen uz galvenā ceļa attiecībā pret šķērsojamo ceļu;...

Eiropas valstu satiksmes noteikumus salīdzinošā tabulā (avots – EK)  atrodams, ka nekādas atrunas par šāda manevra atļautību krustojumos nav Vācijā, Anglijā, Austrijā, Dānijā, Spānijā... Nedrīkst un viss. Pretējā gadījumā „atļauts” var tikt uztverts kā rekomendācija.

Esmu vairākkārt mēģinājis („Stūres klubā”, „Latvijas Avīzē”) vērsties pie amatpersonām, rosināt 123.2. apakšpunkta piebildi vienkārši svītrot. Bez panākumiem. Ilūzijas vairs neloloju. Pārāk smags ir mūsu birokrātiskais aparāts. Turklāt šajā gadījumā iebildes saņemu arī no citas puses – Ivars Caune, piemēram, skeptisks: kam vajadzīgs vēl viens aizliegums, vēl viena formālu sodu piemērošanas vietu grupa.

Un, zaudējis ticību noteikumu skaidrībai un visspēcībai, es pieņemu sev (un aicinu citus sekot) LABAS PRAKSES LIKUMU.

Krustojumā neapdzen! Nekad. Nekādā. Sevišķi bīstams šis manevrs ir situācijās, kad apdzenamo ātrums neliels. Ja redzi traktoru, esi trīskārt piesardzīgs, jo tam pat krustojumu nevajag, un spoguļi dubļaini vai to vispār nav. „Kokmašīnas”... Tie veči spoguļos skatās tikai tad, ja (reizi divās nedēļās) sievas piespiež viņus bārdu nokasīt, varbūt arī šoreiz paskatījās, bet tu tad vēl biji tālu un maziņš...

Šādi zem baļķiem ir pabraucis gan pazīstams dziedātājs (izdzīvoja un dzied joprojām), gan cilvēkiem pilns satiksmes autobuss. Abos gadījumos formāli vainīgi bija baļķvedēju šoferi. Ko cietušajiem dod „formāli vainīgs”?

Ātro apdzīt it kā ir drošāk – tas fiziski nav spējīgs mainīt trajektoriju un griezties tev priekšā. Taču – ieskaties bildītē! Šis baļķinieks bija ātrs. Bet milzīgs, un aizsedza skatu tam steidzīgajam labās puses sānceļā. Man arī. Kā toreiz trāpīju starp viņiem, prasiet Fortunai...

Kāda velna pēc šis tik bīstams manevrs noteikumos atļauts – goda vārds, nesaprotu... Baigi visiem jāsteidzas, vai?