Piektās avārijas trešā sērija un vēl viena kādreiz „Auto akadēmijas” semināros lietota bildīte papildinās ieskatu bīstamības komplektā, ko rada apdzīšana krustojumos. Un divi mūsu pastāvīgie autori – kā brīvā diskusijā klājas – būs krietni atšķirīgi uzskatos par satiksmes noteikumu spēku.
Kādā krāsā ir noteikumu grāmatiņa?
Oskars Irbītis, tiesu eksperts
Satiksmē nedrīkst būt nostāja - „es visu mūžu esmu tā darījis un darīšu turpmāk, jo uzskatu, ka man ir taisnība…”. Satiksmi reglamentē Satiksmes noteikumi, un patīk vai nepatīk mums tur rakstītais, piekrītam vai nepiekrītam tur rakstītajam, vienalga mums ir tie jāievēro.
Savās lekcijās par satiksmes drošību es dažreiz uzdodu auditorijai jautājumu – kādā krāsā ir Satiksmes noteikumu grāmatiņa? Pareizi atbild tikai kādi 20% klausītāju. Tas liecina par to, ka lielākā daļa satiksmes dalībnieku neseko līdzi Satiksmes noteikumu izmaiņām un brauc pēc kaut kādiem sen mācītiem un pa pusei aizmirstiem noteikumiem. Satiksmes noteikumi laika gaitā evolucionē un mainās, tāpēc reizi gadā vajadzētu izlasīt jaunāko redakciju – tas palīdzēs nenokļūt vainīgā statusā. Pretējā gadījumā mēs agri vai vēlu nodzīvosim līdz tam brīdim, kad mēs visi pārliksim autovadītāja eksāmenus ik pēc pieciem gadiem piespiedu kārtā – iespējams būs nepieciešamība noteikt autovadītāja apliecības derīguma termiņu uz pieciem gadiem un atjaunošanu tikai pēc eksāmenu nolikšanas. Pašreiz tas tiek regulēts ar soda punktu sistēmu, bet, ja situācija neuzlabojas, tad, iespējams, būs jādomā drastiskākas metodes.
Satiksmes noteikumi ir visiem kopīgi, nevis katrs brauc pēc savējiem – šajā jomā strīdiem nevajadzētu būt.
Stāstā par apdzīšanu ir jāpiebilst, ka Satiksmes noteikumi ir veidoti pēc principa, ka apdzīšanas manevru veicošajam (ja tas tiek darīts atļautā vietā un laikā) ir priekšroka. Tas ir darīts tāpēc, ka apdzīšanas manevrs ir viens no bīstamākajiem manevriem un ir saistīts ar palielinātu ātrumu (ne jau vienmēr ar pārsniegtu atļauto kustības ātrumu – klipos redzamais apvidnieks, starp citu, brauc ar kustības ātrumu 70km/h, traktors un kravinieks – 40km/h), ar braukšanu pa pretējo kustības joslu. No drošības viedokļa ir jādara viss, lai apdzenošais pēc iespējas ātrāk atgrieztos savā kustības joslā. Apdzīšanas manevrs ir normāla darbība satiksmē, tas nav nekas nosodāms. Tas, protams, nekādā mērā neatbrīvo apdzīšanas manevru veicošo no pienākumā pārliecināties par satiksmes drošību.
Spoguļi ir izvirzītākā transporta līdzekļa daļa, tāpēc tam, kurš gatavojas veikt manevru – griezties pa kreisi, uzsākt apdzīšanu utt., ir vieglāk pamanīt transporta līdzekli, kas jau atrodas apdzīšanas manevra izpildes laikā. Protams, ja viņš skatās spoguļos.
Noteikumi un „laba prakse”
Atis Jansons, „Latvijas Avīze”
Pirms gadiem pieciem, kad biju jau kādu miljonu km diezgan veiksmīgi nobraucis un šo to citiem mācīt sācis, manas zināšanas satiksmes noteikumos bija Oskara pieminētā Latvijas vidusmēra līmenī. Tad nāca izaicinājums – kāds no „Auto akadēmijas” dižklientiem (ap 400 skolnieku ik gadu, jau trešo ziemu pēc kārtas) pieprasīja mācību programmā iekļaut CSN zināšanu pārbaudi un atsvaidzināšanu. Saukt palīgā speciālistus? Kauns – paši dumji, vai? Un skopums arī – šiem taču būs jāatdod honorāru, ko varētu pievākt pats...
Pamēģināju CSDD virtuālo eksāmenu. 14 kļūdas ... Sāku mācīties. Divu mēnešu laikā sasniedzu kvalifikācijai nepieciešamo līmeni. Un secināju – ja šādi vienas dienas nodarbībā testēšu skolniekus, rezultāts būs nulle. Sagatavoju „ekspresbiļetes” – 15 tiešām būtiski jautājumi. Miniet, kāds bija pirmās ziemas vidējais rezultāts! Septiņas kļūdas. Labākais kursants (kā vēlāk atklājām – bijušais ceļu policijas darbinieks) kļūdījās divreiz.
Divu atbilžu analīzes stundu laikā es centos ļaudis vest pie apskaidrības vismaz šādā, limitētā zonā. Cerēju – izdodas. Tad pēc saspringtās dienas pie manis pienāca pasūtītāja pārstāvis un teica – forši jau tu skaidro. Bet manējiem tas ir par daudz un par gudru. Vajag vienkāršāk un skarbāk. Dari tā! Nedari šitā! Punkts.
Toreiz gandrīz apvainojos. Tagad, pēc gadiem, saprotu – laikam jau pulkvedim bija taisnība. Mūsu noteikumi tiešām ir baigi gari un sarežģīti. Oskara cerība, ka tos VISI SATIKSMES DALĪBNIEKI reizi gadā izlasīs un iegaumēs – utopija. Nelasīs. Kaut vai tāpēc, ka grāmatiņa pārāk dārga...
Un drošību tās pārzināšana un ievērošana negarantē. Pārāk sapinušies ir Latvijas noteikumu džungļi. Pazūd tajos būtiskais. Avārijas 5. versijas to apliecina.
Mūsu noteikumos teikts:
123. Aizliegts apdzīt šādās vietās:
123.1. regulējamos krustojumos;
123.2. neregulējamos krustojumos, izņemot gadījumus, kad apdzen uz galvenā ceļa attiecībā pret šķērsojamo ceļu;...
Eiropas valstu satiksmes noteikumus salīdzinošā tabulā (avots – EK) atrodams, ka nekādas atrunas par šāda manevra atļautību krustojumos nav Vācijā, Anglijā, Austrijā, Dānijā, Spānijā... Nedrīkst un viss. Pretējā gadījumā „atļauts” var tikt uztverts kā rekomendācija.
Esmu vairākkārt mēģinājis („Stūres klubā”, „Latvijas Avīzē”) vērsties pie amatpersonām, rosināt 123.2. apakšpunkta piebildi vienkārši svītrot. Bez panākumiem. Ilūzijas vairs neloloju. Pārāk smags ir mūsu birokrātiskais aparāts. Turklāt šajā gadījumā iebildes saņemu arī no citas puses – Ivars Caune, piemēram, skeptisks: kam vajadzīgs vēl viens aizliegums, vēl viena formālu sodu piemērošanas vietu grupa.
Un, zaudējis ticību noteikumu skaidrībai un visspēcībai, es pieņemu sev (un aicinu citus sekot) LABAS PRAKSES LIKUMU.
Krustojumā neapdzen! Nekad. Nekādā. Sevišķi bīstams šis manevrs ir situācijās, kad apdzenamo ātrums neliels. Ja redzi traktoru, esi trīskārt piesardzīgs, jo tam pat krustojumu nevajag, un spoguļi dubļaini vai to vispār nav. „Kokmašīnas”... Tie veči spoguļos skatās tikai tad, ja (reizi divās nedēļās) sievas piespiež viņus bārdu nokasīt, varbūt arī šoreiz paskatījās, bet tu tad vēl biji tālu un maziņš...
Šādi zem baļķiem ir pabraucis gan pazīstams dziedātājs (izdzīvoja un dzied joprojām), gan cilvēkiem pilns satiksmes autobuss. Abos gadījumos formāli vainīgi bija baļķvedēju šoferi. Ko cietušajiem dod „formāli vainīgs”?
Ātro apdzīt it kā ir drošāk – tas fiziski nav spējīgs mainīt trajektoriju un griezties tev priekšā. Taču – ieskaties bildītē! Šis baļķinieks bija ātrs. Bet milzīgs, un aizsedza skatu tam steidzīgajam labās puses sānceļā. Man arī. Kā toreiz trāpīju starp viņiem, prasiet Fortunai...
Kāda velna pēc šis tik bīstams manevrs noteikumos atļauts – goda vārds, nesaprotu... Baigi visiem jāsteidzas, vai?
Ļoti pat sadalu Jansona viedokli.
Ar pilnu muti taisnības iet bojā... Kam tas vajadzīgs?
Pat ja piekrīt Jansonam un tev par nelietderību, tomēr konkrētajā strīdā par to, kurš juridiski ir vainīgs negadījumā, taisnība izrādījās man - tiesu eksperts apstiprināja. Turklāt uzsverot arī nepieciešamību traktora vadītājam skatīties spogulī, pirms no galvenā ceļa rauj pa kreisi. Citādi, pārfrāzējot tevi, "Ar pilnu muti pārliecības sēdēt cietumā... Kam tas vajadzīgs?"
Nu, ja turpini uzskatīt, ka manevra uzsākšanas secība tiek noslaucīta pagultē ar to, ka kæds ņeķerpila rupji pārkāpj nogriezties gribošā tiesības un mannevru, mēs tālu nekur netiksim.
Tikai nesaprotu kā eksperts nav pamanījis, ka pirms apdzīšanas manevra uzsākšanas traktorists jau signalizēja par vēlmi griezties. Es esmu no tiem, ka pat ja dikti skrienu, tomēr respektēju citu satiksmes dalībnieku vēlmi nogriezties pa kreisi. Pazaudētās 20 sekundes ir nekas salīdzinot ar iespējami cietušo veselību, pakāsto laiku, iztērēto piķi...
Atcerieties kā vējš skrien, kā miets atduras.
Un jā lasījāt citās ES valstīs bez ierunām vainīgs ir apdzinējs, jo krustojumos apdzīt nedrīkst! Ks ir tikai un vienīgi pareizi!
Un jā, ja izgriež AJ pieminēts auto no baļķvedēja aizsega - kurš vainīgs?
Mnuprāt, pirmie vainīgi stulbi noteikumi.
Vai esi gatavs visus krustojumus atbilstoši apzīmēt, lai varētu šo atrunu no noteikumiem svītrot?
Un gribi teikt, ka uz šosejas nav pirms krustojumiem zīmes - krustojums ar mazāksvarīgu ceļu?
Un atkal nesaprotu stulbumu - šāda norma palīdz samazināt stulbu un strīdīgu avāriju - tātad traumu un bojāgājušo skaitu. Ks jums ir pret to? Varbūt gribat pretējo - ieviest obligātu prasību krustojumos apdzīt?
Vienkārši apbrīnoju cilvéku vēlmi protestēt vai iebilst pret noteikumiem, pat neiedziļinoties noteikumu būtībā...
Jā, ir ļoti daudz krustojumu, kas nav atbilstoši apzīmēti. Papildus - liela daļa no tiem nav pat manāma, tikai vietējie zin, kur var nogriezties. LVCeļi par šo jautājumu ļoti cīnās, neļaujot nevienam un nekur vairs ierīkot jaunus pieslēgumus maģistrālajiem ceļiem, tomēr vēsturiski Latvijas ceļu tīkls ir tāds, kāds tas ir - neapzīmēti krustojumi ir sastopami, iespējams, biežāk nekā apzīmēti. Pasaki godīgi - kādas iespējas zināt par šeit redzamo krustojumu (četrvirzienu) ir iedomātam vieglajam, kas gatavojas apdzīt bildē redzamo kravas auto? goo.gl/maps/zE2mt
P.S. Negribot sanāca pavisam ideāls piemērs - aiz kravas auto patiešām IR vieglais auto, kas nav redzams no krustojuma, kurā Googlemobīlis var būt iedomāta traktora vietā.
Man gan tas ceļš izskatās vēl nenodots ekspluatācijā, svaigas nomales bez stabiņiem uz ceļa nav cha utt
Ja netici, vari pats aizbraukt apskatīties, ka arī pēc nodošanas ekspluatācijā šis krustojums nav apzīmēts. Savukārt nākamie krustojumi uz abām pusēm no šī ir apzīmēti arī Googles bildēs - t.i. remonta laikā.
Ok ir ideja apdzīt krustojumos drīkst, bet avārijas gadījumā 100% vaina apdzinējam. Jo tas neļaus dažuprāt poličiem slaukt "nabaga godīgos šoferīšus", toties liks 5x padomāt par manevra drošību...
100% vaina par to, ka savlaicīgi nepamanīja, piemēram, šo krustojumu? goo.gl/maps/Gt4eG
Nevis vaina par nepamanītu krustojumu, bet vaina par avāriju!
Tikai tāpēc ka kāds uzsāk bīstamāko manevru satiksmē - apdzīšanu, nepārliecinoties par manevra drošību, nevis par to, ka nepamana krustojumu. Ja kārtīgi novērtē apdzīšanas manevru, tad taču avārijai nevajadzētu būt... Vai ne? ;)