Kam interesē: aprīļa beigās būs satiksmes izmaiņas Hanzas x P.Brieža krustojumā.

Paredzēts, ka turpmāk pa Hanzas ielu virzienā no Skanstes līdz Eksporta ielai būs DIVAS braukšanas joslas, bet pretējā virzienā- VIENA.

Hanzas ielai virzienā uz Skanstes ielu gan tiks saglabāts kreisais pagrieziens uz Rūpniecības ielu, savukārt kreisais no Hanzas uz P.Brieža tiks liegts.

Kreisie pagriezieni no P. Brieža uz Hanzas paliks.

Slēgto pagriezienu smagajam transportam noteiks apbraukt taisni pa Eksporta un Lugažu ielām. Savukārt pārējiem pa Eksporta- Elizabetes -P. Brieža.

Izmaiņas saistītas ar 24.autobusa maršrutu, kurš turpmāk abos virzienos braucot uz/no Mangaļsalas kursēs pa P. Brieža - Hanzas - Skanstes - Duntes ielām.

Tikai autobusam būs atļauts veikt kreiso pagriezienu no Hanzas uz P. Brieža ielu.

Vienam no RD deputātiem.

Repše likvidēja Autoceļu fondu. Jo kam pieder lidaparāti, ceļus jau nevajag.

Trambūzis Muitas x Citadeles krustā:

forum.myriga.info/...

Ēee, nuuu, kā lai to maigāk pasaka. Kopš nesena laika stabi tiek likti izmantojot mikropāļu tehnoloģiju. Speciāli tam daži visai pietuvināti ļaudis izveidoja līdzīga nosaukuma uzņēmumu. Internetā var atrast. Kā zināms, visāda veida stabi pilsētā ir pietiekami daudz. Kuri nebūt nav jāmaina. Kaut kā tā. Nu, saproti pats. Darbiņu vajag. Jo vairāk, jo labāk

Nu tā varētu būt. Viens stabs ap 8000 Lašu.

Kādam tas ir izdevīgi

Tehniski praktiski nekas. Redzi, sliežu remonts uz Juglu ir viens prodžekts. Trolejbusu līnijas 'sakārtošana" pa Brīvībeni - jau cits.

Agrāk visu elektrotansportu kūrēja TTP, paši remontēja, paši būvēja. Tagad tiek noslēgti līgumi ar attiecīgiem būvniekiem. Ar izrietošām sekām.

Vakardienas sniedziņš Ukrainā:

transphoto.ru/...

transphoto.ru/...

transphoto.ru/...

transphoto.ru/...

transphoto.ru/...

transphoto.ru/...

Pēc vietējo stāstiem pirmkārt lielākās problēmas radās lielgabarīta transportam: fūrēm, busiem, trolejiem. Tie arī nobloķēja satiksmi.

Satiksme esot apstājusies visā Kijevā. Liela daļa tā arī palikuši nakšņot savos autiņos... Pagaidām sniegu neviens netīrot.

transphoto.ru/...

Bet kā redzams, daži vieglie tomēr brauc.

Tie visi ir salikti šī remonta ietvaros... Izskatās un ir, protams venēriski.

Vecie stabi vispār bija gar Sporta Akadēmijas malu, daļa atsaišu stiprinājās ēkas sienās.

Grūti pateikt. Rīgā rinķi tika izbūvēti 1946-48 gados. Tam bija objektīvs iemesls - atkrita sarežģītā un pinķerīgā piekabvagonu pārkabināšanas - manevrēšanas operācija motorvagonam pēcpusē.

Tas lielākoties saistīts ar brīvu zemju platību neesamību apgriešanās cilpai. Arī maršrutus var veidot brīvāk. Pēc situācijas var "apgriezt" vagonu kaut kaut Gaisa tilta vidū, ierīkojot pārejas ceļu. Arī Iekāpšanu/izkāpšanu no saliņas ielas vidū starp sliedēm pa kreisā borta durvīm.

Tāda pults ir arī vecajām Tatrām Rīgā tām gan tā netiek izmantota.

Lielākoties neiespējami dēļ ierobežotās teritorijas. Nav arī īpaša vajadzība.

Strupceļš ir visur, izņemot Mīlgrāvi un Bišumuižu.

Viņiem pēc katra reisa ir 5min. stāvēšanas laiks. Pusdienām-vakariņām - 20min.

Kas maksās par to pusstundu? Citur ir pusstunda un vairāk, bet neapmaksāta. Nosnausties var pēc darba- mājās.

Aplī būs 2 sliežu ceļi. Un lielāks rādiuss.

Viss atkarīgs, cik maršrutu apgriežas galapunktā. Ja 1-2, tad pietiek kā ir pie mums.

Šodien Jāzepi

Runājot par tiem.

Pats pirmais Rīgas elektriskā tramvaja vadītājs bija Jāzeps Tumovičs. Ir saglabājies 1953. gada onkas foto:

forum.myriga.info/...

Cilvēks, kurš 1901.gadā Rīgā atklāja satiksmi ar jaunu transporta veidu un veica pirmo tramvaja reisu ar pasažieriem pa Brīvības ielu, no Gaisa tilta līdz Laimas pulkstenim.

To gan nezinu. Iespējams, pats LDZ novācis. Kam tagad tos vairs vajag. Cik zinu, brauktspējīga Steam engine viņiem ir tikai viena.

O, Sloka atceros, 80 gados, savos tīņa gados ar bāni arī braukāju līdz tai, bet pēc tam bija dilemma- iet uz tur pat aiz stacijas esošo 2.maršruta busu, kurā pretstatā citiem Jūrmalas busiem, kuros biļete bija jākompostrē, iekāpšana notika tikai pa priekšējām durvīm, dodot biļeti šoferim rokā, kurš to aši uz kāda āķa uzplēsa un bija iespēja izbraukt ar LAZu, kādu Rīgā nebija. Vai arī, ja atbraukušo bija daudz, brist pāri sliedēm uz Slokas auteni, pa ceļam vēl iebrienot Slokas unītī pēc saldējuma un tad ar 4. vai 6.maršruta Ikarusu braukt līdz grôsfāterim Kauguros. Ikarusu toreiz arī Rīgā bija pa pilnam, bet Jūrmalā tie bija svaigāki un toreiz likās arī nedaudz savādāki Nja, atmiņas.

Kā- vai tad tu nezināji, ka Īrijas sēņu lasītāji sapņo, cik forši būtu braukt ar bāni uz Ērgļiem lasīt sēnes?

(c) reklāmu apmaksā partiju apvienība Vienotība.

Es ar neatbalstu tur nekādu rāvējslēdzēja principu. Joslas ir sadalītas, strīpas ir savilktas, zīmes ir saliktas.

Rāvējslēdzēja principu var izmantot tur, kur notiek kādi remonta darbi, kad iepriekš nav paredzams, ka josla beigsies. Visur citur arī nelaižu. Nafig. No tā jau tie sastrēgumi arī veidojas. Pārāk daudz tādu laipno. Izbrauc ielā un tad visus laiž pa priekšu. Ja daudz laika- stāvi malā.

Mazliet iz vēstures:

Pirmo reizi Sieviešu dienu sāka svinēt ASV - 1909. gadā Amerikas sociālistiskā partija izsludināja februāra pēdējo svētdienu par Nacionālo sieviešu dienu. To svinēja līdz 1913. gadam.

1910. gada 27. augustā Kopenhāgenā notiekošajā Starptautiskajā sociālistiskajā sieviešu konferencē (Otrās internacionāles VIII kongresa ietvaros) vācu sociāliste Klāra Cetkina ierosināja sākt svinēt starptautisku sieviešu solidaritātes dienu. Viņu atbalstīja Vācijas sociāldemokrātu partijas Centrālās komitejas locekle Helēna Grinberga, apstiprinot 19. martu kā šādas dienas svinamo datumu. Jau nākamajā 1911. gadā 19. martu kā starptautisko sieviešu solidaritātes dienu visai plaši svinēja sociāldemokrāti un tiem simpatizējošie Vācijas impērijā, Austroungārijas impērijā, Dānijas karalistē, Šveicē.

1913. gadā starptautisko sieviešu solidaritātes dienu Vācijā svinēja 12. martā, Austroungārijas zemēs, Šveicē, Nīderlandē - 9. martā, Krievijas impērijā un Francijā - 2. martā.

1914. gadā lielākajā daļā Eiropas valstu šo dienu sāka svinēt 8. martā.

1921. gadā Padomju Krievijā II Komunistiskajā sieviešu konferencē nolēma atzīmēt starptautisko sieviešu solidaritātes dienu 8. martā, pieminot 1917. gada 8. martā Pēterburgā notikušo sieviešu streiku, kas aizsāka Februāra revolūciju.

1966. gada 8. maija ar PSRS Augstākās padomes prezidija lēmumu Starptautisko sieviešu dienu izsludināja par valsts svētkiem un brīvdienu.

1975. gadā ANO saistībā ar Starptautisko sieviešu gadu 8. martā sāka svinēt Starptautisko sieviešu dienu. 1977. gadā ANO Ģenerālā Assambleja ar rezolūciju № A/RES/32/142 ieteica dalībvalstīm katru gadu (datumu izvēloties atbilstoši vietējai kultūrai un paražām), svinēt Cīņas par sieviešu tiesībām un Apvienoto Nāciju organizācijas starptautiskā miera dienu, ko ANO piesaistīja 8. martam.

Šobrīd oficiāli valsts svētki šī diena ir: Gruzijā, Albānijā, Armēnijā, Azerbaidžānā, Baltkrievijā, Bosnijā un Hercegovinā, Bulgārijā, Kamerūnā, Ķīnā, Kubā, Itālijā, Kazahstānā, Kirgizstānā, Maķedonijā, Moldovā, Mongolijā, Melnkalnē, Krievijā, Serbijā, Tadžikistānā, Ukrainā, Uzbekistānā (sasaistot to ar Mātes dienu) un Vjetnamā.

Itālijā šī dienā vīrieši dāvina sievietēm dzeltenas mimozas. Daudzās valstīs, tādās kā Bosnija un Hercegovina, Brazīlija, Bulgārija, Horvātija, Igaunija, Lietuva, Polija, Maķedonija, Moldova, Montenegro, Rumānija, Krievija, Serbija, Slovākija, Slovēnija pieņemts dāvināt sievietēm puķes. Sievietes bieži saņem dāvanas arī no kolēģiem. Skolās šajā dienā dāvinā puķes un dāvanas skolotājām.

Līdz 2008. gadam Latvijā Starptautisko sieviešu diena oficiāli nesvinēja ideoloģisku apsvērumu dēļ, saistot to tikai un vienīgi ar PSRS okupācijas mantojumu, tomēr kopš 2008. gada tā oficiāli atzīta par atzīmējamu dienu, taču ne brīvdienu. Tradicionāli 8. martā sievietes tiek sveiktas ar ziediem un laba vēlējumiem.

Tā kā nevar teikt, ka tie ir padomijas svētki.

Pagaidām ir bijis plāns norakt uzbērumu tikai gar Auteni. Tur gan cipari bija Zelta tilta vērtībā, tā kā šaubos vai kāds to prodžektu tagad kustinās. Bet citur... es piem. neredzu citas vietas, kur tas uzbērums un nogāzes baigi kādam traucētu. Ap Satekles ielu tāpat blakusteritorijas stāv tukšas, pamestas un nevienam nevajadzīgas. Kam vēl dzīt rievsienu, rakt nost un veidot vēl tukšus laukumus??

Izbraucam no Francijas:

transphoto.ru/...

šķērsojot neredzamu robežu: bildē pa labi metāla stabi un mežiņš Francija, koka stabs - jau Šveice.

transphoto.ru/...

posms Leymen — Flüh. Starpvalstu līnijā Basele — Rodersdorfa.

transphoto.ru/...

Nu 9. kursē vairs tikai pīķa stundās. Tā arī ir- paredzēts Aldarim, Mantesam un kas tur vēl tajā rajonā un pa ceļam ir. Maršruts kursē kopš 1966.gada. A kas i?

Dīvaini, bet neesmu neko par tādu pasākumu dzirdējis

Kaut gan nav jau brīnums, ikviens var izteikt savas domas un vīzijas un tādu gaisa piļu autoru ir ļoti daudz. Pēdējais ko lasīju pats savām acīm bija kāda cilvēciņa ideja par tramvaju Jelgavā uz ko Rāviņš atbildēja, ka maršrutnieki pagaidām ārpus konkurences

...un pāris ļimakiem ķīnīzeru imigrantu. Savādāk, kas tad ar to džimbu uz Jurmaļinu brauks? Jaunā Viļņa apmeklētāji toč nē

Neesmu īpaši sekojis visam tur notiekošajam līdzi, bet diezin vai nu ir tā izkonkurējis. Visdrīzāk kaut kur kādā Zasrātovā vilciens ir nosprādzis dabīgā nāvē, bet tramvajs vēl kustās. Tas arī viss.

Lūk, pag. gada rudenī slēdza nesen no jauna atklāto tramvaja līniju Buenosairesā, jo vietējiem indusiem tā napig nebija vajadzīga. Tas no pretējās nometnes stāstiņiem.

1912-1915, šaursliežu, 1m platumā, elektriskais, ap 1930-1935 ar petroleju darbināms sliežu autobuss.

Cilvēks, kam tā lieta patīk un interesē, daudzus gadus ir pavadījis visādos arhīvos un nav guvis nekādu rakstisku apliecinājumu tam. Kā arī tam , ka jebkur citur Latvijas teritorijā būtu bijis plānots ierīkot trolejbusu satiksmi.

Parastie, elektriskajam ielu apgaismojumam. Arī attālums starp tiem liek secināt, ka tie nav bijuši paredzēti trolejbusam.

Cilvēkiem patīk saskatīt to, kā nav un safantazēt visādus brīnumus.

Kas tas ir par investoru?

Maksimums ir Dārziņi uz kurieni plānots stiept 7/9. Bet jautājums ir, kad tas būs...

Teorētiski 15.maijs.

Praktiski- gan jau, ka satiksmi palaidīs uz Vēlēšanu laiku

Šķiet, ka gadus 5 nekas vairs nav atlicis.

Runājot par perspektīvu, tad tas posms tika izveidots tīri militāristu vajadzībām.

Sākumā 1944. gadā Vācu armija uzbūvēja posmu Alsunga-Ventspils, pēc tam krievu militāristi to pārlika uz krievu platumu.

Cik zinu, padlaikā tur starp Liepāju un Ventspili kursēja 2 vilcieni, pēcāk 1 vilciens.

1.brīvvalsts laikos tiešā dzelzceļa starp Liepāju un Ventspili nemaz nebija.

600mm un 750mm šaursliežu bānīši dažādos laikos ir kursējuši NO Liepājas uz Pāvilostu, Ziemupi, Aizputi, Saldu, pēc tam caur Alsungu līdz Kuldīgai.

Savukārt NO Ventspils visi mazbānīši kursēja uz Kolkas un Stendes pusi.

Vēlreiz lūdzu! Par ko ir runa?