Lasītāju pieredze par saviem auto

Patiesībā esmu zvērināts un pārliecināts vācu autobūves un citu inženiertehnisko risinājumu cienītājs. Tomēr nolēmu piekrāpt savu iemīļoto automarku "Audi" ar kaut ko izteikti eksotisku – “Subaru”.

Šogad, maija beigās nolēmu, ka man vajadzīgs universālis, turklāt obligāts nosacījums - tam jābūt ar pilnpiedziņu. Tā ka mans kaujas zirgs bija Audi A4, tad, saprotams, ka sāku lūkoties pēc Audi A4 Avant Quattro, vēlams ar 1.8T sirsniņu. Izmeklējos krustu šķērsu, tā arī neko prātīgu neatradu - vismaz uz to brīdi neko neatradu. : ) Tad nospriedu, ka sen slepus esmu metis aci uz Subaru. Domāts, darīts - tika noprovēts pulciņš ar Imprezām un Outbackiem. Impreza man neiepatikās uzreiz. Un ne jau tāpēc, ka slikts braucamais, bet tāpēc, ka tas ir tipisks rallija "gāžamais" dampis. Tātad atlika Outback. Tas likās mazliet ietilpīgāks, nopietnāks, respektablāks un ērtāks.
Izvēle krita uz 1999. gada Outback (tas kurš ar tiem lielajiem izvalbītajiem lukturiem) ar 2.5 l motorīti.
Pirmās dienas es biju totālā izmisumā - salīdzinot ar Audi A4, Subaru Outback likās kā kaut kas stipri šaušalīgs, grabulīgs, rijīgs un svešs. Vienīgais kas man patika uzreiz - bija auto teicamā dinamika, stabilitāte un spēja perfekti turēt manis izvēlēto trajektoriju. Tāpēc es nolēmu, ka tik ātri nepadošos. Salona graboņu izdevās novērst, vismaz lielāko tiesu graboņas, aiz plastmasas paneļiem rūpīgi saštopējot porolona strēmelītes. Nākošais, kas mani satrauca bija nemitīgi mirkšķinošā "Check engine" lampiņa panelī, mežonīgais degvielas patēriņš (vidēji ap 16 - 17 l/100km) un nežēlīgā eļļas smirdoņa salonā. Aizbraucis uz diagnostiku, atklājās, ka nosprādzis detonācijas devējs, turklāt arī lāgā ciet neturas termostats, plus ir deformējusies motora galvas blīve, kuras dēļ arī motoreļļa tecēja uz izpūtēja bikses un smirdēja.
Labi, ka Audi vēl nebiju pārdevis, tāpēc sameklēju Subaru motorus pārzinošu meistaru, kurš par sakarīgām cenām apņēmās mana subarika sirsniņu sakārtot. Joprojām esmu viņam pateicīgs par godam padarīto darbu.
JAC un Šimkusu kantoris tika atmests uzreiz, jo tur savu auto nevestu remontēt pat Bils Geitss - viņam gluži vienkārši nepietiktu naudas! ;)
Pēc apmēram divu nedēļu pacietīgas cīņas, mans Outback atkal bija "uz strīpas".
Tikai tad es pamazām sāku saprast kas īsti ir leģendārais Subaru AWD un 2.5 l motors. Degvielas patēriņš ir vairāk mazāk normāls - pa pilsētu ~13 - 14 l/100km, pa trasi ~10 - 12 l/100km. Iespējams, ka man ir drusku pasmaga kāja. Teikšu kā ir – kopš 1989. gada, neviena no manā īpašumā vai lietošanā
bijušās mašīnas nekad nav izcēlušās ar mazu degvielas patēriņu. Ā, bija gan – tas bija 1991. gada Audi 80 ar monošprici. Tam patēriņš bija ~9 l/100 km pa pilsētu un ~5.4 – 6 l/100km pa šoseju.

Tagad sākšu uzskaitīt kas patīk un kas nepatīk:

Tā esmu "vāciešu" cienītājs, tad esmu visai piekasīgs, neņemiet lūdzu pie sirds. ;) Ticu, ka daudzi manos mīnusiņos nesaskatīs pilnīgi nekādas problēmas

NEpatīk:

* Plastmasas paneļu riebīgā graboņa - pako cik gribi, vienalga brīdi pa brīdim kaut kur kāds klejojošs “grabulis” pamostas. Es jau esmu mazliet adaptējies, vismaz izliekos, ka esmu…;

* diezgan vāja salona ventilācija - vismaz manam eksemplāram, bez klimatkontroles. Manam ir tikai kondicionieris;

* pavāja salona skaņas izolācija - dīvaini, bet salonā ir diezgan paskaļi, mīcoties pa pilsētu. Pa trasi brauciens sagādā diezgan patīkamas izjūtas;

* ne pārāk ērta vadītāja darba vieta. Vismaz MAN tā liekas;

* standartā nav tonējuma priekšējā stikla augšdaļā - saulainās dienās mēdz diezgan krietni žilbt acis;

* ĻOTI dārgas detaļas un remonti vispār. Turklāt bieži vajadzīgā detaļa jāgaida krietnu laiku. Atkal - salīdzinājumā ar Audi/VW. Tas gan ir visai dīvaini, jo dažāda gadagājuma un modeļu Subaru satiksmes plūsmā pazib samērā bieži;

* Subaru nav muļķu drošs. Tas nozīmē, ka diezgan regulāri ir jāiegriežas servisā pārbaudīt auto veselības stāvokli. Man, kā vācu tehnikas izlutinātam “fruktam”, tas liekas nedaudz nogurdinoši, tomēr arī pie tā var pierast – vismaz man tā sāk likties;

* salīdzinājumā ar Audi - vēl joprojām neesmu pieradis pie virzienu un logu tīrītāju slēdžiem, tiem kas pie stūres. Man tie liekas nedaudz "ačgārni" un neloģiski;

* ļoti nepārdomātā vietā novietoti sēdekļu apsildes slēdži, reizēm, enerģiskāk paknosoties, gadās to ieslēgt;

* diezgan gausa automātiskās transmisijas darbība, tomēr pie tā var pierast visai ātri un tad tas vairs nemaz netraucē;

* diezgan bezgaumīgs un "neorganisks" salona interjera noformējums - bet tas ir gaumes jautājums, tas nepatīk man un manai sievai. : )

Ar mīnusiem tas apmēram būtu viss.

Patīk:

* nu protams, ka Subaru rallija izcelsmes cienīgā gaita, dimanika un vadāmība - auto brauc pats, to nevajag pārāk bieži traucēt! Tas atsver lielāko tiesu manis pamanītos mīnusiņus.

* tā kā man ir jaunbūve, tad jau esmu pārbaudījis Outback izturību un lielisko salona ietilpību, vedot dažādus materiālus i uz jumta, i bagāžas nodalījumā. Ar Outback ir ļoti patīkami vilkt piekabi - pat piekrauta tā neatstāj lielu iespaidu uz gaitas īpašībām un dinamiku. Boksermotoram patiešām piemīt lieliska elestība. Kaut gan pa īstam tas atdzīvojas tikai ap 3500 apgr/min.

* esmu paspējis "noņemt skaidu" braucot pa tādiem ceļiem, kuriem ar Audi tuvāk par 100m nemaz nebūtu braucis. Subaru Outback piemīt patiesi lieliska pārgājība - cik nu tā var būt vieglajai automašīnai, protams. Bezceļos iekšā līst tomēr vajadzētu atturēties, jo Outback NAV tanks. : )

* Outback ir absolūti nejūtīgs pret ceļa seguma kvalitāti - tas nu gan ir taisnība. Tagad pa zemes segumu es vicoju stipri vien ātrāk, nekā tas tika darīt iepriekš, braucot ar priekšpiedziņas mašīnām. Protams, praktiski jebkurš 4x4 uzvedas līdzīgi, tomēr Subaru piekare ir tik nejūtīga pret sīkiem grubulīšiem, ka mierīgi var atļauties par vienu otru nebēdnību, pie tam lieki nesatraucoties par "savākšanos" Esmu novērojis, ka esmu paspējis adaptēties un "necepties" par nelielām sānslīdēm pat braucot diezgan žirgti (ap 100 - 120 km/h) - ar Audi priekšpiedziņas auto, līdzīgos apstākļos es diezgan nopietni iespringu.

Ar nepacietību gaidu ziemu - gribas beidzot iemēģināt Subaru AWD ziemas apstākļos. Jo pa slapjiem zemes ceļiem braukt ir kaifs pat ar vasaras riepiņām.

• Sākot lietot Subaru Outback noteikti jāatceras – OBLIGĀTI jāiemācās tā vadība. Nesagatavots braucējs var sataisīt pamatīgas ziepes, jo nemākulīgi vadītam Subaru Outback piemīt visai izteikts “smagā deguna” efekts. Patrennējoties, diezgan viegli saprast kā panākt “pālieku pagriežamību” un tad jau viss notiek. Auto lieliski vadās sānslīdēs. Un vēl - tā kā manam Outback ir automātiskā transmisija, tad ātri pa zemes ceļiem labāk braukt ar sviras stāvokli 3. pārnesumā. Tas ir drošāk, jo negadās situācija, kad pašā "cīņas karstumā" tiek aktivizēts kikdauns un kādu brīdi motora vilkme uz riteņiem netiek padota. Tas var beigties ar skaistu vāku vai kūleņošanu! Konstruktīvi AT svira ir konstruēta tā, ka to iespējams brauciena laikā paslēgāt no D uz 3 un atpakaļ. Pārslēgšanu vienmēr vajag censties izpildīt pēc "gāzes" nomešanas, tas nozīmē SAVLAICĪGI.
• Vēl viena SVARĪGA lieta, kas jātceras attīstot lielus ātrumus uz slidena ceļa – pat ar Subaru AWD transmisiju aprīkotam automobilim bremzēšanas ceļš ir tāds pats, kā jebkuram ~2 t smagam automobilim! To vajag atcerēties VIENMĒR!!!

Nevajag ticēt mītam, ka Subaru nav jākopj, vai nedod Dievs – jāremontē. Ja kāds sāk stāstīt, “Es ar savu Impreza/Outback/Forester nobraucu 3 gadus un pat motora eļļu tam nemainīju!”, tad lūdziet Dievu, lai tāds eksemplārs nenonāktu pie jums. Man tieši tāds “nenojājamais” subariks patrāpijās. Nācās diezgan daudz samaksāt par iepriekšējās saimnieces nolaidību no savas kabatas.
Ja kāds cer sagaidīt no Outback 2.5 izcilu komfortu, tad iespējams neliels “aplauziens”. Es zinu, ka ir arī Outback TOP- versijas, tomēr joprojām šaubos, ka pat tās spēj sacensties ar vācu kvalitāti un ergonomiku. Jārēķinās ar tapsējuma graboņu – ar to vienkārši jāsadzīvo.
Attiecībā uz degvielas patēriņu varu teikt tikai vienu – tas patērē degvielu praktiski tikpat daudz kā līdzīgas masas un gabarītu braucamrīks. Tā ka degvielas patēriņš kārtībā savestam Subaru Outback nav kosmisks.

Apkopojot visus manus novērojumus un iespaidus, varu secināt, ka Subaru Outback ir aktīvu dzīvesveidu cienoša braukšanas lietpratēja auto. Tā teikt – civilizēts rallija auto arī ikdienas braukšanai. Subaru Outback ir patiesi visceļu braucamais. Tas vienlīdz labi jūtas uz sausa asfalta un uz slapja zemes ceļa. Tomēr pa īstam Outback gaitas īpašības var izbaudīt tieši uz zemes ceļa - tas ir KAIFS!!! Bet par kaifu, kā mēs zinām ir jāmaksā... ;)