Lasītājs: Neguliet reibumā mašīnā! 243

16.12.2005. Šā gada 16.decembra vakarā es kopā ar draugu Juri devos izklaidēties. Mārim piederošo automašīnu BMW, novietojām stāvēšanai Pērnavas ielas malā, starp Zvaigžņu un Vārnu ielām, pretī Pērnavas ielas 30 namam.

Juris to var apliecināt. Ņemot vērā, ka izklaidējoties bija paredzēta alkohola lietošana, jau iepriekš sarunāju draugu Jāni, ka viņš aizvedīs mūs abus dzērājus mājās.
Ap plkst. 3:00 no rīta, nu jau sestdienā, 17.decembrī, jutu, ka izklaide jābeidz. Sazvanīju Jāni un sarunāju, ka viņš pēc kāda laika ieradīsies, lai vestu mani mājās. Juris nolēma turpināt izklaidēties. Mana izklaidēm paredzētā nauda bija beigusies, un, lai nebūtu jāgaida uz ielas, sarunājām, ka sagaidīšu Jāni pie Māra automašīnas, kurā arī gulēju un sildījos. Uztrūkos, kad pēkšņi kāds sāka klauvēt automašīnai pie loga. Liels bija mans pārsteigums ieraugot cilvēku policista formā. Policists stādījās priekšā, kā RGPP 1.vada kārtībnieks, policijas kaprālis R.Paegle. Man uzprasīja vadītāja apliecību un transportlīdzekļa tehnisko pasi, kurus arī uzrādīju, iedot policistam rokās. Neatdodot dokumentus, policists jautāja, vai es esot dzēris. Protams, ka esmu dzēris, es to nenoliedzu.

Tad policists lūdza mani izkāpt no automašīnas un iekāpt policijas mikroautobusā. Biju pārsteigts par šādu prasību, jo neko jau nebiju pārkāpis, bet pakļāvos un izpildīju policista prasību. Policijas mikroautobusā atradās vēl viens policists, kurš priekšā nestādījās un sēdēja pie mikroautobusa stūres. Mani uzaicinājušais policists uzsāka garu runu par to, cik briesmīgi sodi pienākās autovadītājiem, kuri vada savas automašīnas alkohola reibuma stāvoklī. Pilnībā viņam piekritu. Un tad viņš man piedāvāja, ka par 300Ls viņi mani atlaidīšot. Es biju pārsteigts: pirmkārt, es nevadīju automašīnu, un neko nebiju pārkāpis, otrkārt - tā taču ir kukuļa izspiešana. To es arī pateicu, ka neko neesmu pārkāpis, un neko es viņiem nemaksāšu. Tad viņi man sāka draudēt, ka izsaukšot ceļu policiju. Es tam piekritu, jo dzērušam atrasties automašīnā nav nekāds pārkāpums.

Ceļu policija atbrauca, bet manus paskaidrojumus, ka es neesmu braucis, vērā neņēma. Sašutis atteicos pūst alkometra trubiņā, jo uzskatīju, ka tā ir policijas patvaļa - izvilkt cilvēku no stāvošas automašīnas un paziņot viņam, ka viņš ir iereibis vadītājs.
Pret piedāvājumu braukt uz klīniku asinsanalīzes veikšanai neiebildu. Mani aizveda uz Narkoloģijas klīniku Hospitāļu ielā 55, un veica analīzes. Analīze uzrādīja alkohola saturu asinīs 2.24 promiles.

Tur pat, Hospitāļu ielā, Ceļu policijas inspektors N.Dinsbergs sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu, par to, ka es esot vadījis automašīnu BMW, Rīgā, pa Pērnavas ielu ar augstāk minēto alkohola koncentrāciju asinīs.

Tam es nepiekritu, jo nebiju automašīnu vadījis. Par to arī ierakstīju protokola sadaļā "PASKAIDROJUMS", kurā N.Dinsbergs ar savu roku jau bija ierakstījis, ka es esot saņēmis pavēsti. Man šķiet, ka šajā sadaļā tiesības rakstīt paskaidrojumus ir tikai man. Aiz saviem vārdiem "Nepiekrītu, jo automašīna stāvēja pie apmales" es parakstījos.

Nekur citur parakstījies netiku. N.Dinsbergs man mutiski izskaidroja, ka man esot pirmdien, 19.12.2005. jāierodas Rīgas Latgales priekšpilsētas rajona tiesā plkst. 11:00, par ko viņš arī norādīja protokolā. Pašu protokolu es atteicos parakstīt. N.Dinsbergs, bez manas piekrišanas, parakstījās manā vietā. Ja nemaldos, tad viņam bija rakstiski protokolā jāizskaidro, ka es esmu parakstīties atteicies, nevis jāvilto mans paraksts. Kā izrādījās vēlāk, mans paraksts tika viltots arī uz pavēstes par ierašanos Latvijas republikas Rīgas Latgales priekšpilsētas rajona tiesā, kur uz pavēstes bija norādīts 2005.gada 20.decembris, plkst.11.00. Tas arī izskaidroja, kādēļ inspektors N.Dinsbergs bija man atvēlētajā paskaidrojuma daļā ierakstījis vārdus "pavēsti saņēmu", kaut gan vienīgais dokuments, kuru es saņēmu, bija protokola kopija.

Par abiem šiem gadījumiem - kukuļa pieprasīšanu un parakstu viltošanu, zvanīju uz KNAB uzticības tālruni. Ar mani notikušo reģistrēja un ieteica visu izklāstīt pieteikumā pārsūdzībai, ko arī daru.

19.12.2006.
Pirmdien, kā man tika norādīts un ierakstīts protokolā, pulksten 11.00 ierados Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā. Par manu lietu neviens nekā nezināja teikt. Tiesas sekretāre apgalvoja, ka lietu izskatīšana notiekot pirmdienās, trešdienās un piektdienās, un lūdza man nākt trešdien, kad lieta no Ceļu policijas būšot nonākusi līdz viņiem.

21.12.2006.
Kad trešdien ierados, mana lieta jau bija izskatīta bez manas klātbūtnes 2005.gada 20.decembrī, un lēmums izsūtīts man pa pastu. Tādējādi kaut ko savai aizstāvībai teikt man bija liegta jebkāda iespēja.

Lēmumā tiesnese J.Zaškina nolēma: N atzīt par vainīgu administratīvā pārkāpuma, kas paredzēts Latvijas APK 149.punkta 15.panta ceturtajā daļā izdarīšanā un sodīt ar administratīvo arestu uz 12 (divpadsmit) diennaktīm un naudas sodu Ls 500 (Pieci simti lati) apmērā, atņemot transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz 2 (divi) gadiem.

Protams, šim lēmumam es iesniedzu pārsūdzību, jo uzskatu, ja paredzētās sankcijas ir pielīdzināmas krimināltiesiskajām sankcijām, tad vajadzētu ievērot arī atbilstošu procedūru, nevis pieļaut, ka Ceļu policists mierīgi vilto parakstus. Pie tam - vēl šodien labi atceros kārtības policista R.Paegles smīnu, kad viņš rakstīja ziņojumā Ceļu policijai, ka es esot vadījis automašīnu, braukājot no vienas ielas puses uz otru. Atceros arī savu pilnīgo bezspēcību kaut ko pasākt pret to.

Vēl dažas lietas

Māra automašīnu novietoja policijai draudzīgajā, bet vadītājiem nedraudzīgajā, maksas autostāvvietā. Lai to atgūtu, iztērēju 100 Ls. Bet ar to piedzīvojumi nebeidzās. Pēc nedēļas man zvana Māris un saka, ka esot saņēmis ziņu no CSDD par to, ka automašīnai ir uzlikts liegums iziet tehnisko apskati, kura viņam, kā reiz, ir beigusies. Kaut arī lieta ir pārsūdzēta, šo liegumu nekādi nevar apiet. Pat neskatoties uz to, ka tiesa varbūt nolems apturēt lēmuma izpildi līdz pārsūdzības izskatīšanai. Tas nozīmē, ka kādu pusotru gadu Māra auto stāvēs bez tehniskās apskates. Ja nu vienīgi - samaksāt 500Ls sodu, kuru pēc tam, ja atzīs manu nevainīgumu, varbūt izdosies no Valsts atgūt.

Tā kā, mīļie cilvēki, ja esat iereibuši, tad automašīnās neguliet. Pa ielām braukā RGPP patruļas automašīnas, un meklē tādus, kā es. Un mērķis, man šķiet, pietiekami skaidrs - ņemot vērā sodu bardzību, ir reāla iespēja izspiest kukuli, jo cilvēks ir pilnīgi viņu varā, un savā ziņojumā Ceļu policijai viņi var rakstīt, ko vien viņiem ienāk prātā. Arī atbraukušie Ceļu policijas darbinieki, mierīgi uztaisīs protokolu, visur parakstīsies jūsu vietā, un jūs jauki atstās uz ielas. Pilns serviss.

skrapcis, iAuto lasītājs