Eiropas Savienības (ES) klimata politika izveidoja dīzeļdegvielas pasažieru automašīnu industriju Eiropā, šonedēļ žurnālistiem sacīja Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Krišjānis Kariņš.
Viņš uzsvēra, ka galvenā politika Eiropā ilgstoši ir bijusi klimata politika. Attiecībā uz transportu tas ir, vai nu braukt mazāk vai braukt ar efektīvākiem dzinējiem. Ar dīzeļdegvielu par vienu vienību var nobraukt tālāk.
Pēc viņa teiktā, gan ASV, gan Japānā dīzeļdegvielas pasažieru automašīnu tirgus ir zem 1% no kopējā tirgus, savukārt Eiropā tā ir teju puse. Līdz ar to transporta sektorā oglekļa dioksīda (CO2) izmešu apmērs ir sarucis, taču par to samaksāts ar lielāku daudzumu ''elpojamu izmešu'' - slāpekļa oksīdu, kas izraisa ļoti bīstamas slimības, jo sevišķi pilsētās.
EP deputāts atzina, ka šajā jautājumā Eiropa ''iebraukusi auzās'' un tas atklājās nejauši - ASV piespieda Vācijas ''Volkswagen'' atzīt, ka uzņēmums krāpies ar izmešu rādītājiem.
Pēc Kariņa teiktā, tagad uzņēmumam nākas maksāt miljardus ASV, savukārt Eiropā ne atšķirīgā tiesiskā regulējuma dēļ.
Tāpat viņš pastāstīja, ka, atklājoties šādām problēmām, tiks mainīts kontroles mehānisms, spēkratu pārbaudes veicot ne tikai laboratorijās, bet arī uz ceļa.
"Volkswagen" pērn septembra beigās izraisīja globālu skandālu, kad uzņēmums atzina, ka pasaulē līdz pat 11 miljoniem automašīnu aprīkoti ar konkrētu dīzeļdzinēju tipu, kam uzstādīta kaitīgo izmešu falsificēšanas programmatūra. EP gala balsojums saistībā ar ''Volkswagen' lietu gaidāms nākamā gada sākumā.
