Autosports Itālijā ir bijis ļoti nozīmīgs lielāko daļu pagājušā gadsimta. Pirmajā gadsimta pusē vairumā sacensību uzvaru guva Alfa Romeo un Maserati braucēji, savukārt vēlāk līderiem pievienojās arī Ferrari.
Sacensību gars ir teju iekodēts šo ražotāju gēnos, taču salīdzinoši nesen sīvie sāncenši kļuvuši par pavisam tuviem draugiem. Pagājušā gadsimta beigās Ferrari un Maserati apvienoja spēkus un daļēji darbojās kā viens uzņēmums, uzsākot jaunu sadaļu abu uzņēmumu vēsturē.
“Itāļu auto ražotāji ir savstarpēji cieši saistīti – viņu atsevišķie stāsti un pagātne ir atšķirīga, taču šobrīd lielākā daļa pieder vienam koncernam. Tādiem uzņēmumiem kā Maserati un Ferrari ir līdzīga pieeja sacīkšu automašīnu ražošanai un to tehnoloģiju pielāgošanai arī ikdienas automašīnām. Ir pavisam likumsakarīgi, ka pēc vairāku gadu desmitu sacenšanās konkurenti ir izlēmuši izmantot abu ražotāju stiprās puses, lai kopīgi veidotu vēl labākas automašīnas,” stāsta Evelina Avina, Maserati preču zīmes vadītāja.
Filmas cienīgs stāsts
Visu lielāko Itālijas autoražotāju vēsture ir cieši savijusies, un šajā stāstā galveno lomu spēlējuši tādi vārdi, kas vairs nepastāv, piemēram, De Tomaso. Bet Ferrari un Maserati kopīgā vēsture ir unikāla pat Itālijas kontekstā.
Maserati 20. gadsimtā ieguva daudzas neatkārtojamas uzvaras, tai skaitā Formula 1 čempionu titulus, taču tam sekoja traģiskais negadījums Mille Miglia sacensībās 1957. gadā, pēc kura uzņēmums pārstāja darboties autosporta jomā un koncentrējās uz ikdienas automašīnu ražošanu. Taču sacensības, protams, pilnībā nepazuda no ražotāja ikdienas – Maserati automašīnas aizvien izmantoja autosportā, taču galvenokārt privātajās komandās, kamēr ražotāja spējīgie inženieri turpināja rūpēties par auto attīstību. Tieši tas bija gads, kad parādījās izcilākās Maserati automašīnas, kas tagad maksā simtiem tūkstošus vai pat miljonus eiro, piemēram, 3500 GT, 5000 GT, Mistral, pirmās paaudzes Quattroporte un Ghibli.
Tajā pat laikā Ferrari ieguva aizvien lielāku popularitāti – Enzo Ferrari, uzņēmuma dibinātājs, vērsa galveno uzņēmuma uzmanību uz autosportu, un tas vēlāk atmaksājās, ļaujot iegūt desmitiem uzvaru Formula 1 un citās sacensībās un čempionātos.
20. gs. 70. gados daļa Ferrari un Maserati akciju tika pārdotas, un dažus gadus vēlāk norisinājās degvielas krīze, kas visā pasaulē samazināja pieprasījumu pēc sporta mašīnām par vairākiem desmitiem procentu, un tas abus ražotājus spēcīgi ietekmēja. Tā rezultātā Maserati nokļuva cita sporta mašīnu ražotāja De Tomaso kontrolē.
Pēc vairāku veiksmīgu modeļu, piemēram, Biturbo, parādīšanās, Maserati atkal nokļuva pārmaiņu posmā – tam mainījās galvenie akcionāri. 1993. gadā par vairākuma Maserati akciju īpašnieku kļuva koncerns, kam piederēja arī Ferrari un kas šodien zināms kā FCA. Tikai dažus gadus vēlāk, 1999. gadā, Ferrari tika nodota pilna Maserati pārvaldība.
Sports un greznība – divi vienā
Šīs savienības dalībnieki lieliski papildināja viens otru. Jau no pirmsākumiem Maserati bija pazīstams kā sportisku un vienlaikus greznu un ekskluzīvu auto ražotājs. Savukārt Ferrari bija slavens ar pasaulē labākajām sporta automašīnām, jaudīgākajiem dzinējiem un automašīnu piekares saderību.
Bet kā uzbūvēt ideālo automašīnu? Atbilde ir vienkārša - ļaujot Maserati veidot automašīnas virsbūvi un interjeru, bet Ferrari ļaut parūpēties par dzinēju. Tā ticis darīts ar visām Maserati automašīnām kopš 2002. gada, un šīs sadarbības pirmie rezultāti bija Coupé un Spyder modeļi ar atmosfēriskiem 4.2 litru darba tilpuma dzinējiem. Tāds pats dzinējs jau drīz tika izmantots arī Quattroporte modelī, bet abu ražotāju kopdarbi, kas atstājuši lielāko iespaidu uz pasauli un būvēti uz tās pašas platformas, ir Ferrari Enzo un Maserati MC12 modeļi.
Tieši MC12 bija automašīna, kas iezīmēja Maserati atgriešanos pie autosporta un nesa ražotājam vairākas diezgan iespaidīgas uzvaras, tai skaitā četrus FIA GT braucēju čempiona titulus un piecu komandu uzvaras no 2005. līdz 2009. gadam. MC12 bieži vien pielīdzināja Enzo, un savu izcilību tas pierādīja leģendārajā Nirburgringas Nordšlaifes trasē – MC12 sasniedza apļa laiku 7:24.29 jau vienā aplī, pieveicot trasi par 1 sekundi ātrāk nekā radniecīgais Enzo.
Abu leģendāro automašīnu ražotāju sadarbība ar to nebeidzās – atmosfēriskie 4,7 litru Ferrari dzinēji tika izmantoti arī Maserati GranCabrio un GranTurismo modeļos. Vēlāk jaunās paaudzes Quattroporte, Ghibli un Levante modeļi tika aprīkoti ar Ferrari veidotajiem 3 un 3,8 litru divu turbokompresoru benzīna dzinējiem. No tiem pats jaudīgākais ir izmantots Quattroporte GTS modelī, sasniedzot 390 kW (530 ZS) jaudu, tāpēc luksus klases sedans spēj attīstīt 100 km/h ātrumu tikai 4,7 sekundēs.
Šo divu zīmolu apvienība veidoja ne tikai augstas kvalitātes automašīnas, bet Maserati cena premium segmentā bija arī ļoti konkurētspējīga. Piemēram, ekskluzīvs Levante apvidus auto maksā no 77 000 eiro un luksus klases Ghibli sedans no 72 000 eiro.
Maserati jau ir paziņojuši par plānu tuvākajā desmitgadē paplašināt modeļu klāstu un attīstīt jaunus dzinējus, lai līdzās jaudīgajiem Ferrari dzinējiem attīstītu arī augstas efektivitātes hibrīda spēkstacijas.
