Kopš tā pirmsākumiem vairāk nekā simts gadu atpakaļ, Maserati ir bijis pazīstams kā inovatīvs uzņēmums. Tā pieci dibinātāji, brāļi Maserati, ir pārvēruši sava tēva aizraušanos ar tehnoloģijām, rūpību un pastāvīgām inovācijām par nozīmīgām vērtībām pašu dibinātajā uzņēmumā.
Šī pieeja ļāvusi izveidot vairākus automašīnu segmentus, uzstādīt pasaules rekordus un lepoties ar autosportā sasniegtajiem augstumiem.
“Automobiļu pasaulē mums pastāvīgi jācenšas būt līderiem un pielietot mūsdienīgus, inovatīvus risinājumus, nebaidoties riskēt. Uzņēmums Maserati to dara jau vairāk nekā simts gadu, un pārskatāmā nākotnē neplāno apstāties,” dalās Evelina Avina, Maserati preču zīmes vadītāja.
Pirmsākumi meklējami vēlmē uzlabot vecās automašīnas
Automobiļu dzinēji, kas tika izstrādāti 20. gadsimta sākumā, nebūt nebija tik uzticami, kā to modernie pēcteči, un visvairāk dažādām kļūdām un nepilnībām pakļautas bija elektriskās sistēmas detaļas. Pat pirms uzņēmuma dibināšanas brāļi Maserati atrada nišas, kuras varēja uzlabot, un vēlāk šos uzlabojumus piemēroja arī savām automašīnām.
Piemēram, lai gan uzņēmums Maserati tika dibināts tikai 1914. gadā, jau 1907. gadā Karlo Maserati veica dažādus uzlabojumus automašīnām, piemēram, viņš izmainīja sava Bianchi elektrisko spriegumu un tādējādi atrisināja sadegšanas kameras problēmu. Degviela un gaiss tika ievadīti precīzās proporcijās, bet pirms Karlo veica izmaiņas, šis maisījums netika aizdedzināts katru reizi. Savukārt Alfieri Maserati atrada problēmu ar aizdedzes svecēm, kuru aizdegšanos dažreiz aizkavēja slikta izolācija. Viņš izveidoja pavisam jaunu auto modeli, kas bija labāk aizsargāts no ārējās ietekmes.
Abu brāļu izgudrojumi ievērojami uzlaboja viņu automašīnu uzticamību, taču pagāja vairāki gadi, pirms varēja sākties masveida auto ražošana ar šo risinājumu izmantošanu.
Pirmā sieviete - Formula 1 autovadītāja Maserati mašīnā
Maserati netika nodibināts pašā mierīgākajā ģeopolitiskajā laikā - 1914. gadā Itālija iesaistījās Pirmajā Pasaules karā, kas bija tikko sācies, un visi ģimenes brāļi tika iesaukti armijā, kas nozīmēja, ka uzņēmums vairākus gadus pavadīja stagnācijā. Taču kara beigās brāļi nebija zaudējuši savu aizraušanos un interesi par biznesu un drīz atgriezās pie automobiļu ražošanas.
Pirmajās desmitgadēs Maserati izgatavoja vienīgi sacīkšu automašīnas un savos auto pielietoja vairākas idejas, kuras tajā laikā nebija īpaši populāras citu ražotāju vidū. Piemēram, šī ražotāja automašīnu diskiem bija jābūt pēc iespējas vieglākiem, savukārt pašam auto korpusam - cik vien iespējams izturīgam, taču vienlaikus pēc iespējas vieglākam. Automašīnas svara nozīme bija kas tāds, ko brāļi Maserati apzinājās kopš pirmā gada, strādājot kopā. Tam ir liela ietekme uz visiem automašīnas vadības aspektiem: paātrinājumu, bremzēšanu un manevrēšanu pagriezienos.
Šāda pieeja drīz vien tika novērtēta ar pirmajām ievērojamām uzvarām. Iespējams visplašāk zināmā uzvara tika sasniegta 1929. gada septembrī Itālijā, kad Bakonīns Bordzakīni, braucot ar 16 cilindru Maserati V4, spēja uzstādīt jaunu C klases pasaules rekordu. Bordzakīni desmit kilometru distancē sasniedza 246 km/h, uzstādot ātruma rekordu, kas palika nepārspēts līdz pat 1937. gadam. Savukārt 1939. un 1940. gadā Vilburs Šovs uzvarēja prestižajā Indianapolis 500, braucot ar Maserati 8 CTF, turklāt abas reizes Šova vidējais ātrums pārsniedza 183 km/h.
Pēckara periodā Maserati kļuva vēl vairāk pamanāms autosportā. Viņu lieliski konstruētās automašīnas divas reizes kļuva par ātrākajām sezonā un ļāva Huanam Manuelam Fanhio izcīnīt savu piekto čempiona titulu. Vērā ņemami, ka tas viss tika sasniegts tikai Formula 1 pirmajā desmitgadē. F1 klasē Maserati kļuva slavens ar vēl vienu tajā laikā modernu soli - viņu automašīnu vadīja pirmā sieviete F1 vēsturē Marija Tereza de Filipisa, kura debitēja 1958. gadā.
GranTurismo segmenta izveide
Ar jaudīgu motoru un ietilpīgu salonu GranTurismo segmenta automašīnas mūsdienās ir ļoti populāras, un to pirmsākumi meklējami Ženēvas autoizstādē, kas notika 1947. gada martā. Drīz pēc tam Maserati iepazīstināja ar A6 - savu pirmo ikdienas lietošanai paredzēto automašīnu, kas īpašības, kuras atnes uzvaras autosportā, piedāvāja arī ikdienas dzīvē. Lai arī tas bija tikai konceptuāls modelis, sabiedrības milzīgā uzmanība tā dizainam un oriģinalitātei uzņēmuma vadībai apstiprināja, ka bija vērts šo projektu virzīt tālākai ražošanai.
Dažus gadus vēlāk, 1963. gadā, Maserati vēlreiz pārsteidza pasauli, kad Turīnas autoizstādē savā stendā svinīgi prezentēja Quattroporte. Tas bija ātrākais sedans pasaulē un izveidoja pavisam jauno luksusa sporta sedana segmentu automašīnu industrijā. Šobrīd tiek ražota jau sestā šī modeļa paaudze, un tā ir viena no visilgākajām nepārtrauktām automašīnas ražošanām pasaulē.
1993. gads iezīmēja notikumu automobiļu pasaulē, kas līdz tam tika uzskatīts par neiedomājamu - divi vēsturiski konkurenti Ferrari un Maserati apvienoja spēkus, lai izstrādātu kopīgas automašīnas, un šīs sadarbības ietvaros veidotie auto gandrīz uzreiz kļuva par meistardarbiem. 1998. gadā tika atklāts pirmais kopīgi veidotais auto - ar Ferrari dzinēju darbināmais 3200 GT, ko projektējis viens no pasaules vadošajiem dizaineriem Džordžeto Džudžāro. Tieši ar šo modeli Maserati atgriezās ASV tirgū.
Arī šajā tūkstošgadē ražotāja drosme nav mazinājusies. Pēc GranTurismo un sporta sedanu problēmu risināšanas ir pienācis laiks jaunam segmentam - apvidus auto. 2016. gadā Levante debija savus konkurentus pārsteidza ar satriecošu Ferrari dzinēja skanējumu, unikālo izskatu un augstas kvalitātes salonu. Arī nākotnē uzņēmumam noteikti sagaidāmi vēl daudzi izaicinājumi. Maserati tuvākajos gados plāno ieviest jaunus auto modeļus, kas piedāvā īpaši ātrus un sportiskus modeļus, kurus darbina ne tikai iekšdedzes, bet arī elektromotori.
