Automašīnu entuziasti visā pasaulē nereti nonāk smagas dilemmas priekšā, ja viņiem nepieciešams auto, ar kuru var vest savas atvases uz bērnudārzu, kurš ir pietiekami pieklājīgs, lai varētu braukt uz darbavietu birojā, un ar kuru brīvdienās var ļauties aizraujošam vijīga lauku ceļa vilinājumam.
Lielākā problēma šajā situācijā ir tā, ka parasti visu prasību apmierināšanai nepieciešamas vismaz divas automašīnas. Labā ziņa - radoši cilvēki ir izgudrojuši labi sabalansētu, jaudīgu sedanu, kurš spēj tikt galā ar visiem šiem uzdevumiem.
No benzīna automobiļa līdz hibrīdam
Pirmais sporta sedans tika radīts 1933.gadā, un tas bija Rover Fourteen P1. Automobilim, kurš bija modeļa Rover 14 jaudīgākā versija, bija uzstādīts 1,6 litru motors ar 48 zirgspēkiem. “Karstās” versijas prototips Rover Speed Fourteen savu potenciālu nodemonstrēja ar uzvaru Karaliskā automobiļu kluba (RAC) rallijā Heistingsā. Vēlāk sporta sedana apzīmējumu izmantoja aizvien vairāk un vairāk autoražotāju. Vieni no pirmajiem šīs klasifikācijas modeļiem bija Alfa Romeo 1900, Renault R8 Gordini, bet tiem vēlāk sekoja Mercedes-Benz 190E un arī BMW M3, kas spēcināja šo segmentu un kļuva par tā leģendām.
Šī segmenta mašīnas izpelnījās plašu atzinību no nozares ekspertiem. Piemēram, leģendārā BMW M3 pirmais modelis tika iekļauts žurnāla Sports Car International astoņdesmito gadu labāko sporta automobiļu sarakstā, savukārt žurnāls Automobile Magazine to ierindoja starp pieciem labākajiem “vadītāja automobiļiem”.
Pirmā modernā sporta sedana recepte bija gaužām vienkārša - jaudīgs dzinējs priekšā, manuālā pārnesumkārba un aizmugurējo riteņu piedziņa. Laika gaitā recepte ir kardināli mainījusies, jo mūsdienās auto ar manuālo pārnesumkārbu ir retums, piedziņa bieži vien ir uz visiem četriem riteņiem, savukārt dzinējus ar lielu darba tilpumu jau kādu laiku aizstāj mazāki turbomotori, kam asistē hibrīdsistēmas ar efektīviem elektromotoriem.
Porsche bija viens no pirmajiem uzņēmumiem, kas sāka darboties šajā sfērā, jo Panamera modeli ar spraudņa hibrīddzinēju piedāvā jau vairākus gadus. Peugeot ir adaptējuši līdzīgu filozofiju, jo pagājušajā gadā prezentētajam, jaudīgajam 508 Peugeot Sport Engineered ir divi elektromotori un benzīna dzinējs. Tā ir Peugeot 508 sedana visjaudīgākā versija.
Hibrīdautomobiļa maksimālā jauda ir 360 zirgspēki un griezes moments sasniedz 520 Nm. Optimālu vadāmību un saķeri nodrošina pilnpiedziņas sistēma, kurā priekšējos riteņus piedzen elektromotors un benzīna dzinējs, savukārt aizmugurējos riteņus tikai elektromotors.
Modelis, kurā ērti var braukt visa ģimene, līdz 100 km/h paātrinās 5,2 sekundēs. 508 Peugeot Sport Engineered vidējais degvielas patēriņš ir tikai 2 litri uz 100 kilometriem. Tas ir rādītājs, par kuru tradicionālo benzīna automobiļu vadītāji var tikai sapņot, turklāt atbilstoši WLTP patēriņa standartam elektriskajā režīmā šis auto var nobraukt 42 kilometrus. Lūk, arī iemesls viedoklim, ka šis auto var iemantot tādu pašu popularitāti kā pirmais BMW M3, jo tie abi likuši pamatus jaunam segmentam.
Vadītāja ieguvums no progresa
Neatkarīgi no tā, cik populārs šis segments ir auto entuziastu vidū, jaudīgie sedani ir dārgāki par tradicionālajiem auto ne tikai iegādes brīdī, bet arī uzturēšanā. Cena visjaudīgākajam sedanam var būt divas un trīs reizes augstāka nekā tam pašam modelim ar vājāko dzinēju, tomēr izdevumi ar to tikai sākas, jo jaudīgajiem automobiļiem raksturīgs arī augsts degvielas patēriņš.
Mūsdienās vairs nav aktuāla likumsakarība, ka jaudīgam auto noteikti ir dzinējs ar lielu darba tilpumu. Autoražotāji prasmīgi izmanto motora izmēra samazināšanu ar dažādu inovatīvu tehnoloģiju lietojumu, lai pazeminātu degvielas patēriņu, saudzētu dabu, taču saglabātu baudu no braukšanas. Lai pārliecinātos, ka šāda motoru tilpuma samazināšanās tendence eksistē, atliek vien paraudzīties desmit gadus senā pagātnē un salīdzināt tā laika automašīnas ar mūsdienu automobiļiem.
Piemēram, periodā no 2008. gada līdz 2011. gadam ražotais Audi RS 6 bija apgādāts ar 5 litru motoru, kura jauda ir 580 zirgspēki. Jaunākās paaudzes RS 6 uzstādītajam 4 litru motoram ir par 20 zirgspēkiem vairāk. Līdzīgs progresu īstenojuši arī BMW un Mercedes-Benz.
Minētais vācu autoražotāju trio pagaidām vēl atturas no pārejas uz hibrīddzinējiem, lai gan sporta auto etalons Porsche to paveica jau pirms vairākiem gadiem, un šogad tam pievienojās arī franču Peugeot.
Elektromotori ir gana kompakti un ar augsto griezes momentu tie braukšanu padara vēl dinamiskāku. Tā kļūst arī drošāka, jo plašās programmēšanas iespējas un ārkārtīgi ātrā darbība dod iespēju elektromotoriem zibenīgi pārdalīt vilkmi starp riteņiem, lai nodrošinātu labāko iespējamo saķeri ar ceļu.
Hibrīdsistēma, ko veido benzīna motors un elektromotors, ir uzstādīta arī dažādiem superautomobiļiem un pat tādiem eksotiskiem auto kā Ferrari vai McLaren.
Vispārējās tendences un tehnoloģiskie sasniegumi, ko demonstrē Porsche, Peugeot un superautomobiļu ražotāji, liecina: lādējamie jeb spraudņa hibrīdi ir labākais risinājums tiem, kuri alkst ne tikai augstāko veiktspēju, bet arī iet vienā solī ar jaunākajām tehnoloģijām un augstākajiem vides standartiem.
t.i. attīstība ir galā un vairs nekā nebūs? pat trīs saujas smilšu nē?