Komforta koncepcijas evolūcija: kas to nodrošina mūsdienu automašīnās? 1

Augsts komforta līmenis ir tas, pēc kā tiecas gandrīz visi mūsdienu autoražotāji. Taču tikai neliela daļa no tiem ir tik cieši saistāmi ar izpratni par ērtībām, kā franču kompānija Citroën.

Autobūves pasaulē Citroën un komforts ir nešķirami jēdzieni, tie iet roku rokā jau desmitgadēm ilgi kopš 1955. gada Parīzes starptautiskajā automobiļu izstādē atklātais modelis DS izraisīja sensāciju un kļuva par kulta auto.

Grūti noticēt, tomēr pirms 66 gadiem ražotajam DS jau bija hidropneimatiskā pašizlīdzinošā balstiekārta, stūres sistēmas pastiprinātājs, pusautomātiskā transmisija, adaptīvi jeb pagriežami priekšējie lukturi, un tas bija arī pirmais masveidā ražotais auto, kam uz visiem četriem riteņiem bija disku bremzes. Šis auto pacēla tehnoloģiskos standartus nebijušā līmenī, un ļāva ražotājam nodrošināt tādu komfortu, ka par to runā vēl šobaltdien.

Lietuvā bāzētā, taču arī Latvijā un daudzās citās valstīs strādājošā uzņēmuma carVertical eksperts un satura projektu vadītājs Mats Buzelis pauž viedokli, ka viena no šī zīmola galvenajām atšķirības pazīmēm ir koncentrēšanās tieši uz komfortu.

“Vecajos DS modeļos izstrādātāji piedāvāja tādas braukšanas īpašības, kuras ir grūti atdarināt pat modernajos mūsdienu automobiļos. Tās ir hidropneimatiskās šasijas. Daži no klasisko Citroën modeļu uzbūves risinājumiem mūsdienās ir gandrīz neiespējami, jo automašīnas bez stabilizatoriem vienkārši vairs nav iedomājamas,” saka eksperts.

Komforta koncepcijas evolūcija

Ejot laikam, komfortablas automašīnas koncepcija ir attīstījusies. Tā aptver daudz vairāk ērtas braukšanas aspektu nekā tikai mīkstu gaitu vai plašu telpu aizmugurējo pasažieru kājām. Automobilis pat ar vismīkstāko balstiekārtu nebūs dēvējams par ērtu, ja tajā nevarēs uzlādēt modernā cilvēka mūžīgo pavadoni – viedtelefonu – vai arī, ja salonā troksnis būs pārāk liels, lai blakus sēdošie varētu brīvi sarunāties bez balss pacelšanas. Un šie ir tikai sīkumi, jo lielākā vairuma autoražotāju pārstāvji apliecinās, ka dažādos pētījumos viņu klienti no automašīnām ceļojumos gaida vēl vairāk komforta.

Saskaņā ar M. Buzeļa teikto, kad runa ir par komfortu mūsdienu automašīnās, visus tā paaugstināšanas nolūkā īstenotos pasākumus pat ir grūti uzskaitīt. Tās var būt hidraulisko vai pat magnētisko amortizatoru sistēmas, virsbūves stabilizācijas risinājumi, īpaši konstruēti sēdekļi, salona apdarē izmantotie materiāli.

“Jo mazāk vibrāciju automašīna pārnes uz tajā sēdošajiem cilvēkiem, jo par komfortablāku to var uzskatīt,” saka M. Buzelis.

Pirmo reizi vibrāciju pārneses problēmas atrisināšanai Citroën pievērsās jau 1931. gadā, kad modelī C6 tika izviests revolucionārais “peldošā dzinēja” risinājums. Šīs automašīnas motors virsbūvei bija piestiprināts ar gumijas buksēm, kuras ievērojami samazināja salonā jūtamās vibrācijas.

Atbildē uz mūsdienu prasībām pret auto sniegtajām ērtībām franču kompānijas izstrādātāji ir radījuši komforta uzlabošanas programmu, sauktu arī par Citroën Advanced Comfort. Tā ietver ļoti daudz noderīgu risinājumu –, sākot no gaismas daudzuma salonā un plašiem logiem labai apkārtnes pārredzamībai un beidzot ar telpas pārdomātu iekārtojumu vai tradicionāli ērtajiem sēdekļiem, kuros ir sevišķi biezs stingru putu slānis un uzlabots atbalsts jostasvietai.

Ne mazāk svarīgi ir tas, ka komfortu veicinošās tehnoloģijas mūsdienās tiek uzstādītas ne tikai augstāko segmentu automašīnās, bet arī mazajos B segmenta pilsētas automobiļos.

Optimālās cenas meklējumos

M. Buzelis atsevišķi izceļ, cik svarīgs automašīnā ir akustiskais komforts. To nosaka skaņu izolējošo materiālu izvēle un logu stiklu biezums. Pat motora un transmisijas trokšņu tonis ietekmēs, cik komfortabli mašīnā jutīsies pasažieri.

“Šie un citi inženierijas smalkumi ir tieši saistīti ar mašīnas kreisēšanas ātrumu. Īpaši svarīgi tas ir tiem cilvēkiem, kuri regulāri veic lielus attālumus, jo automašīnai ir jābūt klusai arī tad, kad tiek sasniegts liels pastāvīgais ātrums,” norāda M. Buzelis.

Eksperts tomēr uzsver, ka nekas nav par velti un par komfortu ir jāmaksā – gan tiešā, gan pārnestā nozīmē, jo vairumā gadījumu līgani un klusi braucoši auto nevar lepoties ar ļoti precīzu vadāmību, zemu svaru un pieejamu cenu. Tai pašā laikā autobūves industrijā ir izveidojusies dīvaini paradoksāla situācija, jo uz vienkāršajiem auto modeļiem tagad tiek attiecinātas sporta automašīnu prasības.

“Cilvēki izvēlas SUV, jo tie primāri ir radīti, lai gaita būtu mīksta un līgana. Turpretī, lai iegūtu labu vadāmību, ražotāji balstiekārtu padara pārāk cietu un uzstāda pārāk liela izmēra riteņu diskus ar zemprofila riepām. Manuprāt, ģimenes automašīnās šasijas komforts ir daudz būtiskāks faktors nekā stingra gaita,” skaidro M. Buzelis.

Augstās ražošanas izmaksas, kas negatīvi ietekmēja automašīnas cenu, un dārgā uzturēšana, kas iegrauza robu īpašnieku kabatās, bija galvenie iemesli, kā dēļ hidrauliskās šasijas ēra beidzās, lai gan pagājušajā gadsimtā tā bija kļuvusi par kulta izstrādājumu.

Tomēr franču autoražotājs atrada efektīvu, uzstādīšanā un lietošanā vienkāršu risinājumu, kas braukšanu ļauj pielīdzināt slīdēšanai virs ceļa. Proti, jaunākajos automobiļos komfortablu gaitu nodrošina papildu triecienslāpētāji katrā amortizatora galā.

Psiholoģiskais komforts

Pēdējās desmitgades laikā autoražotāji vairāk uzmanības pievērsuši arī automašīnu lietotāju stresa mazināšanai, kas savukārt palīdz nodrošināt augstāku komfortu. Izmantotie risinājumi skar daudz un dažādas jomas – salona telpas iekārtojumu, jau minēto akustisko komfortu un pat nomierinošu apgaismojumu vai smaržas pasažieru telpā, kas var ietekmēt cilvēka labsajūtu.

Nonākot līdz psiholoģiskajam komfortam, savu lomu spēlē arī ražotāja nodrošinātā garantija. Piedāvātais garantijas periods bieži vien ir tas faktors, kurš norāda, kā ražotājs vērtē sava produkta uzticamību un kādas servisa iespējas piedāvā. Jau tagad auto tirgū ir ražotāji, kas savām automašīnām dod piecu un pat vairāk gadu garantiju.