Visticamāk, ka brauksim, japāņi tam ir piegājuši ļoti nopietni, korejieši ar, ja tas gals to dara, un viņi ļoti reti slimo ar "nothing personal just business" tipa sērgu. Jamie paši vai ar valdības palīdzību savos produktos cenšas rast risinājumus Japānas lokālām problēmām, kā piemēram iespējamu enerģijas iztrūkumu dienas vidū, ja pēkšņi visi izdomātu braukt tikai ar BEV utml.
Plāns ar to ka tos pašus bateriju EV varētu izmantot kā iztrūkuma kompensējošu mehānismu, tur cik noprotu izgāzās kā veca sēta, tad nu H2 tomēr ir labāks potenciāls.
uzladets lasīju, ka lielās vieglo auto ražotāju kompānijas atmetās no ūdeņraža zilās(zaļās) nākotnes. Manuprāt stipri dārgi ~16eur/100km, ja parēķina piemēram Mirai patēriņu un ūdeņraža kg cenu Rīgā. Pats Mirai tīri braucams, tik likās tāds pasmags, bet varbūt tā pirmā ģenerācija.
Protams ka dārgi, jo pamatā H2 iegūst ne pavisam ne zaļi, un ja puslīdz zaļi tad galīgi ne lēti, un nez vai LV vispār tādu ražo ... neesmu gan papētijis kā tas brīnums tajā Rīgas H2 stacijā tiek iegūts.
Brauksim, ja piepildīsies viens vai abi šādi nosacījumi:
1)ūdeņraža uzglabāšana / pārvadāšana sasniegs pilnīgi jau kvalitāti/tehnoloģiju (ieguglējiet Solid Hydrogen - esot iestrādes glabāt ūdeņradi cietā veidā)
2) ja elektrības ražošana paliks tik lēta, ka būs vienalga, kā ražot ūdeņradi, un kā glabāt - izdevīgi būs tāpat. (ja palaidīs ITER tipa reaktorus, droši vien)
Es domāju, ka bateriju tehnoloģijas jau ir 'ieskrējušās', un tuvākajā nākotnē brauksim ar bateriju elektroauto. Ūdeņradis - pēc pāris desmitgadēm, vai kravas auto / auto ar lieliem ikdienā veicamiem kilometriem.
Ir arī viedoklis, ka ūdeņraža tehnoloģijas atbalsta lielie fosilās enerģijas milži - divu iemeslu dēļ. Ūdeņradi var ražot no gāzes (un naftas), un otrs - lai izkavētu bateriju tehnoloģiju ātro ieviešanu.
Par H2 tehnoloģiju atbalstu no naftas industrijas - tas ir fakts gandrīz visi pie mums zināmie tajā iesaistījušies, bet tam apakšā nav tikai naftas atradņu izmantošana, bet arī vēja parku attīstīšana utml.
Bet nu bateriju attīstībai jau nav tikai pašu baču attīstības problēma, bet gan enerģijas ieguve un pārvade līdz tam EV aķim, tādēl jau japāņi skatās uz H2, jo pieslēdzot daudz EV tīklam pa dienu - viņiem būs pamatīgas auzas, pat ja infrastruktūra reāli eksistētu.
Patiesībā man šis izskatās nevis solis uz priekšu no Mazda dzinēja, bet gan solis atpakaļ, un lai cik efektīvs tas varbūt ir, tas galīgi nespēs ielīst jebkādās ekoloģijas normās. Tam ir precīzi visas tās pašas problēmas kas RX8 dzinējam un vēl drusku.
Piemēram - dedzinās eļļu (RXiem tas praktiski jau bija atrisināts), izplūdes gāzu temperatūra būs tāda (zema) ka katalizators nespēs darīt savu darbu, pats rotors karsīs un visticamāk nevienmērīgi izpletīsies, un visticamāk vienkārši iesprūdīs kamerās, vai sabruks.
P.P.S. šiet šķiet labi raksturotas Vankeļa lielākās problēmas, ja kādu interesē (pats vēl līdz galam neesmu redzējis, bet izskatas ka čalis zin materiālu)
Nu, šis nerisina fundamentālas problēmas kas rodas kaut ko sadedzinot tādā vai citādā "krāsnī" + pievieno absolūti nevajadzīgas kloķa klaņa mehānisma problēmas. Tāpēc paskaties uz tvaika turbīnām ko lieto tie paši mūsu TEC, tur efektivitātes ir daudz vairāk. (pa lielam tās tvaika turbīnas atgādina reaktīvo dzinēju pēc konstrukcijas).
Nu vienkārša nekontrolēta degšana bez piespiedu gaisa padeves ir ļoti neefektīva, lai cik potenciāli efektīvs arī varētu būt tas tvaika dzinējs, summāri tas viss būs "podā" tāpēc jau taisa tos gāzturbīnu dzinējus, ka "ar vienu šāvienu vairāki zaķi", un tad vēl tvaikam tāda temperatūra ka izplūdi var kam izmantot ...
Paskaties to pašu TEC konstrukciju, divi gāzturbīnu ģeneratori viens aiz otra ar dažādu jaudu + siltums Rīgai, un tad labos apstākļos viņu efektivitāte bija ap 96 %.
Modernie dīzeļi turpat vien ir. Neaizmirsti, ka tiem ziemā arī ir "koģenerācijas režīms" un siltuma pat ir par maz. Tikai atšķirībā no tvaika turbīnas - to var vienārši ieslēgt un izslēgt. Tvaika turbīnai ir milzīgs ieskriešanās un izslēgšanās laiks. Ja tev liekas savādāk, painteresējies, kādēļ turbīnu dzinēji ir tikai militārajai tehnikai - tankiem un kuģiem. Veiktspēja ekstremāla un izmaksas arī. Turbīnu tehnoloģija ārpus milzu un ilgstošas darbības risinājumiem ir lēts variants tikai iedomās, nespējot saprast tā mērogojamību.
reāli kādi 30 - 35%, plus vēl naftas pumpēšana, vešana, transportēšana, rafinēšana, atkal transportēšana, DUS uzturēšana. Nu, un vēl Lielo Vasjuku un Dubajas būvēšana
30-35% ir netiešās iesmidzes benzīnniekas teritorija, dīzelim un tiešās iesmidzes benzīnniekam ir vairāk. Un kad tu tur zem ekofašistu ietekmes kaut ko gribi plusot [mīnusot], neaizmirsti ka lietderības koeficientu rēķina pret izmantoto degvielu, nevis pret kurināmā ieguves vietā esošā apjoma.
Pareizi Bradypus, paldies, es te uzrakstīju "optimistu" valodā, tas ir absolūtais laboratoriski iegūtais maksimums, ko minēto verķu ražotājs reklamēja, lai visu mārketologu cipari būtu "salīdzināmi", jo reālos ciparus kaut arī laiku atpakaļ mēģināju sagrābstīt, bet man liekas neko jēdzīgu neatradu, tip tikai laikam citu bulšitu.
"painteresējies, kādēļ turbīnu dzinēji ir tikai militārajai tehnikai" - tāpēc ka izmanto daudz degvielas un neierakstās nekādās atgāzu normās. Chrysler sešdesmitajos un septiņdesmitajos arī pie tā strādāja [citi arī, bet chrysler vienīgie uz ceļa palaida reāli lietojamas izmēģinājumu mašīnas] , galvenais mīnuss kas nebija degvielas patēriņš un atgāzes bija skaņa [patērētāji sagaidīja V8 burbuli nevis skaļu putekļusūcēju] un auksta motora īpatnēja iedarbināšana - pilnai laimei kopā ar to gāzturbīnu tomātkārbai vajadzeja tikai kārbas daļu, hidrotransformatora funkciju izpildīja pati turbīna.
Tas maksā(ja) cik? desmit tūkstoši?, laikā, kad Fords tirgoja savus T kā pīrādziņus par 250/gab!
Tvaiks nav un nevar būt piemērots vieglā transporta kustībai, neatkarīgi no tā, ko dedzinot tvaiku iegūst. Šitais Doble ir smalks tehnikas piemineklis, un tikai.
Ja nemaldos tad Model E 16000 usd(mūdienās tas būtu 200000 usd) kamēr ford t sākumā 800 usd bet vēlak jau 300.Toties ar tvaiku 0-120 km/h 10 sekundēs un ar 90 litriem ūdens 2000 km,normāli cipari un tas gandrīz pirms 100 gadiem.
Par petroleju iekšdedzes dzinēja sakarībā es atceros tikai no Latvijas Lauksaimniecības Leksikona, Ulmaņlaikā sacerētas lauksaimniecības enciklopēdijas: apm. petrolejas motors: labs, stabili strādājošs motors, derīgs novecojušo lokomobiļu vietā kuļmašīnu, ekseļmašīnu un tml. darbināšanai.
Nu, tad tehnoloģiskais risinājums būs diezgan baismīgs. Kreisēšanas ātruma uzturēšanai vajadzēs 30 kW, tvaika dzinēja efektivitāte 30% ( no maza dzinēja vairāk neizspiedīsi ), tātad 90 kW petrolejas prīmuss kā enerģijas avots. Apm. kā 30 lielie sadzīves gāzes plīts degļi, tikai ar pamatīgu šņākšanu un svilpšanu ;)
Ūdeņraža tehnoloģijā ir tas labums, ka, piemēram, iegūstot to elektrolīzes ceļā, var izmantot jebkādu tajā brīdī pieejamās enerģijas apjomu, kas ir svarīgi, izmantojot Sauli vai vēju.
Atkal sākas ;) jebkādu nevar, ja nevar uzglabāt jebkādu ūdeņražas apjomu. Un mazās instalācijās izdevīgāk būs glabāt litija baterijās, nevis ūdeņradī. Lielās, OK. vajadzēs ūdeņraža sašķidrināšanas fabriku. Un to ūdeņradi glabāt lielās termosa tvertnēs ( kāda bija redzama vācu video rakstā par tēmu ) ar pastāvīgiem gāzes zudumiem, jo to tvertni aizbāzt nedrīkst.
Labākās varētu būt metālu hidrīdu veidā, bet būs arī dārgākās. Un ko tu iesāksi ar to uzglabāto ūdeņradi, lai dabūtu atpakaļ elektrību ? Visefektīvākais veids ir liela ( un dārga ) degvielas šūna.
Visvairāk iedzīvotājus skars jaunā regula, kas attiecas uz iekšzemes transportu. Tā paredz, ka no 2030. gada vairs nevarēs ražot jaunas automašīnas ar iekšdedzes dzinēju privātai lietošanai, no 2035. gada – arī komerciālai lietošanai. Tiks ražoti tikai elektroauto vai auto, kas darbināmi ar ūdeņradi.
Ja ir "zaļās enerģijas" pārbagātība, tad var taisīt jebkuru zaļo degvielu. Man personīgi labāk patīk zaļais spirts, katrā ziņā to vieglāk uzglabāt un pārvadāt:
This $65 bottle of eco-vodka removes carbon dioxide from the air
Visiem tiem plāniem vajaga ļoti daudz enerģijas, kuras nav pagaidām. Ja 10 gadu laikā jāatsakās no naftas produktiem transportā - kas aizstās tos džoulus, megavatstundas, ko iegūst sadedzinot ogļūdeņražus? Atomstacijas jau būtu jāsāk būvēt, termiskā kodolsintēze itkā tik sāk darboties. Labi, bateriju fabrikas sāk būvēt, bet infrastruktūra uzlādes stacijām ar nepieciešamo jaudu un ''štepseļu'' skaitu pat mūsu mazajā zemīte - sen jau bija jāsāk reāli kaut ko darīt!
Jep, lai tam vispār būtu kāda jēga ir jābūt konkrētam elektroenerģijas pārpalikumam, bet jau pašas elektrības cena rāda, ka ir diezgan sūdīgi ... vai arī ... kā parasti tautu "vulgaris" jāj kā mazos ežus - mākslīgi rada deficītu savas peļņas nolūkā ...
Chankaishi rakstīja: Visiem tiem plāniem vajaga ļoti daudz enerģijas, kuras nav pagaidām. Ja 10 gadu laikā jāatsakās no naftas produktiem transportā - kas aizstās tos džoulus, megavatstundas, ko iegūst sadedzinot ogļūdeņražus? Atomstacijas jau būtu jāsāk būvēt, termiskā kodolsintēze itkā tik sāk darboties. Labi, bateriju fabrikas sāk būvēt, bet infrastruktūra uzlādes stacijām ar nepieciešamo jaudu un ''štepseļu'' skaitu pat mūsu mazajā zemīte - sen jau bija jāsāk reāli kaut ko darīt!
Jā, Patlaban dabasgāze ir reālākais risinājums. Vismaz ne pavisam bagātām valstīm.
Bet, ja ir enerģijas pārbagātība, tad var ražot jebkādu degvielu, kombinējot oglekļa ( no gaisa , saprotams ) , ūdeņraža un skābekļa atomus ( no ūdens ). Resp. "zaļo" metānu, etānu, metanolu , etanolu. Porše ražos pat "zaļo" benzīnu. Kāpēc jāaprobežojas ar neērto ūdeņradi ?
Savukārt, neizsmeļami enerģijas avoti ir divi, un tie nav ne vējš , ne saule, bet gan kodoltermiskā sintēzes reakcija un ģeotermālā. 99% procenti planētas Zeme ir karstāka par 1000 C. Un 10-13 km dziļumā jau jebkur ir pietiekams karstums ģeotermālajai spēkstacijai. Enerģētikas bāzēšana uz "vēja ķeršanu" noteikti ir tikai īslaicīga risinājums.
Ūdeņradis - vai mēs brauksim ar ūdeņradi
Par un ap ūdeņradi! Vai brauksim ar ūdeņradi?