Sūkātāji sāk satraukties...

meitenes vēl nesaprata, ka tas brauciens nav nekāda pludmales pastaiga neka no ralija, tikai problemas

nekāds skaistais brauciens jau tas naf...............................

smaidīgais kāpēc tu esi aizklājis seju?

iauto nav ista vieta gaidiiit atsauksmes kā kādā www.sievietesproblemas.lv

te ir rupju džeku diskus

man kauns uz te dažiem skatīties

Meitenes gan neredz oficiālajā dalībnieku sarakstā www.plymouth-banjul.co.uk/... atšķirībā no šiem: www.tvnet.lv/...

meičas pa pusgadu nokavēja pieteikšanos... tagad gaida, kurš nebūs startējis, un tad šīm piešķirs viņu vietu... vai kaut kā tā...

Tā jau es domāju.....

skuķi vairs nedod!....

....atvainojos, ja kāds nepareizi saprata

Teicami formulējumi! rally.artlibitum.net/...

Principā, lai arī tikai nokļūšana uz startu, normāls maraton-etaps, kurā tiek nobraukti vairāk kilometru tūkstoši nekā dienu skaits kurās tas tiek izpildīts. Lai arī pa bāņiem, tomēr žigulis tam pavisam noteikti nav būvēts. Viens labums – žigulī nenāk miegs. Katrā ziņā braukt garas distances ir vieglāk. Mūsdienīgos automobiļos vajadzētu speciālu režīmu – nakts režīms, kuru aktivizējot uzreiz parādās nenormāls troksnis, motors ik pa laikam noraustās, visu laiku automātiski mēģina pamest taisnvirziena trajektoriju, lai būtu diezgan aktīvi jāpiestūrē, uz kājām sāk pūst karstu gaisu, savukārt kaut kur nu durvīm velk aukstu un tās ik pa brīdim ir jāattaisa un jāaizcērt tik stipri, ka otrā pusē durvis savukārt atsprāgst vaļā. Kaut kāds pētījums bija, ka 80% negadījumu notiek dēļ tā, ka vadītājs aizmieg. Lūk - way-to-go!

Esam nedaudz apraduši ar tehniku un tehnika ir apradusi ar mums. Žigulis, principā, ir nesalaužams, jo lūzt viss cits, tikai ne tas, ko mēs laužam. Mēs vispār braucam godīgi un nelaužam neko, tātad no tā izriet, ka lūzt pilnīgi viss. Pēdējie 1000 kilometri žigulim bija vissmagākie. Vispār jau ir mazliet arī apnicis viņu taupīt, tiek mīts salīdzinoši nejēgā: ja pa Poliju braucām „taupīgi” un nespringstot uz 80, tad tagad, satikuši pārējās Latvijas ekipāžas nesamies viņiem līdzi pa kalniem augšā/lejā uz 100 un pāri, t.i. brīžiem iet vienkārši grīdā (pa kalnu uz leju izspiedām 105 pēc GPS). Lēnām pa vienam pazūd pribori - ja visu Franciju tahometrs brīžiem aizgāja „pastaigāties”, brīžiem pārnāca mājās, tad tagad spidometrs pateica pavisam „uzredzēšanos”, kā arī tahometrs vairāk mājās nerādās. Vispār jāsāk ar to, ka spidometrs (un attiecīgi arī odometrs) jau startā rādīja nepareizi, to pašu darīja arī tahometrs, bet nu vismaz kamēr viņi to darīja viennozīmīgi, tā kā pieradām. Toties benzīna daCHiks tā arī neko nesāka rādīt, bet tas nesagādā problēmas, jo mākam rēķināt. Eļļas spiediena rādītājs nav un lampa arī nav. Pārbaudām līmeni katru rītu (bet tā kā mēs braucam non-stop, tas nozīmē - nekad). Principā vienīgais, kas strādā ir temperatūras rādītājs un voltmetrs, kurš visu laiku ir motivējoši atspiedies pret galējo atzīmi – 16V. Temperatūras rādītājs savukārt izglāba Barselonas centru no vēl lielāka sastrēguma, jo pamanījuši ka sāk karst, apgriezāmies un apbraucām sastrēgumu pa citu ceļu.

Taure strādā, tas pats galvenais!

Kaut kur pie beigām pazuda arī starteris, bet Imanc, principā, pierādīja, ka žiguli var uzstumt viens pats, kamēr otrs ļerkst pa rāciju – UWAGA UWAGA, netiekam no vietas! Vēl izpūtējs krīt nost. Lēnām izdeg un kļūst aizvien skaļāks. Bet tā – galvenais, ka žigulis kustas. Motors pa šoseju iet normāli, bet, ja dabon nomest nost – spļaudās un „šauj” uguņus. Raustās, kamēr atkal iekurina pilnu toni. Tā kā uz priekšu tiekam, grūtāk ir lavierēt pa mazpilsētām. Žiguls nesaprot, laikam tuvu pie pusgada normas ar viņu tiek nobraukts 3 dienās, un, ja tā padomā - diez vai kāds žigulis pusgadu brauc bez jebkādas tehniskās apkopes. Bet nu tas viss sīkumi – sataisīsim. Vesela servisa diena priekšā, jo Gibraltārā ierodamies laicīgi. Papildus visam vēl izlēmām, ka žigulis ir nopelnījis jaunu gaisa filtru un varbūt arī spoli (ja neesam atstājuši mājās).

Vēl gar ātrumkloķi sāka pūst karstu gaisu salonā diezgan spēcīgi. Tā it kā roku žāvējamais aparāts būtu pabāzts zem grīdas. Tā kā vēl viena ekstra žigulim ir nākusi klāt, pečku varēsim uzsist gaisā jau Marokā.

Pa ceļam esam arī puslīdz tikuši skaidrībā ar to, kas tika atstāts mājās. Tas ir sadalītāja vāciņš, rotors, ģeneratora siksna, kondensators, ģeneratora oglītes un sprieguma regulators, moš vēl kaut kas Principā viss, ko mums rekomendēja ņemt līdzi katrs otrais un ko mēs arī nopirkām. Vienīgais mierinājums, ka pusi no šīm lietām mēs jau uzlikām uz žiguļa startā un līdzi paredzējām ņemt vecās daļas kā rezervi. Bet tas neattiecas uz ģeneratora daļām, taču elektrība mums patīk ļoti.

Dienas citāts: „Viņš ar visām mašīnas atslēgām iet pie mašīnas, kura tur nemaz nestāv”. (c) Rolands

PLYMOUTH-BANJUL 2007 letiņu izpildījumā rullē vairāk kā Parīze (Lisabona) - Dakāra !

njaa, kas ar to nabaga zjigsi bija izdariic, ka no kalna vareeja tikai 105 izspiest?!?!

Maneejie visi bez nekaada tuuninga (vieniigi pakaljaa riepas 205/13) parasti gaaja liidz 150-180 pa taisnu shtraasi ne no kalna.

140 gaaja paareejais slima sunja murgi. tik tev varbuut raadiija aatrumu,bet kljuuda vinjam ir LIELA.

nu bet ne 105

Nekaa. Aatrums tika paarbaudiits ar citiem auto (ne VAZ). Un par 140 es pat sodu esmu maksaajis.

Es gan atceros faateriiti ar vinja VAZu, kas pie 110 jau leca nost no shosejas. Bet pieljauju, ka tas bija tikai deelj seno laiku nenobalanseetajaam diagonaalajaam riepaam.