Arī šogad ceļojumam nolēmu izmantot modeli “aizlido, kur vajag; paņem nomā auto; pabraukājies; atdod auto; lido, no kurienes nācis”. Šoreiz lidoju uz Horvātijas galvaspilsētu Zagrebu, kurā jau gaidīja iekš www. economycarrentals. com rezervēts auto (Citroen C3 1.4 or similar). “Or similar” šajā gadījumā bija Seat Ibiza 1.4 ar tehniskajā pasē ierakstītu modifikācijas nosaukumu, kur figurēja arī vārds “Sport”. (Spriežot pēc līdzi pievienotajiem dokumentiem, šis auto jauns ir maksājis nedaudz zem 10k EUR). Neesmu mazauto un mazmotoru pretinieks, bet 5- durvju Polo klases auto ar 1.4 atmosfērisko benzīna dzinēju man ar “Sport” asociējās diezgan maz. Iespējams, ka tas “Sport” izpaudās kā 15- collu lietie diski ar 195/55 riepām un savādāks (glītāks) nekā citām Seat Ibiza priekšējais bamperis. No pārējām “ekstrām” auto bija tikai kondicionieris, automātiskās tuvās gaismas un ne- oriģinālais CD atskaņotājs (man liekas, ka Seat tomēr bija pieejamas no rūpnīcas iebūvētās magnetolas), kā arī, kā man šķiet, 8(!) skaļruņu oriģinālo instalāciju.
Ar minēto aparātu tika nobraukti nedaudz vairāk kā 1’500km. Liela daļa no tiem pa pašauriem kalnu celiņiem, taču gadījās arī posmi pa autostrādēm. Vidējais patēriņš, mokot mazmotoru pa kalniem un autostrādēm bija nedaudz virs 7l/100km (ja pareizi atceros). Pirmajā brīdī šķiet, ka par daudz tādam mazam knislim, bet gan mazie kalnu celiņi, gan autostrādes lika zāģēt virs 3.5krpm. Un tas mazais knislis tomēr ir ar pašmasu virs 1 tonnas. Tātad ievērojami smagāks par žiguli un tikpat smags, kā e30 paaudzes BMW ar 6- cilindru motoru.
Vadītāja un priekšējā pasažiera vietas abas ir pietiekami ērtas, lai labi justos arī garākā pārbraucienā. Vietas pietiktu arī cilvēkiem līdz 190cm. Diemžēl aizmugurē kājām vietas nav vispār. Nevis ir maz, bet nav vispār. Pie maniem 183cm ir rezerve, kur vadītāja sēdekli atbīdīt vēl nedaudz, bet tajā rezervē kājas neietilpinās. Augstumā un platumā vietas pietiek, bet ar kājām var tikai mēģināt apskaut priekšējo sēdekli. Bagāžnieks arī nepārsteidza ar milzu ietilpību. Kopā iznāk 5- durvju auto, kurā var pārvietoties 2 normāla izmēra cilvēki un daudz bagāžas (nolaižot aizmugures sēdekli) vai 4 maziņi ļautiņi un maz bagāžas. Tagad sāku pieņemt Dacia Logan priekšrocības pār līdzīgas cenas mazauto.
Instrumentu panelis vienkāršs, bet labi pārskatāms. Plastmasas cietas, bet negrabēja (vēl). Visi vadības orgāni pierastās vietās. Nedaudz nepārdomāts ir kondicioniera un no āra/no iekšpuses gaisa plūsmas regulēšanas slēdži. Dienas gaismā nav iespējams redzēt kāds režīms ir ieslēgts. Toties strādā gan ventilācija, gan konidicionieris labi. Pedāļi spiežas, stūre griežas un ātrumi pārslēdzas ļoti viegli – dāmām varētu patikt. Auto gan ir pakūtrs uz ieskriešanos, bet toties, kad ieskrienas, labi tur ātrumu, ļoti labi klausa stūrei. Tā ka braukšana pa serpentīniem bija visnotaļ baudāma. Arī uz autostrādes plūsmā (ap 150kmh) varēja iekļauties, nebaidoties, ka vējš aizpūtīs. Troksnis salonā ir visos režīmos, bet ne pārspīlēti skaļš.
Motorītis līdz 3.5krpm ir diezgan kūtrs, bet arī lielus apgriezienus netur – pie 5krpm dinamika sāk mazināties, pie 5.5krpm iestājas sarkanā zona. Piektajā pārnesumā pie 90 – 100kmh (tuvu pie 3krpm) var gadīties, ka pat pie neliela kāpuma ir jātur gāzes pedālis maksimāli nospiests. Vai arī jāpārslēdzas uz leju. Gribot, negribot iznāk bieži raustīt ātrumkloķi un turēt dzinēju “sportisko” apgriezienu zonā.
Bonuss VW koncernam par pagriezienu rādītāju, kuru viegli piespiežot, bet nenofiksējot, pagriezienu gaismas iedegas 3 reizes. Ļoti parocīgi pie pārkārtošanās pa joslām.
Kā īres auto 2 jauniem cilvēkiem uz neilgu laiku es lieku 8 (jo šeit mazs izmērs ir pluss, bet bezmotors tomēr ir mīnuss, kurš pie tam neļauj arī ekonomēt degvielu). Sev ikdienai iekš LV kā vienīgo auto es šādu negribētu. Kā otro auto ģimenē, ar kuru kāds vai kāda braukā vienatā vai divatā – kāpēc ne. Un tomēr ar bagātāku aprīkojumu un nedaudz elastīgāku motoru.
Iespējams, ka kaut ko pa šo pusotru mēnesi esmu aizmirsis, ja būs jautājumi, tad centīšos atcerēties.
Šis tas par Horvātijas auto parku. Kad biju Horvātijā pirms 2 gadiem, tur ļoti bieži iznāca sastapt komunisma ēras autobūves sasniegumus – Zastava, Yugo, Trabant, Wartburg, Dacia, Lada. Tagad šo brīnumu ir kļuvis ievērojami mazāk. Toties ievērojami vairāk ir kļuvis jaunu (kā likums mazu) auto. Kas ir interesanti, Horvāti biežāk izvēlas nopirkt kaut ko mazu bet “karstu” auto nekā lielu. Iespējams temperaments, iespējams nodokļi, iespējams praktiskums šaurajās ieliņās un serpentīnos. Ir, protams, sastopami gan MB, gan BMW (mazāk par MB!), bet dominē Golf un Polo klases aparāti. Bieži ar piebildi “Sport”, GTI, ST u. c.
Nobeigumā jāsaka, ka grūti ir neapbrīnot, kādi Horvātijā ir ceļi. Iespējams, ka nav viņiem n- tie atkušņi un sasalumi, bet toties ir aizas, kalni un nesenā pagātnē arī karadarbība, par kuras sekām vēl joprojām liecina mīnu lauki ar daiļrunīgām brīdinājuma zīmēm. Tas viņiem netraucē būvēt autostrādes, urbt kilometriem garus tuneļus, būvēt jaunus tiltus, sakopt mazos celiņus, salikt pietiekoši informatīvi ceļazīmes. Kārtējo reizi šķiet, ka pie mums kaut ar tiem ceļiem nenotiek īsti pareizi.
Pat tajā brīdi, kad par stundas braucienu pa autostrādi (140km), ūsains horvāts palūdz ~5Ls.
Par to ka pie mums ar to ceļu būvniecību notiek kaut kas ne tas piekrītu.
Pirms mēneša izbraukājos 3.5tk km pa Čehiju,Slovākiju,Poliju ar kopā ar 3 draugiem 18.gadīgā japāņu šrotā...
Secinājumi:
1.Lai pa kādu Slovākijas nomali brauktu- tur būvē autostrādes,tuneļus,ceļiem ir labs segums,labs horizontālais marķējums,labs aprīkojums,neskatoties uz to ka tas viss būtu izbūvēts kalnos
2.Pirms 6 gadiem izbraucu cauri visai Polijai(uz berlīni)-toreiz tie ceļi viņiem bija sliktāki kā mums.
Pašreiz lielākā daļa ceļu ir svaigi rekontruēta. Taisnības lkabad jāatzīmē ka dažviet ap Varšavu pat pēc nesenās rekonstrukcijas tie jau ir noj*ti--rises plaisas bedres....
3.Čehij;a cveļi ir ļoti labi, nav komntāru.
4.Šajās trijās vbalstīs BMW MB un OOOO var ieraudzīt tikai pie bankām galvaspilsētās, parējā valsts daļā šī marka totāli nekotējas.Laikam čehi nespēj piedot Vācijai par 2.pasaules karu, tāpat kā japānai, jo arī japāņu auto čehijā gandrīz nav.
toties ir pilns franču auto-laikam tāpēc ka francija cīnījās karā pret Vāciju.
4.Visa ceļa garumā ārpus latvijas neredzēju nevienu Land Cruiseru..
5.Un nobraucot 3.5 tk km pa šo valstu ceļiem -uz kuriem trafiks bija lieākoties daudz lielāks kā LAtvijā-neredzēju nevienu avārijas situāciju, netiku apdraudēts.
toties kā iebraucu LAtvija un tiku līdz pierīgai-sākās parādība kas parasti ir uz mūsu ceļiem-resp. daudz otmorozku pie stūres.
Pilnīgi piekrītu - gan par ceļu kvalitāti, gan par braukšanas manieri.
LV tomēr IR ģerevņa.
Liidziigu autoparku kaa latvijaa redzeeju tikai austrijaa,bet tur dziives liimenis ir 1000x labaaks.
Lielaaka dalja eiropas braukaa ar mazauto
Tuvākajās dienās būs apraksts par Spānijā īrētu Seat Ibiza 1.9 TDi. Pieredze atšķiras...
Latvijā ceļus būvē pēc tehnoloģijām, kas mūsu apstākļiem nemaz nav pieņemami. Horvātijā ir pamats - tās ir klintis un līdz ar to atliek vien uzklāt labu asfaltu. Pie mums - smiltis, purvi utt., vienvārdaskot, nekāda stabila pamata. Un tas ir liels mīnus, ko diemžēl, mēs nevaram atrisinār, jo piešķirtā nauda lieda uzbūvet ceļus ar kapitālu pamatu. Pārējais jau it kā būtu vairāk vai mazāk OK, bet tomēr pieļauju, ka ļoto daudz tiek nozagts, no kā cieš mūsu pašu ceļu kvalitte. Un vēl izmaksas - tās nez kāpēz pie mums ir ļti augstas, salīdzinot ar to pašu mšu kaimiņu Igauniju - bet ceļi tur ir ļoti labas kvalitātes...:)