Kopš 2000. gada ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits Latvijā ir ievērojami samazinājies – ja 2000. gadā tie bija 265 cilvēki uz miljonu iedzīvotāju, tad 2019. gadā – gandrīz četras reizes mazāk - 69 cilvēki[1].
Tiesa, lai gan pēdējo desmit gadu laikā ceļu satiksmes negadījumu skaits Latvijā ir ievērojami samazinājies, drošības uzlabošana uz ceļiem joprojām ir ļoti aktuāla tēma. 2019. gadā Latvija bija sestā valsts Eiropas Savienībā pēc ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaita[2].
Ik gadu katra novembra trešajā svētdienā pasaulē piemin ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušos (The World Day of Remembrance for Road Traffic Victims). Šogad šī diena ir 15. novembris un mērķis ir vērst sabiedrības uzmanību un panākt, lai uzlabotos ceļu satiksmes drošība un samazinātos uz ceļiem bojā gājušo un smagi ievainoto cilvēku skaits.
"Atceres dienā pieminam bojā gājušos un vienlaikus domājam par nākotni. Balstoties uz jau paveikto, nosakām konkrētus uzlabojumus, kas palīdzēs samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo un smagi ievainoto cilvēku skaitu", atzīst Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns.
Kopš 2004. gada par 62% samazinājies smagi ievainoto skats (2004. gadā – 1 222 smagi ievainotie, 2019. gadā – 461 smagi ievainotais)[3]. Tāpat kopš 2014. gada uz valsts autoceļiem divkārt samazinājies arī to vietu skaits , kurās ir liela negadījumu koncentrācija, – ja 2014. gadā tādu bija 99, tad 2019. gadā konstatēja 48 šādas vietas.
Vidēji viens ceļu satiksmes negadījums 2019. gadā valstij radīja zaudējumus vairāk nekā 2 200 eiro apmērā. Savukārt zaudējumi, ko radījis viens ceļu satiksmes negadījumā bojā gājušais, mērāmi pusmiljona eiro apmērā. Kopumā ceļu satiksmes negadījumi 2019. gadā valstij radījuši zaudējumus 223,4 miljonu eiro apmērā.
Vectirāns atgādināja ES Transporta komisāres Adinas Veleanas (Adina Valean) pausto kopējo ES mērķi - neviena bojāgājušā un smagi ievainotā uz Eiropas ceļiem vēlākais 2050.gadā. "Mēs atbalstām mērķi līdz 2030.gadam par 50% samazināt nāves gadījumu skaitu un par 50% samazināt nopietnu traumu skaitu. Tas ir liels izaicinājums un prasīs ne tikai valsts attieksmes pieejas maiņu ieviešot " nulles vīziju", bet arī sabiedrības izpratni par problēmas nopietnību, atbildības uzņemšanos un paradumu maiņu," norādīja Vectirāns.
Saskaņā ar pēdējo ziņojumu[4] par Eiropas transporta drošības padomes par progresu, kas panākts, samazinot ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaitu Eiropā laika posmā no 2010. gada līdz 2019.gadam Latvija, Lietuva, Igaunija, Grieķija un Portugāle ir sasniegušas labus rezultātus bojā gājušo skaita samazināšanā uz ceļiem. Ar vidēji 51 ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo uz vienu miljonu iedzīvotāju Eiropa joprojām ir drošākais reģions pasaulē ceļu satiksmes drošības ziņā.
Papildus informācija:
Piemiņas dienu iedibināja Eiropas Ceļu satiksmes upuru federācija (European Federation of Road Traffic Victims) jau 1995.gadā, bet apstiprināja ANO ģenerālā asambleja ar savu rezolūciju 2005.gadā. ANO izvirzītais ilgtspējīgas attīstības mērķis ir aicināt valsts un pašvaldību institūcijas, nevalstiskās organizācijas un privātpersonas darīt visu iespējamo, lai bojāgājušo un ievainoto skaitu samazinātu.
Vajag samazināt atļauto braukšanas ātrumu - 90/50 vietā uz 80/40. Naktī - uz 70/40. Līķu skaits samazināsies.
Vai vienkāršāk - tas, kurš iekļuva avārijā, atņemt tiesības uz 5 gadiem un likt vēlreiz kārtot braukšanas eksāmenu. Principā, arī teorijā noteikti ka pieklibo.
Bet ja arī tad, tuvāko 5 gadu laikā iemanās sasist auto, tad cilvēku atdzīt - par "psihiski negatavs autotransporta vadīšanai".
p.s.
Ne visiem ir auto vadīšanas dotības. Kāds nemāk zīmēt, kāds nemāk dejot, kāds nemāk vadīt auto.