Virtuālā krāpšana visbiežāk ir organizēti noziegumi ar pagaidām zemu iespēju tikt noķertam 4

Pandēmijas laikā īpaši sazēlušie virtuālās krāpšanas mēģinājumi visbiežāk ir nevis kādas vienas personas aktivitātes, bet organizētā noziedzība ar pagaidām zemu iespēju tikt noķertam, intervijā aģentūrai LETA atzina Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadītāja Ilze Znotiņa.

Viņa minēja, ka krāpšanas veidi ir visdažādākie - viltojumi, samaksas izkrāpšana, līdzekļu vākšana fiktīvām labdarības organizācijām, uzdošanās par ierēdņiem vai uzņēmumu pārstāvjiem, lai iegūtu informāciju, identitātes zādzības, ieguldījumi apšaubāmās finanšu operācijās.

"Manuprāt tas, ka mēs redzam šo krāpniecības noziedzības pieaugumu jau ikvienu cilvēku skarošā līmenī, ir nacionālās drošības drauds. Es tik tiešām to tā uztveru. Tas ir arī filozofisks jautājums par to, vai cilvēks spēj uzticēties valdībai, policijai, tiesu varai un paļauties, ka viņu apkrāpēji tiks sodīti, bet viņi paši saņems atpakaļ izkrāpto," sacīja Znotiņa.

FID vadītāja minēja, ka Latvijā visbiežāk nākas saskarties ar tā saucamajām identitātes zādzībām, kad tiek izmānīti banku kodi, citi identifikatori, ar kuriem ielogoties dažādās sistēmās, pases dati un tamlīdzīga informācija. Tāpat nākas saskarties ar naudas pārskaitīšanu un piesavināšanos, piekļūstot kontiem, kā arī ielaušanos datoros.

"Bez tā, ka īpaši mēģina apkrāpt cilvēkus gados, kā tendence iezīmējas arī arvien lielāka jauniešu iesaistīšana. Viņus gan apkrāpj, gan mēģina iesaistīt dažādās krāpnieciskās darbībās - gan kā "naudas mūļus" dažādu operāciju veikšanai, gan kontu atvēršanai un tamlīdzīgi. Covid-19 tiešām ir nopietni palielinājis riskus," pauda Znotiņa, vienlaikus piebilstot, ka krāpšanas riskiem pašlaik ir pakļauti visi - gan fiziskas, gan juridiskas personas, gan valsts, gan privātais sektors. 

"Krāpšana virtuālajā vidē pat tiek tirgota kā profesionāls pakalpojums: "Par lētu naudu apkrāpšu jebkuru." Veidi, kā tas notiek, ir tik rafinēti. Es esmu bijusi krāpšanas apkarošanas speciāliste ilgi, pirms pievienojos FID. Protams, tikt apkrāptam ir apkaunojoši, bet tas nav kauns! Veidi, kā nonāk krāpnieku lamatās, godprātīgam cilvēkam nav pat iedomājami. Tādēļ nevar uzskatīt, ka esmu bijis lētticīgs," sacīja FID vadītāja.

Viņa arī atzina, ka virtuālie krāpšanas riski pašlaik ir jebkuras pasaules valsts dienas kārtībā un neviens tam nav pilnībā gatavs.

"Mūsu pašu kapacitāte noķert šos noziedzniekus arī nav pietiekami liela. Pārskaitījumi internetā notiek minūšu laikā. Arī FID dienas kārtībā nekad nav bijušas mazās krāpšanas. Bet tagad, redzot to apjomu, mēs ar to strādājam, un es ik dienas parakstu iesaldēšanas rīkojumus par mazām summām, lai palīdzētu krāpnieku upuriem un nauda neaizietu tālāk. Mēs kļūstam gudrāki, bet diemžēl šī ir lieta, ar kuru ir ļoti nopietni jācīnās, jo tā ir organizētā noziedzība. Visbiežāk tās nav kaut kādas vienas personas aktivitātes, bet tā ir organizētā noziedzība ar pagaidām diezgan zemu iespēja tikt noķertam," atzina Znotiņa.

Viņa arī uzsvēra, ka ir jādomā, kā arvien vairāk un vairāk identificēt organizētos grupējumus. "Svarīgākais jautājums, uz kuru mums jāatbild, kur paliek tā nauda? Naudas apjoms, kas tiek izkrāpts, ir tik liels, ka mēs to varam pielīdzināt aizsardzības vai izglītības budžetam. Mēs gribam saprast, kas stāv aiz šīm krāpšanām, kuras mēs arvien vairāk piedzīvojam," pauda FID vadītāja.