Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) uzstādot fotoradarus, ņēma vērā iespējamos vandaļu uzbrukumus, taču turpmāk direkcija sola mērierīcēm modernāku un stingrāku apsardzi.
CSDD pārstāvis Jānis Aizpors aģentūrai LETA skaidroja, ka Latvija šajā ziņā nav unikāla. Vēl pirms stacionāro mērierīču uzstādīšanas direkcija pētījusi ārvalstu pieredzi un secinājusi, ka uzbrukumi fotoradariem notikuši arī tādās ekonomiski attīstītās valstīs kā Francija un Vācija.
Pamatojoties uz ārvalstu pieredzi, fotoradariem ir nodrošināta apsardze, taču regulārā radaru demolēšana rāda, ka apsardzes līmeni nepieciešams uzlabot.
Aizpors atgādināja, ka CSDD nesen izsludinājusi iepirkumu uz pieciem gadiem par jaunu, modernu, inovatīvu apsardzes pakalpojumu nodrošināšanu stacionārajiem fotoradariem. Paredzēts, ka uzvarētājam būs jānodrošina objektu tehniskā apsardze un operatīva ierašanās apdraudējuma gadījumā. CSDD pārstāvis arī neatklāja, kādas tehnoloģijas tiks izmantotas pēc jaunā iepirkuma noslēgšanas. Tomēr viena no galvenajām prasībām, ka apsardzei jānodrošina operatīva saziņa ar apsardzes uzņēmumu, ja objekta tuvumā tiks manītas aizdomīgas darbības.
"Aizsākot fotoradaru projektu, mēs jau tobrīd pieļāvām, ka notiks uzbrukumi mērierīcēm. Arī savulaik privātā komersanta pārvaldītie radari cieta no vandaļu uzbrukumiem. Līdz šim CSDD arī nebija saņēmis kādus draudus vai tamlīdzīgas indikācijas par fotoradaru bojāšanām. CSDD pēta citu valstu pieredzi un domā kā jaunākās tehnoloģijas izmantot, lai nepieļautu uzbrukumus mērierīcēm.
"Dzīve ievieš savas korekcijas. Varu minēt piemēru ar dzīvokļa apzagšanu, proti, ja zaglis dzīvoklī iekļūst uzlaužot durvis, tad preventīviem nolūkiem tiek uzlikta koda atslēga namdurvīm un visbeidzot pieslēgta apsardze. Ļoti ceram, ka tuvākā laikā saņemsim ziņas arī no Kriminālpolicijas, ka vandaļi ir atklāti, jo uzskatām, ka šādi tiek pastrādāts nopietns noziegums," uzsvēra Aizpors.
Lai arī šogad piecos no sešiem gadījumiem uzbrukuma rokraksts ir vienāds, proti, pie radara konstrukcijas aizdedzinātas saliktas riepas, Aizpors uzsvēra, ka pašreizējā konstrukcija ir pietiekami augsta un to nav nepieciešams pacelt.
CSDD pārstāvis gan pauda izbrīnu kāpēc šoferi nav pamanījuši vandāļu rosīšanos, jo visas dedzināšanas notikušas uz lielajām šosejām, kur arī naktīs ir pietiekami intensīva satiksme. Ņemot vērā minēto CSDD aicina autovadītājus būt vērīgākiem un par aizdomīgām darbībām nekavējoties ziņot policijai.
Viens fotoradars valstij izmaksājis vairākus desmitus tūkstošus eiro un valsts īpašuma bojāšana ir ļoti nopietns noziegums, piebilda Aizpors.
Jau ziņots, ka šonedēļ nezināmi ļaundari aizdedzinājuši divus stacionāros fotoradarus pie Rīgas apvedceļa. Zem mērierīcēm bija aizdedzinātas riepas. Kopumā šogad kopš aprīļa no noziedznieku rokas cietušas jau sešas stacionārās mērierīces. Piecos gadījumos ļaundari bija aizdedzinājuši riepas.
Policija arī pārbaudīs iespējamo saistību ar pārējiem šogad notikušajiem fotoradaru bojāšanas gadījumiem.
Uz Latvijas ceļiem kopumā darbojas 55 stacionārie fotoradari. Savukārt 2018.gadā uz ceļiem parādīsies vēl 40. Ar šo mērierīču uzstādīšanu nodarbojas CSDD. Pirmie stacionārie fotoradari tika izvietoti 2015.gada februārī. Visi stacionārie fotoradari ir apdrošināti.
Drīzumā uz Latvijas ceļiem parādīsies arī Valsts policijas pārvietojamie fotoradari, kuru darbību uzraudzīs speciāls tuvumā esošs policijas darbinieks.
Tie divi radari uz Jelgavas šosejas bija pilnīgi lieki. Tur nav nekāda bīstamā vieta, gari bremzēšanas un ieskriešanās posmi, tur pat nav krustojuma, kā mums uz A tipa ceļiem pienemts.