Neskatoties uz progresu divdesmit gadu garumā, pēdējos gadus Latvijā vērojama pretēja tendence - ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits ir pieaudzis, tādējādi, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, braukt pa Latvijas ceļiem joprojām ir bīstamāk, aģentūrai LETA pauda Satiksmes ministrijas Autoceļu infrastruktūras departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns.
Viņš pauda, ka to spilgti apliecina pagājušās nedēļas traģēdijas - desmit bojā gājušie un izpostītas neskaitāmas dzīves tuviniekiem ir ļoti augsta cena, ko maksāt par bezatbildīgu braukšanu.
"Drošība uz ceļiem, pirmkārt, ir atkarīga no satiksmes dalībniekiem un to rīcības. Braucējiem ir jābūt atbildīgiem, ceļš ar divām brauktuvēm mainās uz ceļu ar vienu brauktuvi un attiecīgi jānovērtē, vai citu braucēju apdzīšana nav pārāk liels risks. Ja nesekosim līdz situācijas izmaiņām uz ceļa, nespēsim nokļūt sveiki veseli galapunktā," komentēja Vectirāns.
Satiksmes ministrijā skaidroja, ka pēdējo divdesmit gadu laikā ceļu satiksmes negadījumu skaits Latvijā ir ievērojami samazinājies - 2000.gadā cieta 265 cilvēki uz miljonu iedzīvotāju, bet 2020.gadā - gandrīz četras reizes mazāk - 69 cilvēki. Kopumā situācija Latvijā pēdējo 20 gadu laikā, vērtējot pēc ceļa negadījumos bojā gājušo skaita samazinājuma, ir uzlabojusies. Vienlaikus 2020.gadā pēc ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita Latvija ir ierindojusies otrajā vietā ES, sasniedzot antirekordu. Tādējādi ceļu satiksmes drošības uzlabošana Latvijā ir kļuvusi par vēl lielāku izaicinājumu, lai ES sasniegtu kopīgo mērķi - neviens bojāgājušais un smagi ievainotais uz Eiropas ceļiem vēlākais 2050.gadā.
"Latvijas mērķis ir līdz 2030.gadam par 50% samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaitu un par 50% samazināt ceļu satiksmes negadījumos gūto nopietnu traumu skaitu. Tas ir liels izaicinājums, kas prasīs gan sabiedrības, gan valsts un pašvaldību attieksmes pieejas maiņu, ieviešot tā saukto "nulles vīziju". Ņemot vērā pēdējās nedēļas traģēdijas, redzams, ka ievērojami lielāks izaicinājums ir veicināt sabiedrības izpratni par problēmas nopietnību, personīgas atbildības uzņemšanos un braukšanas paradumu maiņu," norādīja Vectirāns.
Satiksmes ministrijā pauda, ka šogad satiksmes drošības uzlabošanai un ceļiem ir īstenoti vai tiks īstenoti projekti, tostarp ribjoslas uz valsts galvenā autoceļā A3 Inčukalns-Valmiera-Igaunijas robeža (Valka) un gājēju un velosipēdu ceļa izveide Murjāņos, autobusu pieturas un gājēju ceļa izbūve uz valsts galvenā autoceļa A5 Rīgas apvedceļa (Salaspils-Babīte) Beberbeķos, satiksmes mierināšanas projekts uz valsts galvenā autoceļa A1 Rīga (Baltezers)-Igaunijas robeža (Ainaži) Ādažos, gājēju un velosipēdu ceļa izbūve uz valsts reģionālā autoceļa P95 Jelgava-Tērvete-Lietuvas robeža (Žagare) Svētē, uzlabota satiksmes drošība uz piecām gājēju pārejām. Tāpat tiek īstenotas sociālās kampaņas, sabiedrības sapratnes veicināšanai par satiksmes drošību - "Dārgs prieks", "Brauc ar galvu", "Neredzi ceļu? Neapdzen!".
Izmaiņas CSL, kas atļauj ceļu satiksmē ar velosipēdu piedalīties bez nekāda transportlīdzekļa kategorijas vadītāja apliecības un kā vienīgo kritēriju norādot 18 gadu vecuma sasniegšanu, ir plats solis virzienā prom no "nulles vīzijas"!
Daudz labāk satiksmes uzlabojumus, bet ne ātri, tiesa ar garantiju ilgtermiņā varētu nodrošināt CSN apmācību skolās un zināšanu pārbaudi ar kontroldarbiem un eksāmeniem. Nepareizi ar komatiem atdalīts vai neatdalīts divdabis nebūš tik dzīvībai bīstams kā pārprastas tiesības uz ceļa.
Un vēl - Ļoti daudzās valstīs letālu avāriju skaits vai avāriju skaits ar smagām sekām, proti - avārijas, kas notiek pārsvarā pie lieliem ātrumiem, ir mazāks vai samazināts ar baisi dārgu pasākumu - tādu ceļu izbūvi, kur ir atrisināta apsteigšana, bet nav iespēja apdzīt - iebraukt pretējās kustības joslā, proti fiziski atdalītiem pretējās kustības virzieniem.
Kā var nebūt bojāgājušie, ja mums katru dienu uz Jūrmalas šosejas ir drosminieki, kas rāpjas pāri žogiem un šķērso 6 joslu šoseju? Drosmīgākie tur pat pamanās bēru ratiņus celt pāri nožogojumam! Pilnīgi prātu izkūkojuši cilvēki un Policija to zinot piever acis, liekot uzsvaru uz radariem un droniem, tai vietā lai profilaktiski izrakstītu sodus bojā gājējiem.
Pāri šosejai gājējus var piefiksēt ar tiem pašiem droniem. Un pēc tam otrā pusē apturēt, parādīt video un piestādīt rēķinu. Kad dabūs sodu pensijas apmērā, varbūt atjēgsies. Pēc tam lai atstrādā, kaut vai ielu slaukot. Taču reāli tajās vietās, kur rāpjas pāri žogam, bija jāuzceļ gājēju tilti. Daudz šo vietu nav. Uz Jūrmalas šosejas divas - pretīm Zolitūdei un pie Beberbeķu ielas.