Satiksmes ministrija (SM) plāno izstrādāt ieteikumus plašāku autostāvvietu veidošanai pie tirdzniecības centriem, teikts sagatavotajā ziņojumā par pilsoņu kolektīvo iesniegumu "Neskrāpē mašīnu - prasi lielāku stāvvietu", kas pieejams tiesību aktu portālā (TAP).
SM ieskatā, tieši ieteikumu izstrāde, kas balstītos uz aktuālo un labo praksi, kā arī ietvertu priekšlikumus, piemēram, elektrotransportlīdzekļu uzlādes vietu projektēšanai, velosipēdu stāvvietu veidošanas principiem atkarībā no to novietojuma un funkcijām, un citus infrastruktūras risinājumus, būtu labs instruments, lai veidotu vienveidīgu un kvalitatīvu infrastruktūru, un arī pakāpeniski uzlabotu satiksmes drošību un ērtību.
Ministrija norāda, ka pilsētvidē prioritāri ir nepieciešams nodrošināt drošu vietu mikromobilitātes infrastruktūrai un elektrotransportlīdzekļiem, līdz ar to autostāvvietas lielu gabarītu transportlīdzekļiem proporcionāli samazinās, ņemot vērā ierobežojumus pilsētu apbūves teritorijās un ar to saistīto zemju lietošanas veidu.
Tāpat lielām autonovietnēm esot negatīvā puse attiecībā uz ūdens novadi pilsētvidē. Līdz ar to visi šie jautājumi tiks izvērtēti, izstrādājot ieteikumus.
SM nepiekrīt kolektīvajā iesniegumā paustajam viedoklim, ka nepieciešams autostāvvietu izmērus definēt kā obligāti ievērojamu prasību - noteiktu ar Ministru kabineta noteikumiem. Transporta infrastruktūras risinājumi esot individuāli projektējami un iespējami dažādi aspekti, kas ietekmē un ļauj atkāpties no vienotām prasībām, piemēram, satiksmes intensitāte, satiksmes sastāvs, autostāvvietas noslodze un klientu mainība, pazemināta ātruma, vai pretēji paaugstināta ātruma teritorijas, piekļaujas ceļam vai ir no tā atdalītas u.c.
Arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) piekrīt SM, ka autostāvvietu izmērus nevajadzētu noteikt noteikumos, jo to ietvertās normas ir vispārīgas, ko ņemt vērā saturiski izstrādājot teritorijas plānojumus, lokālplānojumus vai detālplānojumus.
Tajā brīdī, kad konkrēti zināma būvniecības iecere, ieslēdzas konkrētās jomas normatīvais regulējums, specifiskas prasības un autonovietnēs autostāvvietu risinājumi ir projektējami individuāli.
Kā norāda iesaistītās institūcijas, lai kompleksi risinātu jautājumu par drošāku transportlīdzekļu novietošanu publiskajās autonovietnēs, nepieciešams vairāku uzdevumu izpildi. Piemēram, pašvaldību būvvalžu speciālistiem rekomendēt, veicināt "skujiņas" jeb slīpā transportlīdzekļu izvietojuma principa ieviešanu jaunbūvējamās autonovietnēs.
Saskaņā ar Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas biroja datiem no 2017. līdz 2022.gadam apdrošināšanas sabiedrībām pieteikti 6442 negadījumi autonovietnēs. Visvairāk satiksmes negadījumu bijis Rīgā pie tirdzniecības centra "Spice", Ādažos pie tirdzniecības centra "Apelsīns", Liepājā pie tirdzniecības centra "Rietumu centrs", Daugavpilī pie tirdzniecības centra "Ditton nams", Jelgavā pie tirdzniecības centra "Valdeka", Valmierā pie tirdzniecības centra "Valleta".
Apdrošināšanas sabiedrības atlīdzībās par šiem negadījumiem izmaksājušas 5,09 miljonus eiro. Vidējā atlīdzība par autonovietnēs notikušu negadījumu ir 790 eiro, bet lielākā atlīdzība - 16 562 eiro.
LETA jau ziņoja, ka Saeima 10 161 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu "Neskrāpē mašīnu - prasi lielāku stāvvietu" skatīja 16.februārī.
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā uzklausot ekspertus, vienojās atbalstīt iniciatīvas tālāku virzību un tās nodošanu Ministru kabinetam padziļinātai izvērtēšanai un ziņojuma sagatavošanai.
"SM nepiekrīt kolektīvajā iesniegumā paustajam viedoklim, ka nepieciešams autostāvvietu izmērus definēt kā obligāti ievērojamu prasību - noteiktu ar Ministru kabineta noteikumiem. Transporta infrastruktūras risinājumi esot individuāli projektējami un iespējami dažādi aspekti, kas ietekmē un ļauj atkāpties no vienotām prasībām, piemēram, satiksmes intensitāte, satiksmes sastāvs, autostāvvietas noslodze un klientu mainība, pazemināta ātruma, vai pretēji paaugstināta ātruma teritorijas, piekļaujas ceļam vai ir no tā atdalītas u.c."
Pirmkārt, stāvvietās, ar ātrumu ir salīdzinoši maz sakara.
Otrkārt, varbūt tomēr derētu izstrādāt kādas obligātās prasības katrai situācijai, nevis tikai nepiekrist, jo izskatās, ka auto kļūst arvien garāki un platāki (arī drošības dēļ), bet veikalnieki to nesteidz pamanīt, jo nav taču tādu paaugstinātu prasību.
Ļaudis, tagad, noteikti, mikrodebilizēsies un brauks iepirkt šmotkas pa pārsimt e 1 - 2x gadā, kā piem., to daru es, jo man riebjas veikali vai aizbrauks reizi nedēļā uz veikalu sapirkties un to visu vedīs ar veļļuku/stāvusdrāžamo un ko tik vēl ne. Jo īpaši ziemā. Mhm, aha.
Auto fiziskos izmērus nespēj mainīt pat Pilsēta lohiem.