Iespējams, Latvijā būtu pieņemami samazināt soda piemērošanas slieksni līdz pieciem kilometriem stundā (km/h) virs atļautā braukšanas ātruma, aģentūrai LETA norādīja Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļā.
Smago avāriju cēlonis reti ir atkarīgs no tā, vai autovadītājs brauc ar 90 vai 100 kilometriem stundā. Letāls iznākums visbiežāk mēdz būt frontālās sadursmēs pie neapdomīgas apdzīšanas, kur ātrums ir daudz lielāks, tāpat smago avāriju cēloņi ir neuzmanība, telefona lietošana pie stūres un agresīva braukšanas kultūra kopumā, norāda policijā.
Tādēļ Valsts policijas ieskatā naudas soda piemērošana autovadītājiem no pirmā pārsniegtā kilometra neatrisinās problēmu, bet, iespējams, būtu pieņemami samazināt soda piemērošanas slieksni līdz 5 km/h virs atļautā braukšanas ātruma.
Kā ziņots, SM ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu "Ceļu satiksmes drošības plāna 2021.- 2027.gadam starpposma ietekmes izvērtējums," kurā ietverti aptuveni 30 jauni pasākumi ceļu satiksmes drošības uzlabošanai, tostarp kā augstas prioritātes plāni izdalīta iecere īstenot "nulles tolerances politiku" pret atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu līdz 10 km/h.
Vienlaikus ministrijas skatījumā jāvērtē iespēja atļauto braukšanas ātrumu samazināt pilsētvidē, piemēram, līdz 30 km/h blīvi apdzīvotās zonās vai zonās ar lielu gājēju un mikromobilitātes rīku plūsmu, kā arī jāpasver atļautā braukšanas ātruma samazināšana ārpus apdzīvotām vietām atsevišķos ceļu posmos, kur ir paaugstināta bīstamība, piemēram, nepārsniedzot 80 km/h atļauto ātruma ierobežojumu.
Kā citas augstas prioritātes ieceres SM izceļ piedāvājumu ieviest sistemātisku smago avāriju izpēti un paplašināt ceļu satiksmes dalībnieku kontroli - uzstādīt vismaz 16 jaunas vidējā ātruma kontroles iekārtas, kā arī citas iekārtas pārkāpumu kontrolei, piemēram, luksofora signālu ievērošanas un sabiedriskā transporta joslu pārkāpumu kontrolei.
Līdz šim ieviestas 16 vidējā ātruma kontroles iekārtas. SM piedāvā īstenot pilotprojektu pasažieru sabiedrisko autobusu un kravas transportlīdzekļu autovadītāju noguruma novērtēšanai, veikt izvērtējumu mikromobilitātes pakalpojumu drošības uzlabošanai, nosakot pienākumu mikromobilitātes pakalpojumu sniedzējiem ieviest reakcijas testus visām transportlīdzekļu nomām brīvdienu naktīs.
Plānā kā prioritāra tiek piedāvāta ceļu satiksmes dalībnieku kontroles pilnveidošana, īstenojot par pārkāpumiem ceļu satiksmē piešķirto pārkāpumu sodu politikas maiņu, kā arī ceļu satiksmes dalībnieku apmācības pilnveidošana, paaugstinot jauno transportlīdzekļu vadītāju apmācības prasības.
SM uzsver, ka plāna mērķis ir līdz 2027.gadam par 35%, salīdzinot ar 2020.gadu, samazināt ceļu satiksmes negadījumos smagi ievainoto un bojāgājušo skaitu. Plānā izvirzītie mērķi ar līdz šim plānotajiem pasākumiem varētu netikt sasniegti, tādēļ nepieciešami jauni papildu pasākumi ceļu satiksmes drošības uzlabošana.
Šeit atsijājas noderīgie idioti. Opis. Anonimiķis utt. Dalbajobi.
Šīs izmaiņas nekādi neietekmes drošību uz ceļiem.
Tikai un vienīgi, lai iekasētu naudu un pildītu valsts budžetu. Tagad musari (citadi nenosauksi) pat neizkāpjot no mašīnas štancēs lemumus un sodīs. Par +5? Mums sen jau ārpus apdzīvotām vietām visur vija jābūt 100kmh un uz divu joslu šosejam 120 kā minimums. Tā vietā SM sēdošie dīkdieņi cenšas problēmas risināt ar metodēm, kuras nestrādās. Idioti.
Ps. Nebrīnos ka musari šos murgus atbalsta. Lielaks budžets nozime lielaku atalgojumu jebkuram ierednim.