Vidējā ātruma mērīšanas sistēmas, kas Lietuvā darbojas kopš septembra, nepilnu divu mēnešu laikā fiksējušas aptuveni 11 000 atļautā ātruma pārsniegšanas gadījumu, ziņu aģentūrai BNS pastāstījis Lietuvas Ceļu policijas dienesta priekšnieks Vītauts Grašis.
Šīs sistēmas darbojas pēc vienkārša principa - viena kamera fiksē automobili un laiku, kad tas iebrauc kontrolposmā, bet otra - laiku, kad tas no šā posma izbrauc. Sistēma aprēķina vidējo ātrumu pēc šai ceļā pavadītā laika un attāluma starp kamerām, un pārkāpuma gadījumā tiek noformēts attiecīgs protokols. Pirms katra kontrolposma izvietotas īpašas ceļa zīmes, kas autovadītājus informē par ātruma mērītājiem un ceļa posma garumu.
Vidējā ātruma mērīšanas sistēmas Lietuvā bija ierīkotas jau pirms krietna laika, bet sākumā tikai fiksēja pārkāpumus, taču no septembra sākuma dati par pārkāpējiem tiek nosūtīti Administratīvo pārkāpumu reģistram.
Pēc Graša teiktā, kopš tā laika pārkāpēju skaits vairākkārt sarucis. "Tomēr šī informācija sasniegusi ne visas ausis, jo līdz 23.oktobrim ātrums pārsniegts gandrīz 11 000 reižu," viņš norādījis, piebilzdams, ka acīmredzot ir jāpaiet zināmam laikam, kamēr ar jauno situāciju būs apraduši visi autovadītāji.
"Ātruma mērītāju galvenā funkcija ir preventīva - likt autovadītājiem aizdomāties, cik droši viņi piedalās satiksmesplūsmā. Domāju, ka lielākā iespējamā nelaime nav naudassods, bet varbūtējas smagākas sekas - traumas un nāves gadījumi,"spriedis Lietuvas Ceļu policijas dienesta vadītājs.
Kā atzinis Grašis, viņam nācies pašam redzēt, ka jaunieši pirms kameru uzraudzītā posma beigām izkāpj no mašīnas uzsmēķēt, cerot, ka tādējādi izvairīsies no atbildības.
Visvairāk vidējā ātruma mērīšanas sistēmu ierīkots ap Viļņu un Panevēžu, kā arī pie valsts nozīmes ceļiem ap Prieniem un Marijampoli.
Līdztekus galvenajam uzdevumam - mērīt vidējo braukšanas ātrumu - nākotnē šīs sistēmas ļaus arī pārbaudīt, vai automobilis ir apdrošināts, vai tam veikta tehniskā apskate, vai tas netiek meklēts citās valstīs un vai autovadītājs samaksājis ceļu nodokli.
Saskaņā ar provizoriskiem datiem šogad aptuveni 27% ceļu satiksmes negadījumu, kuros cietuši cilvēki, Lietuvā notikuši ātruma pārsniegšanas dēļ.
Kopš gada sākuma Lietuvā autoavārijās gājuši bojā 140 cilvēki.
Kas tur tieši nav normāls ? Ka kāds ātrāk par Tevi brauc ?
Pilns diemžēl ar pāvestiem - skolotājiem un pašpasludinātiem družiņņikiem, nav mana darīšana, ka kāds ko pārkāpj, tā ir policijas kompetence un nav manās "pilnvarās" viņu, kavēt, tādēļ, ja ir iespēja, paeju malā un palaižu, jo īpaši tāpēc, ka man nepatīk nedz astes nedz arī auto deguna priekšā.
Principa pēc nelaist manuprāt ir diagnoze, turklāt diezgan smaga veikli apspēlēta latviešu klasiskā filmā (laikam jau tajos laikos pie 30x mazāka auto skaita bija manis pieminētie skolotāji un pašpasludinātie šerifi
).
Par ceļa kvalitāti runājot - karinot, atvainojiet, sūda kastes, ceļu malās tiek laupīta nauda šo pašu ceļu uzlabošanai - bet tas pierādās atkal un atkal, ka vieglāk ir izdomāt dažādus spaidus un apgrūtinājumus, kā padarīt ceļus normāli lietojamus....tas, ka tāda līmeņa ceļš kā Jūrmalene ir tāds, kā pašlaik un tur ir 90 km/h limits ir tumsonība ES mērogā, ne vairāk ne mazāk !