Vācu automobiļu klubs ADAC publiskojis pētījumu, kas apstiprina aizdomas par to, ka elektroautomobiļi nebūt nav tik nekaitīgi videi, kā pieņemts domāt.
Tiek uzskatīts, ka elektromobiļi ir videi un klimatam draudzīgāki nekā tradicionālie piedziņas veidi, piemēram, mašīnas ar benzīna vai dīzeļdzinējiem. Tomēr, ja elektromobiļi bateriju uzlādei izmanto strāvu, kas Vācijā tiek iegūta pašreizējā veidā, savas klimata priekšrocības salīdzinājumā ar parastajiem automobiļiem tie iegūst vien pēc vairāku gadu ekspluatācijas un liela nobraukto kilometru skaita, pierāda pētījums, ko kompānija Joanneum Research veica Vācijas lielākā automobiļu kluba ADAC uzdevumā.
Elektrisko transportlīdzekļu lielākā problēma joprojām ir salīdzinoši „netīrā” elektrība, ko Vācijā iegūst ar lielu fosilā kurināmā avotu īpatsvaru, kā arī akumulators, kura izgatavošana notiek sarežģītā un siltumnīcas efektu palielinošā procesā, kas šī transporta veidā atspoguļojas ar smagu ekoloģiskās pēdas nospiedumu. Situācija var mainīties vien tad, ja strāvu iegūs, izmantojot atjaunojamos enerģijas resursus.
Joanneum Research veiktajā analīzē ņemtas vērā visas attiecīgās enerģijas un siltumnīcefekta gāzu emisijas visā transportlīdzekļa dzīves ciklā. Pašreizējā situācijā visvairāk kaitējuma videi nodara automašīnas ar benzīna dzinējiem un pie mājas elektrotīkla uzlādējamie Plug-in hibrīdi, kuru lielākā problēma ir papildu akumulators.
Siltumnīcas efektu bilance dažādiem piedziņas veidiem Foto: Ekrānbilde no Auto-medienportal.net
Pat tīri elektriska automašīna ar akumulatoru kā enerģijas avotu, savas klimata priekšrocības uzrāda vien ilgas ekspluatācijas laikā: salīdzinot ar benzīna motoru pēc 127 500 km vai 8,5 darbības gadiem, salīdzinot ar dīzeļdzinēju- pēc 219 000 km vai 14,6 gadu darbības. Vismazāko kaitējumu videi pašreizējos apstākļos nodara mašīnas, kas izmanto dabasgāzi ar 15% biometāna piejaukumu.
Izmantojot atjaunojamos enerģijas avotus, vislabāko siltumnīcefekta gāzu bilanci uzrāda elektriskais automobilis, kam cieši seko transportlīdzekļi ar degvielas šūnu tehnoloģiju (ūdeņraža auto).
Tomēr pašlaik ūdeņradi joprojām ražo no dabasgāzes ar lieliem enerģijas patēriņiem, un tāpēc to nevar uzskatīt par alternatīvu. Labs risinājums ir sintētiskā degviela, ko var ražot no elektroenerģijas un CO2 un ar salīdzinoši nelielu iejaukšanos konstrukcijā izmantot modificētos iekšdedzes dzinējos. Diemžēl arī šīs degvielas ražošanai jāpatērē daudz enerģijas.
Pētījuma rezultāti liecina, ka autotransporta radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana ir iespējama tikai tad, ja elektrību un alternatīvo degvielu ražo no atjaunojamiem enerģijas avotiem. Tas, savukārt, prasa reģeneratīvo avotu attīstību, kā arī piegādes tīklu modernizēšanu.
Pētījums tika veikts par pamatu ņemot kompaktās jeb, tā sauktās, Golf klases automobili, pieņemot, ka gadā tas nobrauc 15 000 km, bet tā dzīves ilgums ir 15 gadi.
Siltumnīcas efektu izraisošie izmeši auto dzīves ciklā Foto: Ekrānbilde no Auto-medienportal.net
Baigie jau nu nobraukumi Latvijā ar dīzeļiem. Stumdās tik pa pilsētām un darbina ziemā pa tukšo kamēr iesilst.