Vācijas Bundestāgs piektdien formāli apstiprinājis lielāko daļu no valdības piedāvātās pasākumu paketes klimata izmaiņu ierobežošanai, kas paredz līdz 2030.gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu izmešu apjomu 55% no no 1990.gada līmeņa.
Daļa no tā dēvētās klimata paketes vēl jāapstiprina vēlāk.
"Katram ministram, kas neturēsies pie [nospraustajiem] mērķiem, būs jāsniedz paskaidrojumi parlamentam," norādīja Bundestāga deputāts Matiass Mīršs, jo jaunais likums paredzēs CO2 izmešu samazināšanas apjomu katrai no tautsaimniecības nozarēm.
Tajā pašā laikā paredzēti stimuli tiem uzņēmumiem un iestādēm, kas piekops videi draudzīgu darbību.
Cita starpā paredzēts aviolidojumus padarīt dārgākus, kamēr dzelzceļa satiksmi - lētāku.
Paredzēts ieviest papildu nodokļu likmes par CO2 emisiju transportā, kā arī uzņēmumiem, kas ražo lielus siltumnīcefekta gāzu apjomus.
Tiek lēsts, ka likuma īstenošana līdz 2023.gadam izmaksās 54 miljardus eiro, ko iecerēts daļēji segt uz šo papildu nodokļu ieņēmumu rēķina.
Tomēr kancleres Angelas Merkeles pārstāvētie konservatīvie (CDU/CSU) un viņu koalīcijas partneri sociāldemokrāti (SPD) Bundestāgā sastapās ar visu opozīcijā esošo partiju pretestību, lai gan atšķirīgu iemeslu dēļ.
Merkelei nācies atzīt, ka atteikšanās no iepriekš nospraustajiem mērķiem par izmešu samazināšanas apjomu līdz 2020.gadiem, mazinājusi viņas vadītās "lielā koalīcijas" uzticamību.
Tajā pašā laikā viņa uzsvēra, ka jāīsteno tūlītēji pasākumi, lai sasniegtu līdz 2030.gadam paredzēto izmešu samazinājumu.
Taču citas partijas ir noskaņotas skeptiski.
No vienas puses, Antons Hofreiters, kurš vada "zaļo" Bundestāga frakciju, izteicies, ka šīs valdības vadībā patiesa klimata izmaiņu ierobežošana neesot iespējama.
Savukārt liberālā Brīvo demokrātu partija (FDP), no otras puses, apsūdzējusi CDU par pakļaušanos "klimata histērijai", norādot, ka jaunais likums pārāk dārgi izmaksās ierindas vāciešiem.
Slaukšana uzņem apgriezienus...