Autoražotājiem nāksies padomāt: ES pieprasa ilgtspējīgākus risinājumus 28

Eiropas Savienībā šobrīd top jauns likums, kas varētu būtiski mainīt to, kā ražojam, lietojam un pēc tam atvadāmies no saviem transportlīdzekļiem.

Katru gadu Eiropā savu mūžu beidz aptuveni 6,5 miljoni automašīnu, un līdz šim ne visas nonāca pārstrādē vai atkārtotā izmantošanā tādā apjomā, lai maksimāli samazinātu atkritumus. Jaunais regulējums, ko Eiropas Komisija iesniedza un par kuru šobrīd diskutē Parlaments, paredz mainīt šo sistēmu pašos pamatos.

Galvenā ideja ir vienkārša: automašīnai jābūt ilgtspējīgai visā dzīves ciklā — no pirmās skices rasējumos līdz brīdim, kad tā tiek izjaukta. Ražotājiem nāksies domāt par to, kā padarīt detaļas viegli nomaināmas un atkārtoti izmantojamas, bet pašas automašīnas — pārstrādājamas. Tāpat tiks ieviests pienākums automobiļu būvē izmantot noteiktu daudzumu pārstrādātas plastmasas. Pirmajos gados šis apjoms būs vismaz piektdaļa no visiem izmantotajiem plastmasas materiāliem, bet vēlāk — vēl vairāk.

Jaunajā likumā paredzēts arī nostiprināt ražotāju atbildību: viņiem būs jārūpējas ne tikai par automobiļa ražošanu un pārdošanu, bet arī par to, kas ar to notiek dzīves cikla beigās. Līdz ar to pārstrādes nozarē būs skaidrāka kārtība, noteikti kritēriji un lielāka kontrole, lai no automašīnām savlaicīgi atdalītu kaitīgās vielas, bīstamos šķidrumus un citus materiālus, kurus var pārstrādāt vai izmantot atkārtoti.

Vienlaikus noteikumi paredzēs arī stingrākus nosacījumus attiecībā uz automašīnu eksportu ārpus ES. Skaidri tiks definēts, kad auto uzskatāms par lietotu transportlīdzekli, bet kad tas jau ir pilnībā nolietots un vairs nav eksportējams. Tas ļautu izvairīties no situācijām, kad uz trešajām valstīm tiek sūtīti spēkrati, kas patiesībā jau ir atkritumi.

Šie jaunie noteikumi vēl tiek saskaņoti starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju, taču mērķis ir skaidrs — samazināt atkritumu daudzumu, saglabāt vērtīgās izejvielas un padarīt autobūves nozari Eiropā ilgtspējīgāku. Rezultātā ieguvēji būs visi: gan vide, gan ekonomika, gan nākotnes paaudzes, kurām nāksies tikt galā ar mazāk piesārņotu vidi un resursu trūkuma problēmām.