Gaismas daudzums visām viņām ir vienāds, tikai mazliet zilāka krāsa.
Ir jēga likt, ja gribi pievilināt mazgadīgas palīgskolas skolnieces.
Neliels efekts ir no +100% +150% u.tml. spuldzēm, bet ātri pārdeg - pa dienu jābrauc ar miglas lukturiem vai dienasgaitām.
Vislabākais efekts ir uzlikt papildlukturus(2xtālos + 2xmiglas), vai arī cits auto ar labākām gaismām
Nejauc xenon look ar ķīniešu hrenoniem! Xenon look tiek panākts ar zilgano krāsu-parastā lukturī izskatīsies pēc gatera un lukturos ar lēcu, modeļiem kam ksenons nekad nav bijis, tieši tāpat.
Lai kā arī negribētos to zilgano skatu bet uz slapja ceļa ksenons performē sliktāk par parastu, baltu halogēnu ar lēcu.
Resni vadi un releji, un parastas benzīntanka halogēnspuldzes, un normālā stāvoklī esošus lukturus un būs gaisma. Visi tie +100000% ir domāti tikai lai kompensētu sūdīgu lukturu slēgumu un/vai lukturu fiziskās/optiskās problēmas.
kāds bija sprieguma kritums vecajos vados un kāds - jaunajos?
Atkarīgs no mašīnas un tā, kurš lukturis. Savulaik sarēķināju ka 1,5 mm2 vadā A90 labajam lukturim tālajai gaismai sanāk vada dēļ vien 1,2v sprieguma kritums; 4 mm2 vadam tas cipars bija vairākas reizes mazāks.
Sūds par teoriju - manam golfam ar resniem vadiem un relejiem - releji atrodas salonā, virs drošinātāju kastes un lukturi joprojām iet caur drošinātāju kasti, un resnie vadi ir daļa no lukturu vadu bunta - ar 14,2v uz aķa bija 13,8v uz spuldzēm. Par redzamību nesūdzos, uz šosejas mani ciena kā pretībraucošu fūri, zināms vecu fofāgenu entuziasts, kurš par savu džetu ir deklarējis "oriģinālie vadi griezti netiks!" savulaik apbrīnoja manu lukturu spožumu.
Da muļķības tās no 80.gadu beigu auto kam nav releju. Nav sprieguma kritumi novēroti jaunākiem auto. Gaismas nav dēļ atslāņojušiem reflektoriem.
Deviņdesmitos gadus arī piemirsi. Attiecībā par jaunākām mašīnām, kurām ir kaut kādi centrālās elektrības bloki - VAG, piemēram, pēc centrālās elektrības bloka ieviešanas, kurš arī darbina spuldzes, samazināja lielo lukturu vadu šķērsgriezumu no 1,5 mm2 uz 1 mm2 - jo ja jau reiz bloka dēļ zudumi bik samazinājušies, nu var ietaupīt uz vadiem. Neticu ka tavi japonamaķ tā nav darījuši... 
Nerunāsim nemaz par to ka joprojām ir mašīnas, kurām nav tādu bloku, un var būt arī tievi vadi - piemēram, dacia, kur fakts ka braucējs tumsā kaut ko vispār spēj saredzēt, parāda ka lukturi ir labi uzprojektēti, jo vadi tievi un iet caur draņķīgas konstrukcijas slēdzi.
Tad jau tiem vadiem būtu jāsilst, bet nekas tur nesilst. Parasti kūst štekeri un tur vada izmēri nepričom. Standarti neļauj likt mazāku izmēru vadus tur jau ir rezerve.
Kāpēc nesilst? Silst - bet "silst" nav tas pats kas "deg" un "kūst"; tās dabas parādības rodas ja vads to siltumu nespēj izkliedēt. Tu tik iedomājies - kaut kādam deviņdesmito gadu vidus STIenim ir tā perioda VAG standarta resnuma lukturu vadi - 1,5 mm2, tas nekas ka visi pārējie vadi ir tievi sūdiņi - bet lokanajai dacītei - un esošajam dusterim - ļaujot pieņemt ka visām dacītēm - ir jūtami mazāk...
Vēl jau ir autobūves vēsturē atsevišķi modeļi, kam gaismas no dzimšanas ir nenormāli draņķīgas. It kā visiem standartiem atbilst, bet naktī uz ceļa ir reāli jautri. Opel Calibra, piemēram.
Standrati jau g.k. ierobežo apžilbināšanu, nevis ceļa izgaismojumu.
Lampām jābūt lielām un augstu novietotām, Calibrai ir zemu novietotas un ļoti mazas. Un arī sēdpozīcija ir zemu, kas arī traucē.
Personīgi nepatīk arī bixenon tālās gaismas, kur nav atsevišķa halogēnā tālā gaisma - piemēram VAG. Tuvās gaismas ļoti ok, bet tālās ļoti viduvējas
tāpēc, ka optiku un spuldzes ražo ar pielaidi līdz mm daļai, uz lielākiem izmēriem relatīvā kļūda iznāk mazāka, un lukturis+spuldze iznāk tuvāk projektētajam.
auto luktura lēca maksā dažus eiro, kinoteātra projektora lēca ir 100 vai 1000x dārgāka. Pie tam kino visticamāk ir lēcu sistēma, kas izgatavota no optiskā stikla un pārklāta ar kosmiskiem pārklājumiem, nevis viena tupa lēca, kas izlieta no sasistām alus pudelēm.
Lētāk iznāk uztaisīt lielāku lukturi ar mazāku precizitāti, nevis mazāku, bet precīzāku - tāpēc arī fūres braukā ar 225mm diametra papildniekiem, nevis mikroskopiskiem lukturīšiem
Protams, nokia 3110 telefona lēca izpilda tieši to pašu gaismas caurlaidības funciju, ko spoguļkameras objektīvs litra burkas lielumā.
Lēcu sistēmas lukturim ir vismaz kādi 26 apgrūtinājumi, dēļ kuriem tas pēc 3 lietošanas gadiem kļūst nožēlojams.
Ieskaitot ierobežotu darbības telpu ar milzīgu karstumu tajā.
Katram reflektoram/atstarotājam ir savs gaismas fokuss- no tuvajai gaismai paredzēta reflektora nevar dabūt tālumā ejošu koncentrētu staru.Var tikai ielikt OTRU lēcu (vai otru lukturi) speciāli priekš tālajiem (kas sanāk Daaargi) vai vnk (priekš lohiem/parastajiem) nolaist biksenona ierobežotāju un saņemt uz visām pusēm un pa koku galiem spīdošu nekonkrētu haosu ar "daudz" gaismas.
Drošvien raksta autors ir kārtējais provokators, kurš pats īsti neatšķir rumbulas "xenon look" no paaugstinātas gaismasspējas spudzes.Halogēna spuldzei virs 3000K gaismas spektra sākas dramatisks gaismasspējas kritums.Ja viņa ir 5000K xenon look, tad tur redzamības nav vispār.Pat firmas ar "vārdu" ražo šos te blue-vision meeslus.Tas tur fillipsa/osrāma bluesuuds ar saviem ap/4K maksā gan naudu, bet redzamība no viņa ir specifisks draņķis.
Spīdēs citiem acīs tāpēc, ka papuassiem neviens nav paskaidrojis- ja apsūbējušā lukturī ar nenoregulētu vai pārāk augstu noregulētu staru ir "parasta" spuldze, tā vēl ir pusbēda.Ieliekot tur +90% spuldzi, lukturi noteikti IR jāpārregulē (vai vismaz jāpārbauda...).
Jo ir pa 90% skaidrs, ka jebkurš lohs, kurš vairs neko neredz ar parasto spuldzi,būs to savu izdegušo lukturi sagrozījis pēc iespējas augstāk un tālāk.Ieliekot tur +90%, viņš pats redzēs pa 9% "labāk", bet citiem acīs tas spīdēs par vismaz 69% vairāk.
Lēcu lukturī ar sakusušu, apsūbējušu,sarūsējušu reflektoru (kura stāvoklis NAV redzams no ārpuses) var iebāzt kaut vai savu parsonīgo ppi, bet redzamības tur nebūs.Toties (!) citiem acīs tas spīdēs vienādi un gandrīz vai neatkarīgi no sava tā iekšējā suudstāvokļa.
No tiem +xxx% jēga ir, ir tur tā gaismas atdeve lielāka. Protams, izdeg ātrāk.
Ja par xenon look. Lētajā galā tur būs totāls draņķis, tikai zila gaisam un nekāda redzamība.
Tas pats Osram savām, ja ieskatās, tieši paša kvēldiega darbības zonā ir tīri caurspīdīgs stikls, tikai gar malām ir zils pārklājums. Rezultātā ceļu apgaismo labi, pats lukturis spīd zilganā krāsā, bet tikai pats lukturis, uz ceļa tur nekāds xenona efekts nebūs.
Portālā publicētie autoru viedokļi var atšķirties no iAuto redakcijas viedokļa.
Xenon look halogenas spuldzes
Kāda jums pieredze ar Osram, Phillips xenon look halogēnajām spuldzēm? Ir jēga likt un vai nav par spožu pretīm braucošajam?