Lasītāju pieredze par saviem auto

Šo aprakstu varētu saukt arī par rekviēmu vai nekrolōgu. Pēc 2 gadu un 3 mēnešu kalpošanas autiņš tika iznīcināts brīdī, kad to vismazāk varēja gaidīt- noparkotā veidā. Ņemot vērā, ka šo to jau esmu teicis komentos pie iepriekšējā Thali’jas apraksta, nedaudz atkārtošos, par dažām lietām laika gaitā pieredze viedoklī ir ieviesusi korekcijas.
Stāsts sākas 2005. gada maijā, kad kantorī tika paziņots- tev būs braukt ar Renault Thalia. Reno? Nu labi! Thalia? Kas tā tāda?
Pēc neilgas parakņāšanās tīklā, sajūsma par potenciālo braucamrīku biš’ noplaka: Thalia- galēji lētais gals, kas tiek likts Turcijā, paredzēts Austrumeiropas tirgum (R- eiropā to netirgo), ES valstīs pazīstams, kā Tālija, bet NVS ar Symbol’a nosaukumu.
Pirmā tikšanās radīja dalītas emōcijas. Vislabāk to raksturo autiņa ārējais dizains: no priekšpuses diezgan līdzīgs Renault Clio (uz kura bāzes arī ir radīts), varētu teikt- diezgan glīts. Toties paskats no sāniem ir diezgan jancīgs!
Sēžamies iekšā! Nu jā, salōns izskatās lēti, viena plastmasa. Arī salōna gabarīti liek vēlēties ko plašāku. Bet, VAU! Par šito ciparu šitāda pakete! Kondicionieris, elektriski logi (priekšā), elektriski spoguļi ar visu apsildi!
Sākam braukt! Pirmais, kas rada zināmu diskomfortu ir sliktā apkārtnes pārredzamība- uz priekšu traucē masīvie veidojumi starp priekšējo stiklu un durvīm, uz aizmuguri, uz aizmuguri vispār paveras šķirba, kuras plašumu atzinīgi novērtētu tikai dzotā sēdošs ložmetējnieks. Otra lieta- autiņš ir pašaurs, augsts un ar mīkstām atsperēm. Kopsummā tas rada interesantas sajūtas ejot pagriezienos. Pat ar nelielu ātrumu veicot 90 grādu līkumu, sākumā ir sajūta, ka autiņš metīs kūleni. Bet uzsveru- šī sajūta ir tikai sākumā! Cilvēks pie visa pierod, un vēlāk ir interesanti pavērot blakussēdētāja sejas izteiksmi un izmisīgo iekrampēšanos rokturī, ejot kārtējā pagriezienā. Trešais- sēdēšana ir kā laktā. Nu apmēram, kā iekš Renault Megane Scenic. Bet arī tas drīzāk ir pluss, pie kura ir jāpierod.
Bojāejas brīdī, nobraukti bija 53K, izietas 2 tehniskās, 2 apkopes, ņemta dalība 3,5 aksidentos.
Tehniskās apskates: pirmā izieta pa nullēm, otrajā konstatēta neliela atšķirība pakaļējās bremzēs (1- nieks) un nācās pieregulēt lampu (2- nieks, kurš tika likvidēts uz vietas). Tomēr jāatzīmē, ka no 4 kantora Thali’jām, divām pirmajā apskatē tika konstatētas problēmas ar aizmugurējām bremzēm, kas tika novērtētas ar 2- nieku.
Apkopes: Pēc idejas vajadzēja būt trijām, - pirmā apkope ieteicama uz 10K, bet uz to neaizbraucu. Apkopes, salīdzinot ar citiem braucamajiem cenu kategōrijā „līdz 20K eiru” ne tuvu nav tā lētākā. Bet toties tikai ik pa 20K, kas gala rezultātā vairāk vai mazāk izlīdzinās.
Aksidenti: 3,5 tāpēc, ka pirmo šaizi īsti nevar ņemt par pilnu- Alfas stāvvietā Audis griežoties ārā no vietas, novilka pa priekšējo spārnu rata rajonā. Rezultātā Audim izspiests pagrieziena rādītājs, bet Reņa priekšējam spārnam švīkas manāmas tikai ar palielināmo stiklu. Kā tā? Vēl viena pozitīva lieta- priekšējie spārni Thalia’i ir no plastmasas! Otrais ČēPē sanāca krustojumā, kur nācās piebremzēt un pakaļā ielika MiGal’s. Bravo, Thalia! Tikai neliels krāsas zudums (ap 1,5 cm kvadrātā) uz pakaļējā pampera, toties Galants var meklēt jaunu kapotu, resti un lampas! Trešā šaize sanāca nopietnāka- ar ~60Kmh gandrīz taisnā lenķī uz borta. Pamatīgi cietis priekšējais tilts un pāris disku (viena puse trāpīja uz invalīdu uzbrauktuves). Neskatoties uz pamatīgajiem bojājumiem, pēc viena rata nomaiņas (pārsista riepa), pārvietoties varēja! Servī remonta tāmi uzzīmēja virs 1,3K latos, bet pēc konsultācijām ar apdrošinātājiem (paldies „Baltai”, par operatīvo darbu), tāmes vērtība nokritās līdz Ls 1260. Un te nu viens akmens „EuroAuto” dārziņā!
Situācija visai kuriōza: Aptuveni 1,8K Km pēc augšminētā tilta remonta, braucot pa lauku ceļu, es saprotu, ka kkas velkas pa zemi! Zem priekšējiem amortiem, Thalijai nāk tādi vairodziņi, kuru nosaukumu un patieso funkcionālo nozīmi nezin pat servisa veči. Tad lūk, šitie joki turas uz 4 skrūvēm, no kurām 3 bija laukā, bet 4. bija lielākoties ārā. Novērtējis, ka tiešus draudus šīs detaļas neesamība nerada, iemetu bagāžniekā un braucu uz servi. Izrādījās, ka arī otrā pusē tas vairogs bija gatavs atstāt uzticēto vietu. Nu večiem vienkārši bija aizmirsies riktīgi pieskrūvēt!
Nu un pēdējā negadījuma rezultātā, tika saārdīta visa pēcpuse, autiņš kļuvis par ~30 cm īsāks un remonts tika atzīts par „saimnieciski nepamatotu”. Bet! Neskatoties uz pamatīgo uzšāvienu, salōns nav deformējies ne par centimetru!
Uzticamība un kvalitāte: Nav neviena iemesla sūdzēties par uzticamību! Par kvalitāti, jāpiemin uz 24K gaudot sākušo gultni. Servisā mēģināja ieskaidrot, ka grope gultnī radusies iebraucot bedrē. Man ir pamatotas aizdomas, ka problēma tomēr bija gultņa kvalitātē, jo, bez gropes, kas radīja gaudošanu, bija redzamas vēl citas, mazākas rieviņas, kurām cauri spīdēja misiņš.
Braukšana: Pirmkārt klīrenss! Neskatoties, ka autiņš izskatās augsts, klīrenss nav nekāds lielais! Plus mīksta amortizācija, padara nobraukšanu no borta par ekstrēmu- apakša atsitas pret bortakmeni. Bet, tā kā abās pusēs ir „sliedes”, tad nekādu reālu skādi tas nedara. Bet vispār, amortizācija ir ok braucot pa LV bedrainajiem ceļiem! Toties uz šosejas braucot jau ar 130, sajūtas ir neomulīgas pat uz Jūrmalenes. Aerodinamika un amortizācija brāzmainā sānvējā braukšanu pa šoseju padara ekstrēmu arī pie 100 Kmh.
Jauda: autiņam ir 1,4 benzīna motōrītis, kura jauda 1 cilvim ar neieslēgtu kondi pilsētā ir ok. Uz šosejas, un vēl jo vairāk, ar pasažieriem, ar jaudu ir stipri par īsu un uz 80 braucošs GAZ’iks var sabojāt omu visai dienai. Šādā situācijā nepalīdzēs arī mešana 3. robā. Bet lai izkustētos no vietas, jaudas pietiek arī ar salīdzinoši nelieliem apgriezieniem arī piekrāmētā gadījumā. Var teikt, motōra performance ir pinīgs pretstats Peugeot 1,4 benzīnniekam, kuram ir jāber virsū lai izkustētos, toties ātrumā problēmu ir mazāk.
Degvielas patēriņš- laikam visgrūtāk komentējamais lielums. Man līdz ~20K ēda ap 9 l. Pēcāk- tā ap 7,6 jauktā ciklā (pilsēta- Rīga). Toties pārējās kantora Thalia’s ēd vidēji 9,8 vasarā! Iepriekšējais aprakstītājs minēja 6,5, kas arī nav neticami! Pie tam braukšanas stils te spēlē minimāli. Acīmredzot, regulējuma jautājums.
Svars un tā sadalījums- lauvas tiesa no nelielā svara nāk uz priekšējo tiltu. Tas arī ietekmē braukšanas īpatnības, galvenokārt gan pa lauku ceļiem. Nego: pavieglā pakaļa līkumos mētājas, bet es to atrisināju iemetot bagāžniekā lieku riepu. Sīkums, bet palīdzēja! Pozitīvi svara sadalījums spēlē braucot pa smiltīm- nav problēmu tikt cauri smilšu bunkuram pat ar standarta vasaras riepām (plikas 3 garenrievas). Nav problēmu arī izvilkt cauri slapjai pļavai!
Sēdēšana- draņķīga! Pēc 300 Km nobraukšanas mugurkauls protestē! Pēc 50K- vadītāja sēdeklis jau ir ieguvis „formu”. Un tas pie maniem 70Kg! Toties aizmugurē sēdēt nav problēmu, ja vien priekšā nesēž 2- metrīgs objekts. Problēmas ir ja garāku gabalu aizmugurē ir jāpārcieš trijām persōnām.
Salons. Izteiktas grabēšanas nebija, bet, ja kas bija, tad to dzirdēt nevarēja, jo skaņas izolācijas vairāk nav nekā ir. Pirmajā sezōnā tika novērota sasodīta salōna svīšana, iestājoties minimālam mitrumam. Taču, Thalijā ir kondicionieris, un tā nav liela problēma. Uz goda ir arī pečka- -35 grādos Taškentu var sarīkot nepilnās 5 minūtēs! Pie „jaunības” problēmām vēl var pieminēt sajūga izslīdēšanu pirmajos 10K.
Par -35 runājot, ar lekšanu nav problēmu! Vienīgi mitrā laikā pagriež biš ilgāk, bet pielec allaž ar pirmo piegājienu!
Kārba: Varēja būt precīzāka! Ātri pārslēdzoties uz 2. robu sinhronizatori netiek galā ar savu uzdevumu un otrā roba vietā ir nepatīkams plarkšķis. Otra lieta- robu attiecība. Ikdienā braucot, 4. ātrumu neizmantoju, jo attiecība starp 3. & 4. ir neliela, bet starp 4/5 vispār formāla. Toties pie 100 Kmh jau ir virs 3KRpm un prasās 6. pārnesumu. Reāli- 5. vajadzētu pabīdīt tālāk.
Vēl pie ekspluatācijas: Neticami ietilpīgs bagāžnieks! 540 litri! Toties no sēdekļu nolaišanas maz jēgas- virsbūves konstrukcija paver tikai šauru spraugu uz salōnu. Nav pārdomāta bagāžnieka vāka konstrukcija un forma- var būt problemātiski ievietot kastē pat bērnu ratiņus. Toties bagāžniekā atrodama nevis „žilete” bet pilnvērtīgs rezerves rats!
Vēl daži kaitinoši sīkumi: Nenovācama antena uz jumta- automātiskās mazgātavas atkrīt. Stikla tīrāmo šķidruma bāka ir vienkārši kretīniskā vietā. Virs durvīm nav renes un lietus laikā logu nav ieteicams atvērt pat mazā spraugā. Pelnutrauks novietots aiz ātrumkloķa, kas padara to mazfunkcionālu, kaut gan, par pārējiem ergonōmikas jautājumiem būtu grēks sūdzēties! Arī man aukstumā bija problēmas ar Bbākas vāciņa vaļā dabūšanu.
Pēdējā laikā parādījās kkāds gļuks- dažkārt motōrs patvaļīgi uzņēma ~4KRpm. Risinājums- asi uzšaut pa gāzes pedāli. Tā kā šī izpausme bija reta, tad risināta tā netika. Nu jā, vēl reakcija uz gāzes uzdošanu varēja būt fiksāka, bet nav jau Alfa!
REZUMĒ:
+Uzticama
+Kvalitatīva
+El. pakojums!!!
+Vienkārša
+Izturīga
+Viegla un sabalansēta
- Pārskatāmība
- Lētums un tā sekas
- Bagāžnieka pieejamība
- Kārba (funkcionalitāte, ne kvalitāte!)
- Vadītāja sēdeklis
Atzīmes:
Gaita: 3
Rāviens: 3
Jauda: 4
Uzticamība: 10
Kvalitāte: 9
Komforts: 5 (6- skaņas izolācija)
Izmaksas: 5
Videsspēja*: 7
Dizains: 5 (Ext:3 Int:6 Ergo:8)

PS. Kā kantora autiņš braukšanai pa pilsētu- bezmaz ideāls, kā privātais laikam tomēr garām!

*Videsspēja: Piemērotība dažādām vidēm; t. i. lauki, pilsēta, šoseja, lauku ceļš, bezceļš utt.