Bauskas apvedceļš ir prioritāri realizējams projekts, bet pēc tam plānots arī Iecavas apvedceļš un visa Rīgas-Lietuvas robežas maršruta pārbūve par četru joslu ātrgaitas ceļu, trešdien CFLA rīkotajā konferencē "Publiskā un privātā partnerība - ledus ir sakustējies" sacīja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.
Viņš uzsvēra, ka Bauskas apvedceļš ir akūta nepieciešamība, jo katru dienu caur vecpilsētu izbrauc aptuveni 3000 kravas automašīnu, un, ja apvedceļš netiks būvēts, pastāv iespēju, ka "kādu dienu A7 šoseja Bauskas centrā tiek vienkārši nobloķēta, jo Bauskas iedzīvotāju viedoklis ir diezgan radikāls".
Tāpat Lazdovskis uzsvēra, ka autoceļš A7 ir daļa no TEN-T Eiropas ceļu tīkla, tāpēc Latvijas saistības paredz, ka vietās, kur ir liela satiksmes intensitāte, jānodrošina četru joslu ātrgaitas ceļi, pretējā gadījumā var nākties maksāt soda sankcijas.
Kopumā būtu jāpārbūvē visi 86 kilometri A7 maršrutā no Rīgas līdz Lietuvas robežai, novirzot visu jauno šoseju ārpus apdzīvotajām vietām paralēli dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" trasei. Tomēr, vērtējot gan neeksistējošās budžeta finansējuma iespējas, gan izstrādāto finansiāli ekonomisko aprēķinu, secināts, ka reālāk būtu ceļa pārbūvi realizēt publiskās un privātās partnerības projekta formā pa posmiem.
Lazdovskis stāstīja, ka kopumā Bauskas un Iecavas apvedceļu projektu realizēšanai būtu nepieciešami 400-430 miljoni eiro, kas nozīmētu kopējo līguma summu ap 900 miljoniem eiro, bet pieejamības maksu nākamajos 20 gados ap 40 miljoniem eiro gadā.
Lazdovskis skaidroja, ka lielākie sociāli ekonomiskie ieguvumi būtu tieši no Bauskas apvedceļa izbūves. Kopējie kapitālieguldījumi šī ceļa izbūvē būtu ap 100 miljoniem eiro, plānotais ceļa garums - 14,2 kilometri, tāpēc pēc apjoma šis projekts būtu līdzīgs Ķekavas apvedceļa projektam un to varētu realizēt pēc tā paša modeļa.
Tāpat LVC vadītājs norādīja, ka, realizējot Bauskas apvedceļa projektu, tiks ņemtas vērā Ķekavas apvedceļa projekta kļūdas, piemēram, netiks izstrādāts būvprojekts minimālā sastāvā, ļaujot privātajam partnerim pašam projektēt izvēlētajā trases koridorā. Tādēļ arī zemes atsavināšana plānota pēc koridora principa - valsts atpērk trases koridoru, kuru pēc tam nodod privātajam partnerim projektēšanai un būvniecībai.
LVC vadītājs, norādīja, ka arī Lietuvas pusē ir plānots četru joslu ātrgaitas ceļš no Kauņas līdz Polijas robežai, pēc tam - no Kauņas līdz Paņevežai, kā arī no Paņevežas līdz Latvijas robežai, tāpēc trases Latvijas posms nedrīkst palikt bez pārbūves, veidojot "pudeles kaklu" šajā maršrutā. "Tas ir valsts goda jautājums - beidzot sakārtot šo ceļu," piebilda Lazdovskis.
Rigai vispar nav apvadcels , to ko izveidoja padomju gados un mes vel lietojam sobrid , ta ir parodija nevis apvadcels