Nacionālās apvienības (NA) politiski pārraudzītā Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) sagatavojusi un iesniegusi saskaņošanai rīkojuma projektu, kas paredz Latvijas austrumu pierobežā izsludināt ārkārtējo situāciju veselības, energoapgādes un ūdenssaimniecības nozarē, to pamatojot ar "Krievijas karadarbības eskalācijas draudiem", liecina informācija Tiesību aktu projektu portālā.
Anotācijā paskaidrots, ka rīkojums nepieciešams, jo Latvijas gaisa telpā vai pie valsts robežas arvien biežāk tiek konstatēti bezpilota gaisa kuģi un citi neidentificēti objekti, kas potenciāli var radīt apdraudējumu sabiedrības drošībai, cilvēku veselībai un kritiskās infrastruktūras darbībai. Līdz ar to esot nepieciešams tiesiskais regulējums dienestu un uzņēmumu nepārtrauktas darbības nodrošināšanai.
Rīkojuma projekts paredz šos jautājumus pagaidu kārtā noregulēt līdz pastāvīga regulējuma izstrādei.
Projektā piedāvāts Alūksnes, Augšdaugavas, Balvu, Daugavpils, Krāslavas, Līvānu, Ludzas, Preiļu un Rēzeknes novadā, kā arī Daugavpilī un Rēzeknē ārkārtējo situāciju izsludināt līdz šā gada 1. decembrim, ņemot vērā Krievijas karadarbības eskalācijas draudus un nepieciešamību novērst iespējamo gaisa telpas apdraudējumu veselības, energoapgādes un ūdenssaimniecības nozaru darbībai.
Par atbildīgo institūciju darbību koordinācijai ārkārtējās situācijas laikā KEM piedāvā noteikt Aizsardzības ministriju, savukārt Veselības ministrija (VM) būtu līdzatbildīgā institūcija veselības nozarē, bet KEM - enerģētikas un ūdenssaimniecības nozarēs.
Enerģētikas un ūdenssaimniecības nozarē paredzēti pagaidu izņēmumi darba laika un virsstundu regulējumā, kā arī papildu atlīdzības un darbinieku aizsardzības pasākumi. Savukārt veselības nozarē paredzēta elastīgāka darba organizācija, tostarp iespēja turpināt ārstniecības procesu drošās telpās un noteiktos apstākļos darbnespējas lapas noformēt attālināti.
Rīkojuma izpildei nepieciešamos izdevumus paredzēts segt no komersantu vai valsts budžeta līdzekļiem, nepieciešamības gadījumā izmantojot arī līdzekļus neparedzētiem gadījumiem.
Ārkārtējās situācijas laikā energoapgādes un ūdenssaimniecības uzņēmumu darbiniekiem, kuri nodrošina pakalpojumu nepārtrauktību, novērš avārijas un atjauno infrastruktūru, varētu noteikt virsstundu darbu, kas kopā ar normālo darba laiku nepārsniegtu 60 stundas nedēļā. Par virsstundām un nakts darbu varētu noteikt arī palielinātas piemaksas, bet oranžā gaisa telpas apdraudējuma brīdinājuma laikā - riska piemaksas.
Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju, kuru tarifus nosaka vai apstiprina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija vai pašvaldība, izmaksas, kas nepieciešamas kritiski svarīgu funkciju nepārtrauktības nodrošināšanai gaisa telpas apdraudējuma laikā, tiek piedāvāts iekļaut sabiedriskā pakalpojuma tarifā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Savukārt Nacionālo bruņoto spēku (NBS) oranžā brīdinājuma par gaisa telpas apdraudējumu laikā ārstniecības iestāžu un citu veselības nozares institūciju vadītāji varētu likt darbiniekiem turpināt darbu pēc maiņas beigām, ja drošības apsvērumu dēļ nav iespējama maiņas nodošana vai aizvietotāja ierašanās. Laiks, kuru darbinieks oranžā brīdinājuma dēļ būtu nostrādājis, turpinot darba pienākumu izpildi pēc plānotās maiņas beigām minētajos apstākļos, būtu uzskatāms par virsstundu darbu. Savukārt laiks, kuru darbinieks šādā situācijā pavadītu ārstniecības iestādes drošajā zonā, esot gatavs nekavējoties atsākt darbu, tiktu ieskaitīts darba laikā.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā un stacionārajās ārstniecības iestādēs ārstniecības personām varētu noteikt līdz 60 stundām ilgu darba laiku nedēļā, bet nepieciešamos papildu līdzekļus virsstundu apmaksai VM varētu pieprasīt no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Rīkojuma projekts arī paredz kompensēt ārstniecības iestādēm daļu izmaksu par valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kurus ārkārtējās situācijas laikā noteikto ierobežojumu dēļ nebūtu iespējams sniegt plānotajā apjomā.
Oranžā gaisa telpas apdraudējuma brīdinājuma laikā darbnespējas lapas varētu atvērt, pagarināt un slēgt attālināti, ja pacienta klātienes apmeklējums drošības apsvērumu dēļ nav iespējams.
Rīkojuma projekts paredz arī kārtību rezidentu, praktikantu un citu apmācāmo personu darbam apdraudētajā teritorijā. Viņiem būtu pienākums ierasties prakses vai apmācības vietā, ja nav noteikta evakuācija vai citi pārvietošanās ierobežojumi, vienlaikus paredzot tiesības atteikties doties uz apdraudēto teritoriju, ja pastāv tiešs un nopietns apdraudējums dzīvībai vai veselībai vai nav nodrošināti nepieciešamie drošības pasākumi.
Ar rīkojuma izpildi saistītos pasākumus enerģētikas un ūdenssaimniecības nozarē, KEM ieskatā, paredzēts finansēt, tos atzīstot par tarifos iekļaujamām ekonomiski pamatotām izmaksām, vai no valsts budžeta, tostarp nepieciešamības gadījumā no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Rīkojuma projekts paredz minētos pasākumus ārkārtējās situācijas laikā īstenot, ievērojot samērīguma principu un tikai tādā apjomā, kāds nepieciešams valsts apdraudējuma novēršanai vai pārvarēšanai.
VM sadarbībā ar KEM līdz 2027. gada 15. janvārim būtu jāveic visaptverošs ārkārtējās situācijas izvērtējums, paredz KEM sagatavotais dokuments.
Rīkojuma projekts nodots saskaņošanai līdz pirmdienai, 31. augustam.
