Latvijas iedzīvotāju personīgā gatavība aizstāvēt savu valsti ir zemākā Baltijā 4

Latvijā valsts bruņotu pretošanos uzbrukuma gadījumā atbalsta 66% aptaujāto, savukārt personīgu gatavību aizstāvēt valsti pauž 37%, liecina Saeimas Analītiskā dienesta pētījums "Iedzīvotāju griba aizstāvēt valsti militāru draudu gadījumā Baltijas valstīs un Somijā", ko piektdien prezentēja parlamentā.

Saeimas Analītiskā dienesta pētniece, apskata autore Inta Krūmiņa norādīja, ka pagājušā gada rudenī veiktajā aptaujā Latvijā gatavību aizstāvēt valsti uzbrukuma gadījumā pauda 37% aptaujāto, Igaunijā šādu gatavību pauda 45% respondentu, Lietuvā - 52%, savukārt Somijā - 64%.

Vienlaikus Latvijas sabiedrības atbalsts valsts bruņotai pretestībai ir ievērojami lielāks nekā iedzīvotāju personīgā gatavība iesaistīties valsts aizsardzībā. Uz jautājumu, vai Latvijai uzbrukuma gadījumā būtu jāīsteno bruņota pretošanās neatkarīgi no uzbrucēja, apstiprinoši atbildēja 66% respondentu. Tomēr arī šis rādītājs Latvijā ir zemāks nekā Igaunijā, Lietuvā un Somijā. Attiecīgi Igaunijā atbalstu valsts bruņotas pretošanās īstenošanai pauda 73% respondentu, Lietuvā - 74%, bet Somijā - 87%.

Krūmiņa uzsvēra, ka aptaujās paustā gatavība un nodomi var atšķirties no iedzīvotāju faktiskās rīcības militāra konflikta gadījumā. Piemēram, Ukrainā pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma valsti bijuši gatavi aizstāvēt aptuveni 45% respondentu, bet pēc iebrukuma šis rādītājs pieaudzis par aptuveni 31 procentpunktu.

Latvijā gatavība aizstāvēt valsti atšķiras dažādos reģionos. Viszemākā tā konstatēta Latgalē, kur 2024. gadā gatavību aizsargāt savu valsti pauduši 26,5% respondentu. Salīdzinājumā ar citiem reģioniem Latgalē konstatēts arī ievērojami zemāks atbalsts bruņotai pretestībai uzbrukuma gadījumā.

Atšķirības vērojamas arī atkarībā no ģimenē lietotās valodas. Pētniece minēja 2022. gada aptauju, kurā gatavību aizstāvēt Latviju ar ieročiem pauduši 36% ģimenē latviski runājošo respondentu un 14% ģimenē krieviski runājošo respondentu.

Savukārt aizstāvēt Latviju nemilitārā veidā, sniedzot atbalstu bruņotajiem spēkiem, 2022. gadā bijuši gatavi 60% aptaujāto. Krūmiņa norādīja, ka jāturpina meklēt risinājumus, lai šo potenciālu efektīvi izmantotu un ikviens varētu iesaistīties valsts aizsardzībā atbilstoši savām spējām un interesēm.

Pētniece skaidroja, ka iedzīvotāju griba aizstāvēt valsti veidojas dažādu faktoru mijiedarbībā. To ietekmē gan vecums, dzimums, dzīvesvieta, izglītība, ienākumu līmenis, un ģimenes stāvoklis, gan uzticēšanās valsts institūcijām un bruņotajiem spēkiem, pārliecība par NATO drošības garantijām, kultūras un nacionālā identitāte un vēsturiskā atmiņa.

Vēsturiskās atmiņas stiprināšanā Krūmiņa izcēla Somijas un Lietuvas pieredzi. Somijā īpaša uzmanība pievērsta Ziemas kara veterānu godināšanai un kara laika paaudzes mantojuma saglabāšanai, savukārt Lietuvā būtiska vēsturiskās atmiņas politikas sastāvdaļa ir nacionālo partizānu piemiņas saglabāšana.

Krūmiņa norādīja arī uz saistību starp gribu aizstāvēt valsti un zināšanām par visaptverošu valsts aizsardzību. Latvijā respondentiem ar augstāku gribu aizstāvēt valsti konstatētas arī plašākas zināšanas par visaptverošu valsts aizsardzību un rīcību krīzes situācijās.

Kā piemērus sabiedrības izglītošanai pētniece minēja Igaunijā un Somijā organizētos valsts aizsardzības kursus. Igaunijā atsevišķi valsts aizsardzības kursi paredzēti uzņēmējiem, lai veicinātu izpratni par viņu lomu valsts aizsardzībā un iespējām sniegt ieguldījumu valsts drošībā. Līdz šim tos pabeiguši vairāk nekā 230 darba devēju pārstāvju.

Savukārt augstākā līmeņa valsts aizsardzības kursi Igaunijā tiek organizēti kopš 1999. gada. To mērķauditorija ir politiķi, augsta ranga valsts pārvaldes darbinieki, sabiedriskās domas līderi, pašvaldību pārstāvji, žurnālisti un nevalstiskā sektora pārstāvji.

Somijā līdzīgi kursi tiek rīkoti kopš 1961. gada, un tajos piedalījušies vairāk nekā 10 000 ietekmīgu sabiedrības pārstāvju. To mērķis ir gan padziļināt izpratni par drošības jautājumiem, gan veicināt profesionālos un personīgos kontaktus starp dažādu nozaru pārstāvjiem.

Tāpat Somijā plašam sabiedrības lokam, tostarp cilvēkiem bez iepriekšējas militārās sagatavotības, pieejamas mācības pirmās palīdzības sniegšanā, kiberdrošībā, informatīvajā drošībā un rīcībā krīzes situācijās. Atsevišķi drošības kursi paredzēti arī jauniešiem vecumā no 16 līdz 18 gadiem.

Krūmiņa uzsvēra, ka viena no būtiskākajām pētījuma un citu valstu pieredzes atziņām ir tā, ka iedzīvotāju griba aizstāvēt valsti neveidojas vienā dienā. Tas ir ilgtermiņa un sistemātisks process, kas jāīsteno vēl pirms drošības apdraudējuma iestāšanās.