Baltijas aizsardzības līnijas pirmā posma izbūves darbu laikā Latvijas austrumu pierobežā jau izrakts prettanku grāvis četru kilometru garumā un piecu kilometru posmā uzstādīti "pūķa zobi", aģentūru LETA informēja VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ).
Projekta pirmajā posmā Alūksnes, Balvu, Ludzas, Krāslavas un Augšdaugavas novados tiek veidoti prettanku grāvji kopumā aptuveni 27 kilometrus garumā un izvietoti materiāltehnisko līdzekļu novietošanas laukumi.
Darbi saskaņā ar Aizsardzības ministrijas (AM) uzdevumiem notiek kopš septembra.
Jau ziņots, ka VNĪ noslēgusi līgumus ar pieciem uzņēmumiem par Baltijas aizsardzības līnijas pretmobilitātes infrastruktūras izbūves pirmās prioritātes darbu īstenošanu.
Šo darbu kopējās izmaksas ir 12,98 miljoni eiro no AM budžeta.
Būvdarbu finansēšanai noslēgts trīspusējs sadarbības līgums starp VNĪ, AM un Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centru.
Vienlaikus atvērtas cenu aptaujas projekta nākamajiem uzdevumiem, kas paredz infrastruktūras izbūvi vēl aptuveni 62 kilometru garumā gar Latvijas robežu ar Krieviju un Baltkrieviju.
Saņemti astoņi pieteikumi. Līgumus ar darbu veicējiem plānots noslēgt novembrī. Būvdarbus plānots pabeigt līdz 2027. gada nogalei.
Būvdarbu norise, īpaši aktīvajā lauksaimniecības sezonā, tiek regulāri koordinēta ar pašvaldībām un vietējiem uzņēmējiem, informē VNĪ. Būvniekiem līgumos esot noteikts strikts pienākums uzturēt kārtībā izmantoto infrastruktūru, novēršot jebkādus bojājumus pievedceļiem un meliorācijas sistēmām.
Saskaņā ar 2025. gadā pieņemto Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likumu VNĪ nodrošina projekta iepirkumu organizēšanu, būvdarbu vadību un infrastruktūras izbūves uzraudzību.
VNĪ vadībā vēl turpinās arī papildu Latvijas austrumu robežas žoga infrastruktūras izbūve sarežģītākajos posmos gar Krievijas robežu, par kuriem VNĪ 2025. gadā saņēma papildu valdības uzdevumus. Darbi tiek veikti aptuveni 41,26 kilometru garumā.
VNĪ skaidro, ka šie darbi uzlabos Valsts robežsardzes mobilitāti, reaģēšanas spējas un piekļuvi grūti sasniedzamiem robežas posmiem. Būvdarbu laikā tiks izbūvētas patruļtakas, tostarp 2,9 kilometru garu pontonu patruļtaku īpaši mitrā un purvainā apvidū gar Peiteļa ezeru.
Tāpat paredzēta novērošanas torņa un pievedceļa izbūve pie Zilezera, kuteru un laivu nolaišanas vietas ar pontonu piestātni pie Peiteļa ezera, kā arī dzelzceļa pārbrauktuves un piebraucamā ceļa izbūve Opoļu robežapsardzības nodaļā. Darbus plānots pabeigt līdz 2026. gada nogalei, atsevišķos posmos nepilnos 12 kilometros - līdz 2027. gada beigām, taču iesaistītās puses strādājot pie tā, lai darbus pabeigtu pirms termiņa.
Paralēli fiziskajai infrastruktūrai Latvijas valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) turpina viedo tehnoloģiju ieviešanu gar robežu ar Baltkrieviju un Krieviju, lai visa sauszemes robeža būtu pilnībā aprīkota līdz 2026. gada beigām.
Austrumu robežas izbūve ir kompleksa programma, kurā VNĪ vada būvniecības procesus, sadarbojoties ar Valsts robežsardzi, Iekšlietu ministriju, Nodrošinājuma valsts aģentūru, VAS "Latvijas valsts meži" un citām institūcijām. Projekta īstenošanu uzrauga Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komiteja.
VNĪ dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.
mums te bēgļus nav spējīgi apšaut, kur nu vēl kāds šaus pa krieviem?