Ir teiciens – ja kaut kas der visam, tas neder nekam. Universālu lietu nav. Īpaši, runājot par riepām. Un tas neattiecas tikai uz universālajām, it kā visām sezonām piemērotajām riepām. Atšķiras arī sezonas riepas.
Šobrīd aktuālākās ir vasaras riepas. Un to veidu ir tik daudz, ka uz roku pirkstiem varētu būt grūti saskaitīt. Un arī tie atšķiras kā diena un nakts. Vienas vairāk nepieciešamas tiem autovadītājiem, kas regulāri veic lielus attālumus, citas – tiem, kas pārvietojas pa pilsētu. Bet kādas riepas vajadzētu izvēlēties “Viada Press Rally 2019” jeb “Žurnālistu rallija 2019” dalībniekiem?
Vissvarīgāk – noteikt prioritātes
Daudzkārtējais “Žurnālistu rallija” uzvarētājs, LNK televīzijas raidījuma “Ne viens pats uz ceļa” (lietuviešu val. “Ne vienas kelyje”) vadītājs Daiņus Leonavičs (Dainius Leonavičius), kurš daudzus gadus brauc tikai ar sportiskām braukšanai pa ielu paredzētām riepām, savu izvēli skaidro vienkārši: labākas saķeres dēļ.
“Domādams par iecienītajām sacensībām, vienmēr izvēlos sporta riepas, pievēršu uzmanību cenas un kvalitātes attiecībai. Tā kā trasē man ekonomija vai troksnis nav svarīgi, tad vislielāko uzmanību pievēršu saķeres īpašībām,” – saka Daiņus Leonavičs.
Riepu tehnoloģijas iet soli solī ar autorūpniecības nozari un pēdējo desmitgažu laikā ir attīstījušās tā, ka vienlaikus spēj apvienot dažādas īpašības – augstākās klases riepas ripo klusi un komfortabli, tās izspiež vairāk ūdens nekā ugunsdzēsēju sūkņi un pagriezienā spēj noturēt pat ar lielu ātrumu braucošu smagu automašīnu. Tomēr, orientējoties uz noteiktu jomu, šajā gadījumā autosportu, un īpaši – uz rezultāta sasniegšanu sacīkstēs, pat augstākās klases standarta riepas nenodrošinās tik daudz lietderīgu īpašību, cik varētu specializētās riepas.
“Dabiski, ka izgatavot ideālās riepas, kas būtu tik klusas un ekonomiskas kā divriteņa riepas un vienlaikus nodrošinātu tādu saķeri kā sporta riepas, nav iespējams. To neļauj īpašību konflikts: ekonomijai vajadzīga pēc iespējas mazāka pretestība un berze, bet tieši berze garantē labāku saķeri,” – saka sacīkšu braucējs un “Continental” pārdošanas vadītājs Baltijas valstīs Pauļus Macevičs (Paulius Macevičius).
Īpašību līdzsvarošana
Atšķirīgās riepu īpašības nodrošina liels daudzums komponentu, sākot no gumijas maisījuma un protektora raksta, beidzot ar izmēriem. Ražojot dažādas riepas, tiek pielietotas dažādas tehnoloģijas.
“Skatoties uz augstākās klases riepām, tām visām ir labas ikdienas braukšanai nepieciešamās īpašības: tās labi bremzē, labi brauc pa slapju ceļa segumu, nodrošina labu saķeri. Taču atsevišķiem modeļiem atsevišķas īpašības tiek izceltas. Piemēram, “Conti EcoContact 6” riepa veidota mazākai pretestībai un braukšanas komfortam. Tā paredzēta daudz un tālu braucošiem autovadītājiem, jo riepa garantē mazāku degvielas patēriņu, tā ir klusa un komfortabla. “PremiumContact6” – vislabākais visu īpašību līdzsvars tiem, kas brauc pa dažāda veida ceļiem. Tostarp “SportContact6” riepa orientēta uz sportisku braukšanu. Tai ir cietāka konstrukcija, labāku saķeri nodrošinošs gumijas maisījums, tāpēc tā nav tik komfortabla vai ekonomiska, kā divas iepriekš minētās, taču tā vietā tā piedāvā labāku saķeri un spēj noturēt lielākas slodzes. Tā radīta jaudīgām un dinamiskām automašīnām. Šādas riepas lieto, piemēram, “Audi Sport driving academy by Autojuta”,” – skaidro P. Macevičs, izmantodams paša pārstāvētus piemērus.
Ar sacensībām paredzētajām, tā saucamajām slick tipa, riepām pa publiskajiem ceļiem braukt aizliegts. Ne velti – ikdienas braucienos tās būtu bezcerīgas. Pilnīgi gludās virsmas un protektora trūkuma dēļ tās nodrošina saķeri tikai ar tīru asfaltu. Uz slapja vai pat tikai uz netīra ceļa seguma autovadītājs ar šādām riepām aprīkotā automašīnā būtu pasažieris. Turklāt laba saķere rodas tikai tad, ja ir sasniegta noteikta darba temperatūra – to uz publiskajiem ceļiem izdarīt nav iespējams.
Standarta var būt labākas par sacīkšu
Tirgū pieejams arī vidusceļš – daļēji sporta, tā saucamās semi–slick tipa, riepas. Arī tām ir īpaši mīksts un saķeri nodrošinošs gumijas maisījums, taču tām ir arī neliels protektors ar dažām rievām, kuras var izstumt noteiktu ūdens daudzumu un nodrošina sānu saķeri, ja riepa tiek atrauta no asfalta, lai būtu nedaudz vairāk laika savaldīt automašīnu, kas sākusi slīdēt. Semi–slick riepas ir populāras gan profesionālu sportistu, gan amatieru vidū, kam sacensībām ir atsevišķas automašīnas. Taču standarta, ikdienas braucieniem paredzētai vai bieži pa publiskajiem ceļiem braucošai automašīnai speciālists šādas riepas montēt neiesaka.
“Vienkārši tāpēc, ka tās nenodrošina tādu drošības līmeni, kā standarta braukšanai pa ceļu paredzētās riepas,” – atbildi sniedz “Continental” pārstāvis. “Tā ir piemērota sacīkstēm, nevis braukšanai pa ielu. Šādas riepas nenodrošina pietiekamu saķeri uz slapja ceļa seguma, turklāt tās ir pilnīgi neekonomiskas. Tā kā berze ir ievērojami lielāka nekā standarta riepām, nepieciešams daudz vairāk dzinēja enerģijas, lai šīs riepas pagrieztu.”
Šādām Pauļus domām piekrīt arī raidījuma “Ne viens pats uz ceļa” vadītājs, atzīstot, ka semi–slick tipa riepas ir izmēģinājis, taču tās ne vienmēr sevi attaisno pat trasē. Īpaši, ja automašīna nav pietiekami jaudīga.
“Semi–slick tipa riepas piemērotas ātrām trasēm, gariem pagriezieniem. Taču slalomā vājākai automašīnai tās nesniedz nekādas priekšrocības. Piemēram, kad braucu ar “Toyota GT86”, izmantoju standarta sporta riepas, jo ar 200 ZS vienkārši nepietika, lai izgrieztu aizmugurējos riteņus ar tik spēcīgas saķeres riepām, starta laikā un izgriezies pēc apgriešanās nevarēju noturēt dzinēju augstā apgriezienu diapazonā. Tāpat bija grūti apgriezties, izmantojot rokas bremzi. Turklāt semi–slick riepas ir ievērojami dārgākas par standarta riepām un ļoti ātri dilst,” – skaidro D. Leonavičs.
Spēles ar spiedienu
Braukt ātri var arī ar braukšanai pa ielu paredzētām sportiskām riepām, tikai nepieciešams rūpīgi izstudēt to īpašības. Īpaši – izvēlēties piemērotu spiedienu riepās.
“Spiediens nosaka ļoti daudz. Bet pateikt, kāds spiediens jāizvēlas, braucot pa trasi, nav iespējams, jo tas atkarīgs gan no autovadīšanas stila, gan no automašīnas, gan pašas trases. Autovadītājam tas būtu jānoskaidro pēc savām sajūtām izmēģinājumu braucienu laikā,” – saka P. Macevičs.
Ražotāji iesaka riepas piepumpēt līdz 2,2–2,5 bar spiedienam. Arī, braucot ikdienā, vajadzētu ievērot ražotāju norādītās rekomendācijas. Taču, braucot pa trasi, riepām slodze ir daudz lielāka, tāpēc tās karst.
“Sacīkstēs slodze uz riepām ir liela, tādēļ tās karst, un spiediens brauciena beigās ir citādāks nekā sākumā. Tas pieaug. Tāpēc, ja pirms brauciena spiediens bija 2,2 bar, pēc brauciena spiediens var pacelties līdz 3,2 bar. Bet tas jau ir par daudz. Riepa uzpūšas, samazinās saķeres laukums. Pirms braucieniem trasē spiedienu vajadzētu samazināt, taču ne pārmērīgi, jo nepietiekami uzpumpēta riepa peldēs. Bet cik? To treniņu laikā katram autovadītājam vajadzētu noskaidrot pašam. Piemēram, lai gan “1006 km” sacīkstēs mēs, vairāki autovadītāji, uz maiņām braucām ar vienu un to pašu automašīnu un ar tām pašām riepām, spiediens riepās pēc braucieniem atšķīrās, jo atšķiras mūsu braukšanas stili. Vienas pareizas atbildes te nav. Katram autovadītājam pareizais riepu spiediens ir jāmeklē individuāli,” – saka “Continental” pārstāvis.
Cik daudz nosaka spiediens riepās? Ja autovadīšanas karjeras laikā ir sanācis pārdurt riepu – kaut minimāli, ja tiek nolaists vismaz 1 bar, uzreiz var just, ka automašīnas vadāmība pasliktinās, automašīna vairs tā neklausa autovadītāja komandām. Sacīkstēs, sacenšoties par sekundes simtdaļām un automašīnai braucot tuvu tās spēju robežām, spiediena atšķirības kļūst daudz pamanāmākas. Sliktākas vadāmības īpašības nozīmē pazaudētas sekundes. Bet sekundes ir uzvaras.
Par “Viada Žurnālistu ralliju 2019”
“Viada Žurnālistu rallijs” ir pasākums, ko Lietuvas žurnālistu autoklubs organizē kopš 1996. gada. Tas paredzēts visātrākajiem žurnālistiem, kā arī amatieriem un profesionāliem sacīkšu braucējiem, kas vēlas sacensties ar žurnālistiem. “Žurnālistu rallijā 2019” tiks organizēta sporta, tūrisma un vēsturisko automašīnu ieskaite, kopā rallijā tiek gaidītas apmēram 80 ekipāžas. Viņi visi būs redzami Klaipēdā, Palangā, Kretingā, Liepājā un citās Lietuvas un Latvijas piejūras zonas pilsētās.
