Rīgā notikušās Eiropas - Krievijas aeronautikas konferences "Avia Invest 2014" ietvaros, starptautiskai auditorijai pirmo reizi tika prezentēts "nākotnes lidaparāts", hibrīds, kuram, nav nepieciešams arerodroms. Šo lidaparātu ir izstrādājuši Tjumeņas speciālisti, piesaistot Eiropas naudu, un šī Eiropas Savienības finansētā projekta vadošais partneris ir Rīgas Tehniskās universitātes Aeronautikas institūts.
Sadarbības projekta iniciators ir "Agentur Kronstadt GmbH" no Hamburgas, kura ierosināja Rīgu kā ideālu vietu Eiropas un Krievijas avio industriju dialoga un sadarbības projektu realizēšanai. Tāpēc Rīgā notika arī aģentūras "Agentur Kronstadt GmbH" ierosinātā aeronautikas konference "Avia Invest 2014".
Lidojošā hibrīda konceptu vairāk nekā pirms 20 gadiem izstrādāja Aleksandrs Fiļimonovs no Tjumeņas, taču daudzus gadus projekts nevirzījās uz priekšu finanšu trūkuma dēļ. Bet 2012.gadā, pirmo reizi Krievijas avioražošanas vēsturē, Aleksandra Fiļimonova grupa, sadarbībā ar Eiropas konsorciumu "ESTOLAS" (Extremely Short Take Off and Landing on Any Surface), saņēma Eiropas Komisijas grantu FP 7, lai varētu veikt tālākos izpētes darbus.
"ESTOLAS" programmas uzdevums ir izveidot tādu hibrīda lidaparātu, kurš vienlaicīgi būtu diražablis, helikopters, lidmašīna un kuteris uz gaisa spilvena. Šādam aparātam būtu jāvar pacelties un nolaisties no jebkādas virsmas.
Projekta gaitā paredzēts izstrādāt četras "ESTOLAS" versijas: mazā (1-2 tonnas), vidējā (40-60 tonnas), lielā (100-200 tonas) un superlielā (200-400 tonnas).
Foto: Publicitātes foto
Lidaparātus paredzēts aprīkot ar diviem propellera dzīnējiem lidaparāta aizmugurē. Šie dzinēji nodrošinātu lidaparāta kustību uz priekšu, gan gaisā, gan arī ūdenī. Savukārt speciālā šahtā lidaparāta vidus daļā paredzēts ventilatora tipa dzinējs, kas nodrošinātu iespēju pacelties un nolaistas ļoti ierobežotā laukumā. Lidaparāta spārni ir saliekami, lai nodrošinātu iespēju pārvadāt to ar transporta lidmašīnām vai pa dzelzsceļu.
Rīgā, uzstājoties Eiropas - Krievijas aeronautikas konferencē "Avia Invest 2014", Aleksandrs Fiļimonovs uzsvēra, ka mūsdienu apstākļos nepietiek tikai ar labu ideju, jāmāk orgainzēt darbu ar fondiem, investoriem, industriju. Krievijā pagaidām vēl nav tirgus tradīcijas inovatīvo projektu realizācijā, toties šādas tradīcijas ir Eiropā. Tāpēc Aleksandrs Fiļimonovs ar cerību skatās uz aizsākto sadarbību, jo šāda kooperācija var dot "zaļo gaismu" nākotnes lidmašīnām.
"Mūsdienīgu lidmašīnu vairs nav iespējams radīt bez starptautiskas kooperācijas. Hamburgā, piemēram, tiek ražots pasaulē lielākais pasažieru laineris Airbus A380, iesaistot šajā procesā desmitiem tūkstošus speciālistus no dažādām Eiropas valstīm un šis process ir tik globāls, ka neviens pat nemēģina izprast, no kurienes ir katrs viens. Tāpat ir arī ar izejvielām, tehnoloģijām," stāsta viens no konferences "Avia Invest 2014" līdzorganizatoriem, "Agenur Kronstadt" vadītājs, un Rīgā savulaik dzimušais Hamburgas uzņēmējs Vladimirs Papkovs.
Foto: Publicitātes foto
Pirmā Eiropas - Krievijas aeronautikas konference "Avia Invest 2014" uz vairākām dienām Rīgā vienkopus sapulcināja industrijas ražotājus, patērētājus, zinātniekus, ekspertus un žurnālistus. Konferences laikā tika pieņemts lēmums šādu forumu Rīgā rīkot ik gadu, jo Rīga ir ideāla vieta, lai te vienlīdz labi justos gan Eiropas, gan Krievijas avio klāsteru pārstāvji. Konferences "Avia Invest" pienesumu aeronautikas vēsturē izjuta gan dalībnieki no Eiropas, gan arī no Krievijas. Te tika iedzīvināta jauna tradīcija - tikšanas vieta, kur dzims vēl daudzi jauni avio jomas projekti, partnerības, līgumi un vienošanās.
"Rīga ir ļoti piemērota vieta, kur rīkot šāda līmeņa konferences. Latvijai pagaidām nav savas savtīgās intereses aeronautikā, tāpēc Latvija var būt kā neitrāla telpa Eiropas un Krievijas pārstāvjiem. Te var rasties jauni kopīgie projekti, aizmetņi dialogam un sadarbībai," uzskata viens no konferences līdzorganizatoriem, "Rīgas Menedžeru skolas" valdes priekšsēdētājs Vladimirs Taramžeņins.
"Domāju, mūsu konferences formāts bija ļoti interesants un aktuāls gan Krievijā, gan Eiropā. Te vienkopus sapulcējās Krievijas un Eiropas aeronautikas klāsteru pārstāvji, tai skaitā pētniecības, izglītības, ražošanas, tirdzniecības, avio industrijas pārstāvji. Te viņiem bija iespēja runāt līdzvērtīgā statusā," kad viens otru brīvā atmosfērā neuztver ne ar pārlieku bijību, ne arī ar pārākuma sajūtu," stāsta Vladimirs Taramžeņins.
"Protams, Rīgā šobrīd nav tādu aviācijas rūpnīcu, kādas ir Hamburgā, Tulūzā vai Uļjanovskā. Toties Rīgā ir tas, ko nepārprotami novērtēja avio konferences dalībnieki - šīs pilsētas cilvēki jau izsenis prot jaunas vērtības kopīgojot dažādu tautu kultūru vērtības, prot ieklausīties jaunajā, kas izteikts dažādās valodās," Rīgas priekšrocības uzskaita Vladimirs Taramžeņins.
