Vide un tehnoloģijas - kā mūsdienīgi risinājumi palīdz pasargāt dabu? 1

Miljardiem cilvēku visā pasaulē šobrīd atrodas pašizolācijā, pacietīgi gaidot atgriešanos ierastajā ikdienas ritmā, un viņi lielu daļu uzmanības velta ziņām par Covid-19 situāciju pasaulē.

Taču šai pandēmijas traģēdijai ir arī kāda negaidīta pozitīva blakusparādība – visā pasaulē zinātnieki ziņo, ka Covid-19 epidēmijas laikā gaiss un ūdens kļuvis tīrāks. Jau kādu laiku Pasaules Veselības Organizācija ceļ trauksmi - gaisa piesārņojums ir globāla sabiedrības veselības krīze, tās dēļ katru gadu tā dēļ bojā iet septiņi miljoni cilvēku. Taču pašizolācijas apstākļos, kad biežāk izvēlamies palikt mājās un daudz retāk izmantojam sabiedrisko transportu vai privāto automašīnu, daba iegūst atelpu no cilvēka ietekmes un daļēji pašatjaunojas. Visi gaidām, kad pandēmija beigsies, bet politiķiem un tehnoloģiju kompānijām šī situācija atgādina par to, ka ekoloģiski risinājumi ir jāmeklē un ka tā ir iespējama misija.

Cilvēku skaits pieaug, un lielāka kļūst arī nepieciešamība pēc dabas resursiem. Tas izraisa mežu izciršanu milzīgos apjomos, kas apdraud vairāk kā miljonu dzīvnieku un augu sugu. Pasaules Dabas Fonds ziņo, ka pēdējo 50 gadu laikā vien planētas bioloģiskā daudzveidība samazinājusies par 52 %, savukārt zīdītāju, zivju, putnu un citu dzīvo radību skaits samazinājies par vidēji 60 %.[1] Mums jau šobrīd jāapzinās, ka dabas resursi nav mūžīgi, jāsāk domāt “zaļāk”. Tas prasīs katra planētas iedzīvotāja paradumu maiņu, un to panākt nebūs viegli, taču lielu pienesumu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanās un dabas aizsardzībā var sniegt jaunākās tehnoloģijas, tostarp arī 5G un mākslīgais intelekts.

Jānis Rozītis, Pasaules Dabas Fonda direktors: "Tehnoloģijas nav vienīgais risinājums, lai pārvarētu klimata vai dabas izzušanas krīzes, taču tehnoloģijas ir neatņemama sastāvdaļa, kas papildina un spēj paātrināt nosprausto klimata un dabas mērķu izpildi. Daba ir mūsu dzīvības uzturēšanas sistēma, taču dabas stāvoklis krasi pasliktinās. Iepriekšējās desmitgadēs tehnoloģijas ir būtiski palīdzējušas dabas speciālistiem efektīvāk iegūt datus par aizsargājamām sugām, to dzīvotnēm, kontrolēt piesārņojumu vai nelegālu resursu ieguvi, mazināt katastrofu sekas, informēt sabiedrību par vides aktualitātēm. Nākamajās desmitgadēs būs noteikti nepieciešams vēl lielāks tehnoloģiju atbalsts un efektīvākas inovācijas klimata un dabas daudzveidības krīzes risinājumos."

Mākslīgais intelekts palīdz glābt lietus mežus

Start-up uzņēmums Rainforest Connection (RFCx) nāca klajā ar šķietami neiespējamu ideju – no otrreizēji pārstrādātiem viedtālruņiem izveidot ierīces, kas ļautu apturēt nelegālu koku izciršanu un malumedniecību nomaļos lietus mežu apgabalos. Organizācijas dibinātāja, inženiera un izgudrotāja Tofera Vaita (Topher White) iedvesmojošo runu par šo ideju konferencē TED sadzirdēja telekomunikāciju uzņēmums Huawei. Kompānija nolēma sadarboties ar RFCx, lai palīdzētu sasniegt šo ambiciozo mērķi.

Šobrīd jau 10 valstīs – ASV, Kostarikā, Ekvadorā, Peru, Bolīvijā, Brazīlijā, Rumānijā, Kamerūnā, Dienvidāfrikas Republikā un Indonēzijā – izvietotas ar saules enerģiju darbināmas audio uzraudzības sistēmas “Guardians” (sargi). Tās pastāvīgi veic audio ierakstus teritorijās, kurās visbiežāk sastopami nelegālie mežu izcirtēji; ieraksti tiek pārraidīti uz Huawei tiešsaistes serveriem. Tur informāciju apstrādā uzņēmuma izstrādātie mākslīgā intelekta algoritmi, un, tiklīdz tiek identificētas skaņas, kas saistītas ar nelikumīgām darbībām, piemēram, motorzāģa darbināšana vai kravas automašīnas pārvietošanās, mežsargi tūlīt saņem ziņu ar aizdomīgās darbības vietas koordinātām. Šāda apjoma audio ierakstu analīze, ja to veiktu cilvēks, būtu teju neiespējama, jo aizņemtu neskaitāmas darba stundas, lielus cilvēkresursus. Tādējādi identifikācija būtu sarežģīta, laikietilpīga un visdrīzāk – informācija par nelikumīgajām darbībām mežsargus sasniegtu ar lielu nokavēšanos. Savukārt mākslīgā intelekta risinājums palīdz atšķirt ierakstā dzirdamās dabas skaņas ar ļaunprātīgu darbību pazīmēm ātri un nekļūdīgi. Līdzīgi sistēmu drīzumā plānots izmantot arī Zviedrijā, lai pasargātu izmirstošo vilku populāciju - ar skaņas ierakstiem un analīzi sistēma spēj sekot līdzi dzīvnieku pārvietošanās ceļiem, ļaujot identificēt sugas pārstāvjus mežos.

Sistēmai, protams, ir izaicinājumi, piemēram, augstā temperatūra un mitruma līmenis lietus mežos, kā arī enerģijas piegāde ierīcei, taču RFCx pārstāvji uzsver, ka pūles ir tā vērtas – no pārstrādātajiem telefoniem izveidotās sistēmas palīdz aizsargāt vairāk kā 2500 km2 mežu platības no nelegālas izciršanas. 2020. gada plānots palielināt aptverto platību līdz pat 6000 km2, pasargājot 400 miljonu koku visā pasaulē. Un šis ir tikai sākums – sistēmas darbība tiek aizvien paplašināta, un šajā projektā var iesaistīties ikviens, lejuplādējot Rainforest Connection lietotni un klausoties “Guardians” ierakstu skaņās.

5G kā ekoloģiskāks informācijas pārraidīšanas risinājums

Sabiedrībā valda priekšstats, ka mūsdienu jaudīgās tehnoloģijas patērē daudz vairāk resursu, lai spētu nodrošināt lielāku jaudu un ātrumu. Tomēr šis pieņēmums ir maldīgs. Viens no uzskatāmākajiem piemēriem ir 5G tīkla infrastruktūra. Tā nodrošina līdz pat 20 reizes lielāku datu pārraides ātrumu un apjomu nekā 4G tīkls, vienlaikus patērējot pat par 96 % mazāk enerģijas viena informācijas bita pārraidīšanai. Tādējādi 5G ir ne tikai jaudīgāks, bet arī daudz “zaļāks” risinājums par ierasto 4G.

Enerģijas patēriņu palīdz samazināt daudzas 5G tīklā izmantotas inovācijas – jaudīgi, taču ļoti  energoefektīvi procesori, augsti attīstīti algoritmi, kā arī fakts, ka 5G vairākas tīkla kartes apvieno vienā, samazinot izmantoto detaļu skaitu ierīcēs. 5G tehnoloģijām attīstoties, ir sagaidāms, ka iekārtu enerģijas patēriņš vēl vairāk samazināsies. Tas dabas aizstāvjiem un ikvienam no mums dod cerību, ka ar laiku mēs spēsim samazināt resursu apjomu, ko patērējam, lai saglabātu pasauli tādu, kādu mēs to redzam šodien, arī nākamajām paaudzēm.

[1] Pasaules Dabas Fonda pārskats “Living Planet Report 2018” https://www.worldwildlife.org/pages/living-planet-report-2018