Latvijas lauku teritorijās par 49,734 miljoniem eiro līdz nākamā gada beigām plānots izbūvēt 2050 kilometru optiskā tīkla, vairāk nekā 250 pieslēguma punktu operatoriem, kā arī pieslēgumus 17 izglītības iestādēm, aģentūru LETA informēja Satiksmes ministrijas pārstāvji.
Lai veicinātu reģionu konkurētspēju un nodrošinātu kvalitatīva interneta pieejamību reģionos, ar Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) īsteno platjoslas optiskā tīkla otrās kārtas projektu "Elektroniskās sakaru infrastruktūras pieejamības uzlabošana lauku teritorijās".
Satiksmes ministrijas valsts sekretāres vietniece Ligita Austrupe skaidro, ka platjoslas optiskais tīkls projekta ietvaros tiek būvēts vietās, kur zemā iedzīvotāju blīvuma dēļ elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji nevarētu izbūvēt infrastruktūru, jo šāda izbūve būtu finansiāli nerentabla.
Viņa uzsver, ka sakaru infrastruktūra ir tikpat nozīmīga kā ceļu vai medicīnas iestāžu pieejamība ikvienam neatkarīgi no dzīves vietas. Stiprinot sakaru infrastruktūru, Latvija veido priekšnosacījumus visu tautsaimniecības jomu digitālās transformācijas tempu kāpināšanai.
"Sagaidāms, ka arī turpmāk, darba un mācību videi pārorientējoties uz attālinātu un tiešsaistes režīmu, palielināsies pieprasījums pēc jaudīgiem interneta pakalpojumiem visā Latvijas teritorijā," norāda Austrupe.
ES stratēģija "Eiropa 2020" mērķi nosaka, ka dalībvalstīm jānodrošina piekļuve ātram internetam (interneta ātrums vismaz 30 megabiti (Mbit) sekundē) un ļoti ātram internetam (interneta ātrums vismaz 100 Mbit sekundē) vismaz 50% mājsaimniecību.
Platjoslas optiskā tīkla izbūve ir būtisks priekšnoteikums, kas ļauj uzlabot elektronisko sakaru tīklu pieejamību lietotājiem - iedzīvotājiem, iestādēm un uzņēmējiem.
Kopš 2012.gada Latvija ar ES fondu finansējumu attīsta "vidējās jūdzes" optisko tīklu, kas elektronisko sakaru operatoriem dod iespēju nomāt mūsdienīgu infrastruktūru datu pārraidei un tālāk nodrošināt klientiem - mājsaimniecībām, iestādēm un organizācijām pastāvīgu, ātrdarbīgu platjoslas interneta pakalpojumu.
Projektā optiskais tīkls tiek izbūvēts tajās Latvijas teritorijās, kur ekonomisku apsvērumu dēļ elektronisko sakaru komersanti nav ieinteresēti šādu tīklu izvērst. Tāpat tīkla infrastruktūra papildus tiek izveidota to izglītības iestāžu tuvumā, kurām nav pieejams kvalitatīvs platjoslas internets efektīva attālinātā mācību procesa nodrošināšanai.
Platjoslas projekta īstenošana noris divās kārtās. Projekta pirmajā kārtā, kas noslēdzās 2015.gadā, ir izbūvēti 1813 kilometri optiskā tīkla un 177 optiskā tīkla piekļuves punkti.
Platjoslas otrās kārtas projekts tika sākts 2016.gada otrajā pusē un to plānots pabeigt 2023.gada beigās.
Platjoslas otrās kārtas projekta ietvaros ir izbūvēti 1938 kilometri optiskā tīkla un 261 optiskā tīkla piekļuves punkts. Šobrīd visvairāk izbūvēto un ekspluatācijā pieņemto optiskā tīkla piekļuves punktu ir Latgalē - 82 piekļuves punkti un 543,7 kilometri optiskā tīkla, seko Vidzeme ar 75 optiskā tīkla piekļuves punktiem un 520,5 kilometriem tīkla trases, Zemgale ar 46 optiskā tīkla piekļuves punktiem un 360,4 kilometriem tīkla trases un Kurzeme ar 54 optiskā tīkla piekļuves punktiem un 482,1 kilometru optiskā tīkla trases.
Rīgas plānošanas reģionā ir izbūvēti četri optiskā tīkla piekļuves punkti un 31,7 kilometri optiskā tīkla trases.
Pēc iznomāto kilometru skaita vairākus gadus visplašāk pakalpojumu sniegšanai iedzīvotājiem tīklu izmanto elektronisko sakaru operatori Vidzemē - Madonas, Valmieras un Alūksnes novados.
Platjoslas optisko tīklu kopumā izmanto 14 elektronisko sakaru operatori - deviņi no tiem ir operatori, kuri sniedz pakalpojumus noteiktā reģionā, divi fiksēto sakaru operatori, kas sniedz pakalpojumus visā valsts teritorijā, un trīs mobilo sakaru operatori. Vairums reģionālo operatoru optiskā tīkla infrastruktūras izbūvi par saviem līdzekļiem nevarētu veikt augsto izmaksu dēļ.
Ar mērķi nodrošināt skolas ar mūsdienīgas un kvalitatīvas izglītības īstenošanai nepieciešamajiem interneta resursiem līdz 2023.gada beigām plānots ierīkot optiskā tīkla piekļuves punktus tajās izglītības iestādēs, kuras atrodas lauku teritorijās, kurās neviens elektronisko sakaru komersants nesniedz un tuvāko trīs gadu laikā neplāno sniegt interneta piekļuves pakalpojumus ar platjoslas tīklam atbilstošiem parametriem (tā saucamās "baltās teritorijas").
Platjoslas projektu īsteno LVRTC. Otrās kārtas finansējums ir 49 734 253 eiro, no tiem Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums ir 42 274 115 eiro, bet LVRTC ieguldījums - 7 460 138 eiro.
Talajā 2011 gadā padzirdot par Eiropas iesaisti interneta ātruma palielināšanā no 2012 gada, nopriecajos, ka pēc 4..5..8 gadi beidzot arī ne pilsetu centos būs labs, atrs internets. AHA!
10 gadi pagājuši, entie desmiti miljonu nodedzināti, bet labākais, ko apkārt tuvākās un tālākās privātenēs piedavā ir 30Mbit tet dsl vai nestabils 4G mobīlais tīkls(un par galīgām lauku viensētam, nekurienes vidū nerunāju!)
Ta kā ļoti labs bizītis - Daudzstāvenēs un kādos super dargos un šikos VIP ciematos, turpināt piedavāt ar vien ātraku optisko internetu lai uz papīra sasniegtu to ES nosprausto mērķi, pārejais finansējums tiek veiksmīgi izsijāts pa kabatām, bet vidējais iedzīvotājs privātenē turpina sūkat ledu.
Diemžēl....