Lai atskatītos, vai statistikā ir redzamas izmaiņas un kas to varētu būt ietekmējis, BALTA (RSA Grupa) speciālisti salīdzināja BALTA KASKO datus ar pērnā gada attiecīgo periodu, kad Latvijā vēl darbojās lielāks skaits radaru.
BALTA dati par KASKO apdrošināšanu liecina, ka, salīdzinot pagājušā gada pirmos trīs mēnešus ar šī gada attiecīgo periodu, sadursmju biežums ar citiem transporta līdzekļiem ir pieaudzis. BALTA polišu īpašnieku pieteikto atlīdzību par sadursmi ar citu transporta līdzekli daudzums kopš pērnā gada fiziskajām personām ir pieaudzis par 2,3 procentiem, savukārt juridisko personu vidū šis rādītājs ir palielinājies par 2,8 procentiem.
Tāpat ir caurmērā pieaudzis sadursmju smagums – fizisko personu segmentā šī gada pirmajos trīs mēnešos sadursmēs aprēķināto zaudējumu vidējais apmērs ir par 150 latiem lielāks nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. Savukārt juridisko personu vidū tas ir par 200 latu lielāks nekā pērn. Ja aplūko nedaudz senāku statistiku, tad negadījumu skaits ir pieaudzis, arī salīdzinot 2011. un 2012.gadu. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2012.gada pirmajā ceturksnī tika reģistrēti 664 ceļu satiksmes negadījumi ar cietušajiem, bet tieši gadu iepriekš – 549 negadījumi.
BALTA atlīdzību direktors Ingus Savickis skaidro: „Viennozīmīgi saistīt radaru darbības pārtraukšanu ar negadījumu biežuma pieaugumu ir sarežģīti. Taču ir skaidrs, ka radaru izmantošana ietekmē šoferu uzvedību uz ceļa, to vēlmi rīkoties pārgalvīgi vai piesardzīgi. Strādājot preventīvi, radari var dot lielu ieguldījumu satiksmes drošībā, ja to izvietojums ir pamatots un iepriekš paredzams, samazinot ātrumu bīstamajos ceļa posmos jeb tā sauktajos melnajos punktos. Taču jāņem vērā, ka negadījumu skaita pieaugumu vai samazinājumu var ietekmēt arī citi faktori, piemēram, ceļa seguma kvalitāte, laika apstākļi, policijas darbinieku aktivitātes, kopējā šoferu braukšanas kultūra un satiksmes intensitātes pieaugums.”
Pēc publiski pieejamās informācijas, radari dažkārt arī neatstāj iespaidu uz šoferiem, piemēram, Hipokrāta ielā Rīgā – vietā, kur tuvējo trīs bērnudārzu, skolas un slimnīcas dēļ noteikts 30 kilometru stundā ātruma ierobežojums, - šī gada februārī bija novietots viens no Valsts policijas piederošajiem fotoradariem. Dienā tas fiksēja vidēji 300 – 500 ātruma pārkāpumus. Turklāt, laikam ejot, pārkāpumu skaits nemazinājās. Šajā vietā reģistrēts arī gana daudz avāriju: 2012.gadā 33, bet 2011.gadā – 40.
Atgādinām, ka pagājušā gada decembra vidū uz ceļiem pārstāja darboties privātā-publiskā partnerības projekta ietvaros uzņēmuma "V-Traffic" (iepriekš "Vitronic Baltica un partneri") izvietotās mērierīces – pavisam 57 fotoradari.
Jā. Tikai mazliet pielabot vajadzēja procesu un miers. Bet mums jau vienai daļai ir Cilvēktiesības.